skribents007.1s.lv

 


Režisora Hermaņa no pateicīgās tautas saņemtais.


Amizanti, bet šoreiz atkal –par naudu. Naudu, ko mēs visi maksājam daļas slavētajam, citu- ne pārāk slavētajam Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim. Salīdzinot ar citiem algu saņēmējiem, tās summas varbūt nav nemaz tik lielas: 2005.gadā-44000 latu,  2006.gadā- 68000 latu,  2007.gadā- vairāk kā 110 tūkstoši latu.
 Mēnesī  nemaz tik daudz neiznāk- dažu jeb pēc statistikas- trešdaļas Latvijas strādājošo un pelnošo gada ienākumi  Hermanim vienā mēnesī, bet 2007.gadā- divu gadu vienkāršā cilvēka alga mēnesī.
 Kas nākamajos gados- mums nav zināms. Jo Hermanis vairs nav  valsts amatpersona, kaut valsts naudu viņa mākslinieciski vadītā iestāde saņem. Un ne mazu naudu.
  Par to savā mājas lapā  kasās žurnālista Lato Lapsas  tīmekļa uzdevums  „Pietiek” šeit:
 http://pietiek.com/raksti/jaunais_rigas_teatris_hermanis_nav_devis_atlauju_atklat_vina_no_
valsts_sanemto_algu
 
  Manas pārdomas šīs raksts izraisīja, tādēļ ka  nemitīgi skan gaudas, ka kultūŗai ir maz naudas, vajag vēl. Kā redzam, Jaunajā Rīgas teātrī  naudas bija tik maz, ka Smiļģa teātra ēka novesta līdz sabrukšanai, bet tajā pašā laikā viena iestādes mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa ienākumi dubultojušies divu gadu laikā. Pat vairāk kā dubultojušies.
  Jā, taisnība, ir viņam ienākumi no citiem avotiem. Honorāri par ārzemju iestudējumiem. Latvijā slavetais Hermanis citos teātros gan nav redzēts. Kino- tikai vecā filmā pārī kopā ar jauno tolaik Ditu Krenbergu.
  Saprotu, ka it kā nav labi skatīties citu maciņā. Tikai šoreiz ir šī neziņa par to, cik lielā mērā mēs šo maciņu piepildām, paši to nezinot un varbūt negribot.
 Ne velti komentāros izskan aicinājums publiskot visu valsts pabalstu un stipendiju saņēmēju no valsts jeb mums visiem saņemto. Tad visas dažādos VKKF finansējumos un citur saņemtās summas kopīgi būtu redzamas kā sabiedrības atbalsts konkrētam kultūras vai pie kultūras blakus esošam darbiniekam. Labi, vai ne?  Redzētu, cik daudz šis konkrētais cilvēks saņem, cik daudz mēs par to saņemam pretī. Tad gan dažam būs grūti teikt, ka kultūrai  maz naudas.
 Komentētājs ar segvārdu JURISTS iesaka: „Un vēl - ārkārtīgi svētīgi būtu nākt klajā ar priekšlikumu grozīt informācijas atklātības likuma 8.pantu ar tekstu tipa: "Par fiziskās personas dzīvi nevar tikt uzskatīts atalgojums vai tā daļa, ko persona saņem no valsts budžeta līdzekļiem jebkādā formā".
 Es uzskatu, ka darbs sabiedrības labā ir jāatalgo, tajā pašā laikā pasakot ,cik tad sabiedrība maksā tajā algā un ko saņem pretī par to. Līdzīgi kā citos darbos strādājošiem, vai ne?
  Es saprotu, ka tas sākās pēc Hermaņa žults par nepareizi balsojušajiem pašvaldību vēlēšanās, bet ko darīt, ja 110000 latu gadā saņemošais Hermanis nesaprot, ka dažam tā pieminētā trolejbusu biļete bija vērā ņemama izškiršanās. Novēršoties no tiem ,kas līdz šim Hermanim arī  ar valsts naudu nodrošināja lielus ienākumus. Nodrošināja Hermanim, nedodot tiem trūcīgajiem ne trolejbusa biļeti bez maksas, ne kur nu vēl  Hermaņa teātra izrāžu biļeti.
Laikam ir tā, ka teicienam- bagāts nabago nesaprot, ir dzīvē sakņots pamats, bet hermaņveidīgie irkā atkārtojošs refrēns, lai šo teicienu neaizmirstu.
 Tātad- vai mums ir tiesības zināt, cik maksājam „kultūrai”? Vai tā it kā godīgi saņemto naudas summu slēpšana nav kauns par nenopelnītā saņemšanu?
 Ja runājam par Hermaņa iestudējumiem, tad redzēts ir tikai TV ekrānā, un iespaids kā viduvējā pašdarbnieku teātrī padomju 80tajos gados. Skatuve, estētika, aktierdarbs, nepieminot pašu Hermani kā krietni zem viduvējības līmeņa kā aktieri. Tātad- vai maksāts ir pietiekoši ? Varbūt pārmaksāts? To uzzināt var , uzzinot samaksāto. Manuprāt, vajag. Tad kultūrā būtu interesanti vērot saņēmēju attaisnošanos par to ,ka rezultāts- viduvējs vai nekāds...

Komentāri (0)  |  2013-07-02 21:16  |  Skatīts: 885x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ