skribents007.1s.lv

 


Jāraksta stiprus dzejas tekstus, Maira Asare, nevis par tādiem jārunā!


Komentārs:

Agnese* - 2012-10-03 00:25
Man patīk Jūsu kritikas stils :) Tiešām.


Mans prieks nav izmērojams! Latvijas Avīzē vēl viens latvju autora tekstdzejas publicējums. Šoreiz, jaukā blondā aitiņa Maira Asare nonākusi ļaunā vilka Skribenta007 apēšanai. Neesmu vienaldzīgs pret blondīnēm. Vecam cilvēka piedodams grēks. Bet tas nemazinās manu prieku, preparējot tā saucamo jauno un moderno latvju dzeju.

  Autore mums piedāvā trīs tekstus, kuriem atradusi pat virsrakstus! Neiedomājama piepūle Latvju Tekstu bariņa „daiļradē’. Kaut Asarei taisnība, ka sliktiem tekstiem obligāti vajadzīgs paskaidrojums. Lai viņa to pateiktu arī VKKF atbalstītajiem autoriem!

  Pirmās raustītās rindas, saucamas par dzeju ar nosaukumu „Jūlijs” stāsta par to, kādas iespējas pastāv jūlija mēnesī. Silti akmeņi, ogas un čigānbērnu bari ar netīrām mutēm. Viss dzirdēts, zināms, un  nav pat necik piedomāts par valodas dzejiskumu. Tāds primitīvs atstāstījums neveiklā valodā (tāpēc laikam salauzta  daudzās rindās, lai atgādinātu dzeju.).

 Īsti nav vairāk ko piebilst. Tieši, saprotami, primitīvi ar gandrīz nekādu dzeju raksturojošu tēlainību. Par pirmo dzeju –godam nopelnīts divnieciņš no „literārspeciālista” Skribenta.

 Otrās raustītās rindas ar nosaukumu „Augusts”. Viss par un ap bezvēju. Kādi nebūt dzejas tēli pat atrasti. Sienāzis, jasmīns, kuģi, mēģināts pat ar katru kaut ko darīt, bet te- pļukt! Nekā… Vai mēs nezinājām, ka jasmīni zied nevis kož? Vai to, ka kuģi ienāk ostās un visam pa vidu bezvējš… Kādā sakarā? Varbūt Asare kāda ceļotāja laikā no 16.-17.gs, kad kuģiem vējš bija nozīmīgs? Galīgs bezsaturs, bet par to, ka tradicionālais tukšziedis  sienāzis pēkšņi kļuvis par grēkā krišanas simbolu, vismaz divnieciņš jāieliek!

  Trešais tekstdzejas gabaliņš „Oktobris-lietus””. Jā, Asare nepateiktu, nezinātu, ka oktobrī līst. Izrādās, ka lietus nevis laiks dara vecākus, ,ka senču ciltskoks nepalīdz ( vispār viņš citam nolūkam top nevis palīdzēšanai). Ko tad viņa cer, ka vecvectēvs no ciltskoka viņas vietā labu dzejoli uzrakstīs? Atdodot ciltskoku ūdeņiem aizskalošanai, Asare  jūtas atradene. Pirms rakstīju šo, painteresējos, ir tādi www.raduraksti.lv   , var atjaunot ciltskoku. Ja kauns no tā ,kas atrasts, tad gan labāk nevajag, un uzskatīt sevi par atradeni. Pēdējas rindas, kurās autore runā par drosmi, lai paveiktu jebko. Mans ,Skribenta007 vēlējums- kaut drosmes būtu mazāk negatavas dzejas tēmas saukt un publicēt par dzeju.

    Kopumā iespaids bēdīgs. Protams, par kapeiku labāk kā Vādons pirmajā publikācijā Latvijas Avīzē, bet izvēlētie dzejas tēli ( cik jau tie par tādiem saucami) trafareti, nav prasmes viņus izvērst lasītājam interesantā  tēlainībā. Mēģinājumi tēlus raksturot šķiet kaut kādi primitīvi, triviāli . Nepārliecina katra tā saucamā „dzejoļa” centrālā vienojošā doma. Vādons savā teksta pusfabrikātā kaut ko bija mēģinājis, tikai pagrūti  viņam nācies  domu darīt skaidru lasītājam. Asarei – vienkārši  otrklasnieka līmeņa   trīs vārdu lieluma teikumu atstāstījums, kurā skolotāja  priecājas, ka bez nosaucošā teikuma priekšmeta vēl ir izteicējs un vismaz viens vārds, veidojošs teikuma paplašinājumu. Lai sauktu par dzejnieci- pārāk nožēlojami. Laikam tiešām Latvijā dzejā ir paaudžu kvalitatīvs pārrāvums, kad  Ziedoņa- Auziņu paaudzei bija kas māca dzejas rindas veidot, bet tagad vēl esošie prasmīgie nevar būt literārie padomdevēji. Jaunākie tad nu strādā pēc principa- ja rinda nav garāka par 4-5 vārdiem   ,tad tādu tekstu sauks un publicēs par dzeju.  Tiesa , nav padomāts, ka ar šim Latvijas Avīzes publikācijām liela sabiedrības daļa redz reālo un patieso tā saucamās dzejas līmeni Latvijā .Godu rakstītājiem  pagaidām izlasītais nedara.Izgājām cauri publikācijai. Kas bija, to lasījām. Šī autore esot no labākajām šobrīd… Ar šausmām domāju, kas vēl sekos „Latvijas Avīzes” lappusēs. Citi var būt vēl sliktāki…

 

  Nekas , paņemot jebkuru 20.-30.gados izdotu krājumu var gūt atveldzi pēc šādu rindu lasīšanas.
Jā, pati dzejas publikācija šeit: https://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=356521:qjrun-par-stipriem-dzejas-tekstiemq&catid=92&Itemid=207

Komentāri (5)  |  2012-07-30 11:50  |  Skatīts: 5517x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
ardnija* - 2012-07-31 10:38
pasmaidīju, paldies..:)...kļuvu 'traki" priecīga, ka neesmu vēl publicēta..:)))
un gan jau arī nebūšu nekad,... šī doma nomierina..:)

ardnija* - 2012-07-31 10:40
ai, piedodiet, nepareizi uzrakstīju..!!!! ai, ai! - nevis es - bet mani vārdu savārstījumi - kā teikt, jūtu izklāstījumi, jo par dzeju vēl neuzdrošinos tos saukt

Skribents007* - 2012-07-31 20:34
Dzeja sākas tad, kad uzrunā lasītāju., kad pēc izlasīšanas ir vēlēšanās rindas atkārtot. Parasti nekad- ja izlasot ne sirdī ne prātā nekas neuzrunā.Nekas nepaliek.tad -vienkārši teksts..Nav svarīgi, cik jūtu ielicis autors. Ja kā saka, iekšā ir ,bet ārā, tekstā vai dzejā neuzrunā lasītāju.... tukši darīts.

Agnese* - 2012-10-03 00:25
Man patīk Jūsu kritikas stils :) Tiešām.

Skribents007* - 2012-10-03 06:55
Agnese, paldies! Ja ir kāds ļoti labs, bet lasošajā abiedrībā publiski nepaslavēts autors, var teikt man e-pastā. Izskatās, ka lapai arvein vairāk lasītāju. Vajag jaunus autorus. Gribu arī tos, kas labi, bet mazāk zināmi.


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ