Šoreiz nopietni. Kā par brīnumu. Doma tā pati kā Gailei. Aicinājums palikt. Motivācija- mazliet cita, arī forma. ko teiksiet?
Komentējiet droši!
Kurš teica, ka nemīl Latviju
Un tāpēc to viegli var pamest?
Kurš teica, ka nemīl bērniņu,
Jo izrauj no zemes, kur saknes?
Ja nievīgi saka- tēviju
Vien gļēvuļi maina pret naudu,
Tad teikšu, ka savu bērniņu
Ir jāredz tik smaidot, ne raudot.
Bērns visu ar savu sirsniņu
Redz, vērojot tēvu un māti,
Palīdz viņš, pieglaužot vaidziņu,
Tā tikai tiem vairojot sāpi.
Ir smagi, ja gadu simteņus
Mūsu tauta šeit varēja zelt.
Tagad, lai darītu laimīgus,
Varbūt tiešām mums vajag celt?
To zemi atgūt, to Latviju,
Sirdī kas katram ir sava.
Tik īstu kā zeme. Ne garīgu.
Kur vieta ir tautai , tās garam.
Kāds simts tad varbūt būs padzītu
Vai pat tūkstots gudru ļaužu.
To Latvijas veco vadoņu,
Kas dzīvi darīja gaužu.
Lai simti tūkstošu pārnāktu,
Te strādātu, laimē dietu,
Vai tiešām saujiņai samazgu
Mēs nerastu drošu vietu?
18.08.2012.
