Izdomāju, ka vajag atsevišķi salikt tos vietējos vai novadu literāros konkursus, kuros visiem nemaz nav ļauts piedalīties. Jo esmu pamanījis, ka notiek daudz pagastu, novadu literāro konkursu, kuros ir vēlme veicināt šo radošo burbuļošanu, bet savējo vidū. Būtībā tas ir pareizi. Savulaik katrā pagastā dzima kāds, kas vēlāk rakstīja. Dažviet attieksme pret vietējo rakstošo nemaz ne godbijīga, bet izmejoša, ironiska. Laikam no šādas attieksmes ior radies šodien tik populārais teiciens:
'Neko strādāt negribu, 'būšu dzejnieks." Laikam jau dažs šīs literārās nozares censonis ar savu veikumu un attieksmi bija nopelnījis.
Tomēr neskatīsimies pagātnē, bet tagadnē, kad gandrīz visas norises ir Rīgā. Kad šķiet brīnumaini, jo kāds ārpus Rīgas kaut ko dara un pat publicējas.
Dzīve tagad ir tāda, kad daudzipar savudzimto pagastu un jaunāko maz zina. Arī par izsludinātajiem literārajiem konkursiem. Ļausim šeit par to uzzināt, aicināšu piedalīties.Nekad nebūs tā, ka daŗīs un uzreiz visi sauks par ģeniju. Bet, ja nedarīs un nepamēģinās- nekad neuzzinās, kā 'varēja būt. Dzīve nav tik gara, lai neizmantotu tās dotās iespējas. Dariet, mēģiniet, un es, ceru, jums veiksies!
