Bija E.Veidenbaumam tādas, rīmju kalējiem ne ļoti glaimojošas rindas :
„Mums, latviešiem, dzejnieku milzīgs bars,
No tiesas tiem dodam šo vārdu..."
Tagad , šodien dzejotāju arī ļoti daudz, iespēju savu padarīto publiskot- milzums. Pavisam cits- vai kādam tās saražotās dzejas rīmes ir vajadzīgas? Tādu īsti populāru dzejas autoru vairs nav. Pat rakstošajiem senāk populārajiem teksti nav tik interesanti, lai sajūsminātos par autoru jaunāko veikumu. Mūsdienu literatūrā dzejas virsotņu īsti nav. Ir ļoti kvalitatīvā un pārējā, pie kuras pieder arī valsts atbalstītie izdevumi un autori.
Izeju no dziļās dzejas krīzes it kā meklē arī valsts siles autori. Gan izmisīgi brēcot, ka visus, kuri grib, izdot nevar, gan gānoties par citiem, populārākajiem autoriem. Tas gan neceļ dzejas popularitāti, valsts naudas stutētie autori nekļūst mīlēti.
Kā ļaudis saka- gribas kaut ko, ko var lasīt, nodziedāt. Kas sirdij tiek.
Kā jau Veidenbaums teicis- par dzeju un dzejnieku var nosaukt jebko. Vai tas dos vārdam, nosaukumam saturu?
Tagad, Kultūras Dienā „eksperts-blogeris" Aivars Eipurs pasaka, ka mums ir tapuši jauni Raiņi un Plūdoņi! Kur? Te: https://www.diena.lv/kd/eksperti-blogeri/iedvesma-un-iztele-13977835
Eipura vietā es meklētu striķi un ziepes, jo viņam, Langai .Vādonam u.c. kā autoriem vairs tad nav ko darīt! Citu darīt nemāk un negrib. Ja jau ir jauni Raiņi un Plūdoni savus šedevrus sākuši rakstīt. Tomēr blakus šim pēdējam Eipura tekstam viņa nekrologa gan nav. Palasot to Eipura tekstu tālāk, top skaidrs-kāpēc. Izrādās, ka jaunie Raiņi un Plūdoni ir tādi Henriks Eliass Zēgners, Ronalds Briedis, Emīlija Dikinsone, Ingmāra Balode...
Jā... Labi, Briedis zināms kā tāds, kuram dzejā parādās loģiski gribētas atskaņas nevis nejauši ieklīdušas. Zēgnera nolikšana blakus Rainim, Plūdonim? Tas pats kas tikko analfabētsmu pārvarējušo pielīdzināt lordam Baironam. Līdzīgi ar pārējiem nosauktajiem mūsdienu autoriem.
Šī drošā, paviršā, bezatbildīgā salīdzināšana un nolikšana vienā vērtību rindā ļauj saprast- nav šobrīd latviešu literatūrā cilvēku ar zināšanām, kas spēj kritiski vērtēt šodien literāri vai tekstuāli paveikto. Diemžēl, bet visus tekstus saukt par literatūru ir bezatbildīgi. Eipura apgalvojumi to pierāda.
Nākošais pakāpiens jauno talantu „atrašanā" latviešu tekstdaru vidū būtu tad, kad Eipurs sevi nosauks par jauno latvju Homēru, bet Langu(Bokšu) -par Žoržu Sandu. Tad gan augstāk vairs nav kur kāpt. Ja nu vienīgi taptu šādas teksta rindas:
Es, Eipurs, varenais Olimpa Dievs,
Kam sen nožuvis mātes piens,
Lepni varu jums skaļi vēstīt,
Zevs talantu manī ir lējis,
Un tāpēc es talantīgs ļoti,
Dzejot izcili protu!
Vai varbūt šādi:
Es pasaul's valdnieks, atbildīgs par visu!
Bet vai tas mūs pārliecinātu tāpat kā nepārliecina jauno Raiņu un Plūdonu piesaukšana?
