skribents007.1s.lv

 


Par kultūras periodiku, atsaucoties uz "Latvijas Avīzi".


Komentārs:

Vells Raganai* - 2014-06-03 22:11
Neblamē sevi un negriez to bildi ar kājām gaisā - ne jau Spāre kādu padzina ar sūdainu mietu, kā Tev labpatīk izteikties (ne arī viņš šai kontekstā ir kāds padzinējs vai nepadzinējs), bet gan pati redakcija atteicās no turpmākas kopdarbības ar šo cilvēku. Kāpēc - to bez sevišķas piepūles var secināt ikkatrs, kurš savā laikā kaut nedaudz ir pasekojis līdzi tādu odiozu SIA kā bmmc un Artava, kas pārsvarā specializējās bulvārpreses, lubu literatūras un puspornogrāfisku žurnālīšu ražošanā, uzplaukumam un loģiskajam norietam. "Slavenajās" Vakara Ziņās toreizējais kolektīvs sagaidīja V.S. iesēšanos direktora krēslā ar streiku. Acīmredzot šim cilvēkam neko nav iemācījuši aizgājušie turpat jau 20 gadi. Protams, ka ir atradušies cilvēki, kas aizpilda aizgājušo vietas - galu galā, bezdarbs nav brālis. Tikai, par nelaimi, iepriekšējās redakcijas veidotais 1. numurs jau ir paguvis iznākt un noturēt latiņu tādā pašā augstumā tagadējiem darboņiem nespīd. Tāpēc arī ir gluži saprotams KKF lēmums šī izdevuma turpmāko finansēšanu pārtraukt. Vilciens ir aizgājis, un ir vienkārši smieklīgi nolūkoties V.S. pūliņos ja ne sasmelt paša izlieto ūdeni, tad vismaz radīt iespaidu, ka nekas sevišķs jau nav noticis - pircēji ir sajūsmā, ziedotāju netrūkst un viņu naudiņa svētīgajam pasākumam birst kā no pārpilnības raga. Ja tā būtu...


Man mīļajā avīzē „Latvijas avīze” un arī mājas lapas versijā diskusija par kultūras periodiku :  https://www.la.lv/kulturas-periodika-joprojam-zonglejot/
Skaisti varam runāt par to, ka kultūras norises vajag popularizēt, vajag izdevumus. Jā, vajag arī  izdevumu tirāžas. Nav jau tā, ka nekā nav. Rakstošajiem „kulturāliem” ir veseli trīs izdevumi. „Latvju Teksti”, „Vārds”, „Tīrraksts”- no tiem ,kuros darbojas valsts naudas atzītie literārie ļaudis. Atzīšos, ka savulaik iesāku un nepabeidzu divu izdevumu „Latvju teksti” un „Vārds” divu numuru salīdzinājumu. Abi dabūjuši valsts naudu izdošanai, abi darbojas. Tas nekas, ka tekstuāļi nez kāpēc visu laiku sevi piemin kā vienīgo literāro žurnālu (tagad jau ir trešais, bet to nez kāpēc nepiemin). Protams, kurzemnieku „Vārds” ārējā izskata, formāta ziņā pārspēja tekstuālu palielo, biezlapaino tekstuāļu darinājumu, kura katram numuram ar bezgala centību piemeklēts tāds vāka foto, ka visiem skaidrs- ubagu par pēdējiem santīmiem darināts izdevums (lai rakstošie neapvainojas, ja jau paši savus darinājumus Kultūras Dienā sauc par ubagu dzeju un antiņu pantiņiem). Tāds ubagu, kas nemāk literāri neko sasniegt, veikums vien ir. Toties māk plānot to, ko vajag. Naudā.
 Tāpēc man ļoti simpātisks šķiet diskusijā Ievas Strukas teiktais: „Man ir divi priekšlikumi: kultūras izdevumu izdošana jāplāno vismaz triju gadu periodā. Pēc tam, ja neapmierina radošās komandas darbs, varētu sludināt konkursu un nomainīt komandu, nevis zīmolu.” Es teiktu, ka pusotrs gads jau parāda varēšanu vai vajadzību mainīt komandu.
 Tas būtu tāds virziens uz to, ka izdevums saglabājas, bet nesaglabājas neveiksmīgu to veidotāju darba vietas, ja nespēj piesaistīt lasītāju. Tas, ka ne „Vārdu”, ne „Tīrrakstu” diskusijā neminēja līdzvērtīgi „Latvju Tekstiem”, manuprāt, liecina tikai par vienu- paši kulturāli tos murgus, ko viņi vairumos gadījumu publicē, nesteidzas lasīt. Publicēties, lai saņemtu honorāru- to gan.
 Savukārt I.Strukas tālākais teksts par to, ka izdevumus glābtu  obligātais iepirkums skolu un publiskajām bibliotēkām, man nešķiet atbalstāms. Jā, izdevumiem tirāžas acīmredzami augtu. Redakcijas un autori pelnītu. Bet no tā, ka Vādona vai Vērdiņa greizie tekstiņi, ko viņi paši nez kāpēc sauc par dzeju, ik pa laikam apceļotu divus– trīs izdevumus, kas obligāti-piespiedu kārtā iepirkti skolu un publiskajām bibliotēkām, latviešu literatūras prestižs neceltos. Esmu rādījis dažādus izdevumus daudz un dažādu literāru lasošiem cilvēkiem, un viņi par šo nosaukto autoru veikumu ir tikai spļaudījušies. Obligātais iepirkums var palielināt rakstošo turību nelielā laika posmā, bet degradēt pašu jēdzienu „literatūra”, ko šobrīd publiski par valsts naudu izdotie tekstdari, kas sevi sauc par dzejniekiem, veiksmīgi jau dara.
  Aktuālais šobrīd ir kvalitātes jautājums. Literatūrai, ko izdod par valsts nodokļos iekasēto naudu, nav tirgus vērtības. Esošie literārie izdevumi, kas eksistē no tās pašas valsts nodokļu naudas, retajam lasītājam parāda- latvju rakstošajiem nav kvalitātes, nav nekā no tā, kas aizrautu lasītāju, mudinātu pirkt izdevumu vēl, aicināt iegādāties, izlasīt citus. Tāds nav bijis nekad arīt to uzdevums. Uzdevums bijis– iztērēt valsts naudu, sagādāt honorārus draugiem un paziņām. Lasītāji- pēdējā vietā. Ja ir- labi. Ja nav- arī nekas traks nav.  
  Manuprāt, dodot valsts naudu kultūras izdevumiem, vajag vienu obligātu nosacījumu bez Ievas Strukas minētā mūžīgā redakcijas ķeblīša negarantēšanas- tirāžas (izpirktas tirāžas) augšanu gada laikā. Tirāža aug-par 300 abonentiem vai pircējiem mēnesī- izdevuma redakcija turpina strādāt. Neaug- nāk citi.
  Tas, ka valsts nauda tiešā veidā izdevumiem nav stimuls strādāt labāk, rāda divi teātrim veltītie izdevumi „Teātra Vēstnesis” un „Būs”- Nacionālā teātra izdevums.  Pirmais ir pelēcīgi vienmuļi noformēts „augsti garīgo” teātra zinātāju izdevums (atkal parādījies) , bet otrs- teātra pašiniciatīva un, cik saprotu, neliels naudas pumpītis. Neesmu otro „Būs” vēl redzējis, bet pirmais nenoliedzami ir interesantāks par gaudeni augsti māksliniecisko „Teātra Vēstnesi”. Es domāju, ka tas ir tādēļ, ka Nacionālā  teātra izdevuma autori saprot- jāstrādā un jāpiesaista lasītāji. Tādēļ gan saturiski interesantāks, krāsaināks. Tāds, ka man šķita- par īsu. Vajadzēja vēl. Izlasīju no pirmās lapas līdz pēdējai ar interesi. Izdevumam ir nākotne, tas varētu būt pat abonējams preses izdevums un izplatāms skolās, publiskajās bibliotēkās. Ja kvalitātes līmenis nepazūd. Tādu bibliotēkas saņems un atradīs lasītāju. Izdevumam, kura uzdevums ir piesaistīt kultūrai, nevis notrallināt kultūras naudu.
 Naudas notrallinātāji stāv rindā- gatavi izdot savus kuslos izdevumus reizi mēnesī, piespiedu kārtā piegādāt visām bibliotēkām par maksu. Tādi, kam vienaldzīgs tas, vai izdevumu saturs kādam vajadzīgs, interesē.
 Palielināt valsts naudu kultūras periodikai var tikai tad, ja izdevēju kopas gatavas redzēt lasītāju intereses, vajadzības, reizē tos audzinot. Tikai vajadzētu saprast, ka nekādie Vādona, Vērdiņa savārstījumi nepiesaistīs lasītāju, bet atbaidīs. Tas, ka atradīs pietiekoši daudz savārstījumu slavinātājus citos izdevumos, nepalīdzēs. Tā sabiedrības daļa, kas vēl lasa, ir gudri, viņiem iestāstīt nevar melnu par baltu. Baltam tiešām jābūt baltam. Un šā kvalitatīvā baltuma trūkst vienam izdevumam, kur nu vēl vairākiem un ar biežāku izdošanas grafiku.
  Jā, var jau runāt, ka grūti piesaistīt kvalitatīvam saturam lasītāju, par kvalitāti saucot savu draugu kopas nožēlojamos darinājumus, kā to dara diskusijā K.Matīsa. Tas ir vieglākais ceļš- savu  draugu kopu bez vērtēšanas atzīt par talantiem, bet pārējos, kā to dara L.Langa- Bokša, saukt par sēnalpresi. Pamācīties no tās pašas „sēnalpreses” piesaistīt lasītāju- tas tādām Matīsām un Langām- Bokšām par grūtu. Vieglāk lamāt, nievāt un izgaudot valsts naudu savas redakcionālās nespējas apliecinājumiem papīra veidā.
  Šobrīd valsts ir izaudzējusi veselu paaudzi „kultūras cilvēku” ,kas nav atkarīgi no lasītājiem, skatītājiem, klausītājiem. Pilnīgi pietiek ar stipendijām, pabalstiem. Jā, varētu padomāt, kāpēc viņi netiecas pēc kaut kā vairāk? Domāju- ir skaidrs, ka apzinās savu kulturālo beztalanta ērču statusu, tāpēc dara visu, lai pietiktu ar valsts naudu bez lasītājiem –arī kultūras periodikai.
  Valsts kultūras naudai pietuvinātie ir panākuši, ka jebkurš lasītājs, paņemot kultūras periodikas izdevumu rokās, ir nedrošs par iespējamu labu saturu. Kā to mainīt ar esošajiem vienmēr gatavajiem izdot un, par varītēm, bibliotēkām uzspiest gataviem , es nezinu. Vilks spalvu met, bet tikumu ne. Radošs talants arī nerodas tur, kur nekad nav bijis.
  Mans secinājums- vislielāko ļaunumu periodikai var nodarīt nekvalitatīva un lasitājus nesaistoša periodika, bet saistoša periodika kļūst ar kvalitatīvu saturu. Ar to- tā ir, kā ir.  
  

 

Komentāri (6)  |  2014-01-30 21:10  |  Skatīts: 7049x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Ragana* - 2014-03-15 20:35
Simtprocentīgi piekrītu un parakstos zem katra vārda. Korupcija un savi-isms literārajā lauciņā smird jau gadiem, tikai beidzot par to sāk runāt skaļi.
No sirds priecājos par izdevēju Vladi Spāri, kuram laikus pietika prāta ar sūdainu mietu patriekt pašpasludināto dzejas pravieti Vādonu & Co... jeb tā saukto Tīrraksta radošo vāvuļkomandu.
Interesanti, ja šiem plānā galdiņa urbējiem būtu savi tukšie skribelējumi jāpārdod lasītājam, kurš par kvalitāti balso ar savu maku, - cik ātri viņi nosprāgtu badā?

Skribents007* - 2014-03-15 21:37
Visinteresantāk būtu, ja viena valsts naudas izdevēju komanda konkurētu ar otru vai vel divām, kuras veidotu ļaudis, kuru algas būtu atkarīgas no lasītāju par izdevumu numuriem salasītā nevis spējas "izsist" valsts naudu. Diemžēl, literāro izdevumu prestižs ir tā krities, ka tas vairs nešķiet iespējams. Izdevējam nāktos šaubīties par to, vai viņa jaunais izdevums nebūs Langas-Vādona pulciņa kārtējā honorāru iekasēšanas vieta potenciālo lasītāju acīs.
Jā,kas tad ir ar to Tīrrakstu? Biju pārliecībā, ka janopērk 1.numurs, lai uzjautrinātos par Vādona kompānijas literāro klibumu.

Valdis Felsbergs* - 2014-03-20 13:25
Tīrraksts ir iznācis un nopērkams, tādu Vādonu vispār nekad neesmu dzirdējis un nekā nezinu par viņa pulciņu un tā literāro klibumu, bet izdevējs Vladis Spāre ir visnotaļ normāls cilvēks, un atļaušos uzskatīt, ka Tīrrakstā lasāmais ir virs Satori.lv un Latvju Tekstu līmeņa. Vairāk ar ko salīdzināt nav, šķiet, vēl tikai Lauķene publicē kādu prozu, ko es nelasu un neticu, ka tā varētu labāka.

Skribents007* - 2014-03-20 15:01
Izskatās, ka Vādons ar vēl diviem grib pārņemt no izdevēja V.Spāres 'Tīrraksta" izdošanu. Vai viņiem nav sakāpis galvā? Cik zinu, izdevniecībās visu nosaka, arī pieņem darbā redakciju- izdevējs.
Skatiet šeti:
http://janisvadons.wordpress.com/2014/03/14/vests-no-zurnala-tirraksts-redakcijas/
http://janisvadons.wordpress.com/2014/03/14/zurnala-tirraksts-nr-1/
Būs jānopērk un jāuzzina, ar ko šis jaunais atšķiries no diviem eksistējošiem žurnāliem.
Pēc publiski izskanējušā ļoti netīrs izskatās Vādons. Kā ir īstenībā?


Valdis Felsbergs* - 2014-03-20 18:26
"Izskatās, ka Vādons ar vēl diviem grib pārņemt no izdevēja V.Spāres 'Tīrraksta" izdošanu."
Jā, no piešķirtās valsts naudas Spāre, kurš pats strādā bez maksas, ir par daudz tērējis žurnāla autoriem (turklāt nešķirojot siles prominences no kauna traipiem) un par maz - redakcijai.

"Cik zinu, izdevniecībās visu nosaka, arī pieņem darbā redakciju- izdevējs."
= naudas turētājs. Šie tagad cīnās, lai Spārem naudu vairs nepiešķirtu, bet piešķirtu šiem, oficiālas kļauzas raksta. Ja Spārem vairs naudu nepiešķirs un šiem piešķirs, tad arī izdevēji būs šie, tik vienkārši.

"Būs jānopērk un jāuzzina, ar ko šis jaunais atšķiries no diviem eksistējošiem žurnāliem."
Neko daudz. Tikai no maza mazā viedoklīša liela atšķirība ir tā, ka šis nopublicēja manu stāstu až pa trim atvērumiem, turklāt no maniem daudzajiem piedāvātajiem, kas visi ir ar latviešu literatūru nesavienojami, izvēlējās visneiedomājamāko. Citos principā nepastāv tāda iespēja - vispār izskatīt Felsberga iesūtīto publikācijai. Bet tas var nteresēt tikai mani, savukārt pārējie vēži Tīrraksta lapās ir caurmētā tie paši.

"Pēc publiski izskanējušā ļoti netīrs izskatās Vādons. Kā ir īstenībā?"
Jau teicu, ka vispār neatšķiru no vādonus no nevādoniem un neinteresējos.:)

Vells Raganai* - 2014-06-03 22:11
Neblamē sevi un negriez to bildi ar kājām gaisā - ne jau Spāre kādu padzina ar sūdainu mietu, kā Tev labpatīk izteikties (ne arī viņš šai kontekstā ir kāds padzinējs vai nepadzinējs), bet gan pati redakcija atteicās no turpmākas kopdarbības ar šo cilvēku. Kāpēc - to bez sevišķas piepūles var secināt ikkatrs, kurš savā laikā kaut nedaudz ir pasekojis līdzi tādu odiozu SIA kā bmmc un Artava, kas pārsvarā specializējās bulvārpreses, lubu literatūras un puspornogrāfisku žurnālīšu ražošanā, uzplaukumam un loģiskajam norietam. "Slavenajās" Vakara Ziņās toreizējais kolektīvs sagaidīja V.S. iesēšanos direktora krēslā ar streiku. Acīmredzot šim cilvēkam neko nav iemācījuši aizgājušie turpat jau 20 gadi. Protams, ka ir atradušies cilvēki, kas aizpilda aizgājušo vietas - galu galā, bezdarbs nav brālis. Tikai, par nelaimi, iepriekšējās redakcijas veidotais 1. numurs jau ir paguvis iznākt un noturēt latiņu tādā pašā augstumā tagadējiem darboņiem nespīd. Tāpēc arī ir gluži saprotams KKF lēmums šī izdevuma turpmāko finansēšanu pārtraukt. Vilciens ir aizgājis, un ir vienkārši smieklīgi nolūkoties V.S. pūliņos ja ne sasmelt paša izlieto ūdeni, tad vismaz radīt iespaidu, ka nekas sevišķs jau nav noticis - pircēji ir sajūsmā, ziedotāju netrūkst un viņu naudiņa svētīgajam pasākumam birst kā no pārpilnības raga. Ja tā būtu...


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ