skribents007.1s.lv

 


„10 minūšu slavas”2012/2013- pēdējais pirms fināla.


Skribents007 ir bezkaunīgs. Neaizgāja paziņa pēc ilgiem gadiem kopā ar mani uz Krievu teātra pirmizrādi, tad nu es viņam kā kustīgākam pieprasīju kompensāciju. Apskatu par 27.marta „10 minūšu slavas” pasākumu. Iznācis ir tā, ka paziņa ir liels zaudētājs, jo neaizgāja ar mani uz Krievu teātri, bet es zaudēju- jo nebiju DDT telpās lugu fragmentu lasījumu pasākumā. Kā ir, tā ir. Paziņas apskats jeb mana pirmā speciālkorespondenta ziņojums no notikumu vietas. Aicinu arī citus nepiespiestus un, necerot uz honorāru, sūtīt savu redzējumu.
                                                                                                                                               Skribents
 
Dearty Deal Theatro telpas nezinātājam grūti atrodamas. Palīdzēja tas, ka pirms tam ieskatījos internetā, kur teātra mājas lapā ir tā Rīgas rajona karte ar norādi. Braucējiem ar sabiedrisko transportu visērtākā un tuvākā ir tramvaja pietura „Turgeņeva iela” braucot pa Maskavas ielu. Ierodoties šajā spīķeru ēkā, ieejas telpa ir diezgan sakopta. Kad nonākts lasījumu (un citos gadījumos izrāžu) telpā, vienā malā pakāpienveidīgi podesti, uz kuriem skatītāju krēsli, kas aizņem  trešdaļu no telpas. Telpas skatuviskā apgaismojuma kā tāda nav. Ir tikai pāris teātra prožektori un vairāki sadzīves prožektori,  kādi kopā ar kustības sensoriem pie mājām gaismo ieejas un iebraukšanas vietas.  Spīķeru vecās sijas un statņi papildināti ar daudz modernākiem, bet no vides ‘ārā lecošiem” lieliem U-veida metālu profiliem. Drošības sajūtu tas rada, bet vides autentiskums zaudē. Grīda– rupji apstrādāti nespundēti, neapstrādāti un nekrāsoti dēļi. Pamazām ierodas skatītāji- vairākums gados jaunas studentu vecuma meitenes. Ja kādam puisim ir vēlēšanās par brūti , līgavu vai draudzeni dabūt lasošu meiteni, tad šo lugu lasījumu no pirmā rudens līdz pēdējam pavasara pasākumam apmeklēšana var kuplināt latviešu ģimeņu skatu un tautu. Galvenais- vīriešu kārtas konkurence ļoti neliela. Milzīgas iespējas!
Organizatore piesaka, ka savu veikumu lasīs četri- Anna Zvaigzne ( dramaturgos studējoša skatā nepretencioza būtne), Madara Rutkeviča (publiski izskanējusi jaunā autore), Inga Gaile (teātros iestudēta autore- arī dzejniece) un ceturtais reklāmās nepaziņotais puisis vārdā Mārtiņš. Uzvārdu viņam nepaziņoja. Šādā kārtībā visi lasīja.
  Anna Zvaigzne. Darba nosaukumu vēl nav izdomājusi, bet daudz nedomā un sāk lasīt, nosaucot darbojošās personas. Tās ir trīs, bet lasītajā parādās divi-8gadīgais Jānis un viņa 40 gadīgā māte. Lugā paredzēts, ka parādīsies arī mātes šķirtais vīrs un reizē puisēna tēvs.protams, dzerošs un ne jau ūdeni. Tiek nolasīti „pēc lugas smirdoši” dialogi, kuri ir interesanti. Tomēr tajā brīdī, kad iedomāju ,kā tas viss izskatītos uz skatuves, ieraugu divus nekustīgus cilvēkus. Šeit, DDT, varbūt to varētu iestudēt, varbūt cilvēki klausītos, bet teksts bez reālas darbības. Teātris ir  māksla, kad aktieris darbībā pasniedz skatītājam dramaturga vārdu. Lasītais teksts varētu būt pamats labam īsam stāstam, bet par lugu īsti nav saucams. Tikai tāpēc, ka ieliktas dažas remarkas, teksts par lugu netop. Aprakstošas rindas ir arī īsajā prozā. Tāds Laura Gundara stila darbs, kad daudz dialoga ,kas pārpilns ar kaut kad notikušā atstāstījumu, bet darbības un dinamisma nav. Autorei būtu par to jāpiedomā. Skatoties ,kā autore sēdēja uz „moku sol”’, ko DDT divas daiļas meitenes iznesa priekšā, varētu teikt, ka publiskā izturēšanās liecina- atklāts un pretimnākošs cilvēks. Poza nelika domāt par atgrūšanos, nevēlēšanos  uzklausīt.
 Madara Rutkeviča. Darba nosaukums arī nav vēl zināms. Darbojas 41gadīgs Normunds un viņa astoņpadsmit gadīgā(?) meita Anna, Natālija, kurai pieci gadi. Fragmentā neizskanēja, bet autore lika pievērst uzmanību kokam aiz loga, kurā ir trešā- vidējā meita. Nē, tā nav ģimene no Āfrikas, kuras divi locekļi nokāpuši no koka, bet trešais aizkavējies. Mūsējie, latvieši. Māte kaut kad agrāk gājusi bojā autokatastrofā, bet tagad sevī noslēdzies tēvs, kurš praktiski nerunā un , cik varēja saprast, neko nedara, vecākā meita, kas uzņēmusies mājas rūpes, un jaunākās-katra ar savu putru galvā. Kārtējā neirastēniskā latviešu luga, kurā daudz un gudri filozofiski (piedodiet, Kūļu ģimene, rakstīsim šādi) un ciešanu pilni sarunājas ģimenes locekļi. Bilde, kurā trīs mutes runā, jūtama milzīga depresija, bet atrisinājuma īsti nav. Būtībā jau būtu. Ja vecākā meita aiztriektu senci uz veikalu pēc sastāvdaļām vakariņām, viņam sērošana piemirstos, jo vislabākā atslodze smadzenēm ir cita darbība, mērķis. Tāds mākslīgs literārs, skatuviski statisks veidojums, kurš pēc autores vārdiem iecerē tapis Igaunijas jauno autoru seminārā, ietekmējoties no  viena mūzikas gabala un vienas bildes.
Cik mākslīgi radusies iecere, tik mākslīgs veidojums tapis. Varētu būt īsās prozas materiāls, bet luga noteikti ne. Interesanta bija autores izturēšanās uz „moku sola”. Noteikti sakrustotās kājas liecināja par vēlēšanos ieturēt distanci ar klausītājiem un skatītājiem, bet nepārtrauktā ņemšanās pa garajiem matiem, liecināja par vēlmi iepatikties. Cilvēkiem ,kas iepazinušies par izturēšanās, pozu un galvā notiekošā sakarībām, tas ir labi zināms. Tāds divdabīgs cilvēks Madara.
Inga Gaile.  No klātesošajiem- viszināmākā dramaturģe ar lielākajiem panākumiem. Pirmoreiz redzot dzīvē, satriecošu iespaidu atstājoša sieviete, kas vispārliecinošāk izturējās.
Gan gaidot savu kārtu ( kad pasmaidīja par Madaras ieceri veidot virkni emociju dramatizējumus jeb Gailes vārdiem- raudājamos gabalus) , gan uz „moku sola”. Cilvēks, kas labi izvērtējis savu lasāmo tekstu un pasniedza interesantāko. Fragmentos no darba dažādām vietām. Galvenās personas- divi „pārklājošies” pāri.  Silvija Plāte, amerikāņu dramaturģe, kas pašnāvību izdarīja iebāžot galvu cepeškrāsnī, un Teds Hjūzs viņas gan vīrs, gan šķirtenis attiecībām „attīstoties”. Paralēli otra Silvija un Teds, bet no Rīgas, Blaumaņa ielas. Otrie it kā eņģeļa dotā iespēja pirmajiem dzīvot vēlreiz un pareizāk. Vēl darbojas eņģelis (uzreiz iedomāju pašu I.Gaili daiļi planējam šajā lomā). Sāka ar skaistu, amizantu amerikāņu Silvijas un Teda sarunu ar eņģeli. Teksts asprātīgs, humora pilns. Aktieriem šādā skatā būtu kur izvērsties. Turpinājums jeb nākošie fragmenti gan aizgāja tādā latviski dramatiskā puņķaini siekalainā filozofijā. Protams, labāk un interesantāk par iepriekšējiem lasītājiem. Tā arī būtu jābūt, vērtējot pieredzi. Pirmais fragments parādīja Gailes talanta aizmetņus komēdijas veidošanā. Varbūt pamēģināt? Ja šo ieceri ,kas lasīta ,veidotu ironiskas komēdijas veidā? Man patiktu. Tagad- kā ir. Pamatdoma darbam- par to, vai sieviete ir objekts vai subjekts. Piedodiet man, bet tādas kā Gaile vispirms ir objekts, kuru varbūt pēc tam rodas vēlme iepazīt kā subjektu. Tāda ir dzīve. Satiekot vērtē pēc izskata, atvadoties- pēc pateiktā vārda. Dzīvē un uz skatuves jeb lugā – tāpat.
Uz sola sēdēja brīvi,atklāti, pašapzinīgi. Savu vērtību apzinoties.
Mārtiņš.  Ceturtais autors, kurš sāka ar paldies par iespēju piedalīties, jo pieteicies pēc visiem termiņiem. No lasītā- darbs ar visvairāk darbojošos personu, arī darbības vietu.
Sāk ar dinamisku ainu lielveikala apsardzes telpā, tad turpina ugunsdzēsējos, kurās abās galvenais varonis strādā. Kārlis Mudžajevs jeb Mudža . Reālpsiholoģisks gabals,  bet iespaids rodas- autors nobijies no šīs reālspsiholoģijas un sāk „filozofēt”. Mudža veidots kā sabiedrības tīrītājs, kas atbrīvo mūs no nevērtīgākajiem. Arī ne īsti legāliem līdzekļiem. Šis darbs patika vislabāk. Ar to, ka, līdzīgi Gailes tekstam, bija visdažādākais. Autors visu nebalstīja uz nepārtrauktām ciešanām , problēmām, asarām. Tekstu veidoja tādu, ka režisoriski skatuves darbību jau priekšā pasaka dramaturgs. Mīnuss- ļoti daudzās darbības vietas. Tas sarežģī lugas uzvešanu. Ainu maiņa bez pauzēm grūti iedomājama, ja nav skatuves ripa, kas izpalīdz. Ir tekstā arī jūtu daļa, ir racionālā pasaule. Ir dzīve tās dažādībā.
Uz sola sēdēja diezgan brīvi, kaut nelielu sasaitī'tibu juta. Neļāva man, amatierfizionomistam sevi vairāk atšifrēt. Mēģināsim to izdarīt lugas tēlos. Vēlāk.
 Kopvērtējums. Klātesošie uzdeva autoriem daudz jautājumu  par lugas personu domātajām biogrāfijām, par motivāciju. Tas bija interesanti, bet ne vienmēr palīdz lugas veidošanā. Jo tēla biogrāfija ir interesanta tikai tik daudz, cik tas attīsta lugas norises. Pārējo visu var izdomāt, bet ja tas nav vajadzīgs lugai, tas nav jāzina skatītājam. Protams, ja vairums klausītāju bija saistīti ar dramaturģiju vai teātri, viņiem tas bija interesanti un vajadzīgi. Pašiem.
Pasākums noslēdzas ar visu skatītāju balsojumu, kad uzrakstot cipariņu , ar kuru startēja skatītājam tīkamākais autors, nosaka labāko. Šoreiz (nezinu kā iepriekšējās) ar vienas balss pārsvaru uzvarēja Mārtiņš un saņems par savu drosmi  50 latus no Kultūrkapitāla fonda. Ko var teikt? Ja būs iespēja, iešu uz  fināla pasākumu un nākošgad arī, ja lasījumus turpinās. Tikai- vai DDT vēl krēsli ir, ko ievietot zālē? Šoreiz jau steigā ienesa trīs ,kad ieradās pēdējie skatītāji. Es domāju, ka arī esmu ar šo tekstu kaut ko izdarījis, lai liktu DDT gādāt papildus krēslus.

Skribenta007 P.S. Uzvarētāja vārds izrādās ir Māris Krūze nevis Mārtiņš. Piedodiet un klātesošajiem pasākumā runātājus nosauciet. Visi visus nezina, bet varbūt ir vērts zināt nākošo slavnību pirmos soļos. Lai var teikt- kad es biju jauns, es redzēju...
Komentāri (0)  |  2013-03-28 17:54  |  Skatīts: 2394x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ