Tapis labs raksts par enciklopēdiju izdošanu vai īstenībā neizdošanu Latvijā. Latvijas Avīzē 2012.gada19.septembr:īhttps://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=361305:vai-cevedis-var-bt-enciklopdija&Itemid=201
Profesors un akadēmiķis pareizi nosauc izdotās enciklopēdiskās grāmatas. Tomēr vēl joprojām bez padomju enciklopēdiju sējumiem un vecā vai faksimilētā Konversācijas vārdnīcas izdevumiem mums nav citu avotu, kur iegūt ļoti dažādu un plašu informāciju par praktiski visu .Nav.
Pareizi atceras profesors un akadēmiķis Galveno enciklopēdiju redakciju. Tomēr es gribu pieminēt, ka viens no šīs redakcijas pēdējiem izdevumiem –divsējumu enciklopēdija tika ‘’loti kritizēta par ievietoto šķirkļu satura ( personību novērtējuma un izvēles- visus ielikt divās paplānās grāmatiņās nevar, liek izvēloties) neatbilstību tā laika noskaņām sabiedrībā. Pārmeta, ka gandrīz vai Staļina laika satura ( vērtējuma ziņā) teksti .
Raksts parāda, ka tapuši daudzi izdevumi, kuri varētu būt avots jaunai pašreizējai situācijai atbilstošai enciklopēdijai. Tikai- materiāli un autori ir dažādās izdevniecībās.
Raksts parāda, ka šādu prestižu (kaut mazāka apjoma-nozaru u.c.) izdevumu izdošanā ir ieinteresēti daudzi.
Man gan šķiet, ka to Galvenās Enciklopēdiju redakcijas datu bāzi kaut kas nopirka. Šķrkļu autoru bija daudz. Nozaru labākie vai zināmākie speciālisti..Šobrīd valsts ar Kultūrkapitāla fondu pašpricē naudas tievu strūkliņu vienā un otrā virzienā. Top izdevumi, kuri negarsntē, ka valsts pienesums nodrošina pēctecību attiecīgā izdevniecībā, lai taptu nākošie vēl apjomīgākie izdevumi. Būtībā bez Belokoņa enciklopēdijas pārējie profesora minētie izdevumi autoru zināšanu šaurās specializācijas dēļ uz turpinājumu nevar cerēt. Šo šauro enciklopēdisko grāmatu autori varētu cerēt būt Konversācijas vārdnīcas apjoma izdevumā kādu desmit, varbūt 100 šķirkļu autori.
Šobrīd, protams, veidot datu bāzi ir vieglāk. Datori, cietie diski. Tomēr vajag cilvēkus, kuri veidotu enciklopēdijas ilgstoši. Domājot par to, ka tas ir darbs nevis vienai reizei, vienam izdevumam, bet paliekoši- lai ir materiāls, kuru dažādā apjomā izmantojot, var veidot daudzas enciklopēdijas.
Tas nozīmē, ka būtībā viss atbalsts jākoncertē vienās rokās. Tas nozīmē, ka valsts atbalsts aizies(bez tā ne darbs ,ne izdošana nav domājama pircējam daudzmaz pieejamās cenās) vienam izdevējam. Tas arī nozīmē valsts interešu vārdā ‘likt uz vienu”, kas nav valsts, kas var jebkurā brīdī šo diezgan nerentablo bez valsts naudas pasākumu pamest, atstājot valsti ar tās ieguldījumiem pie sasistas siles .Līdzīgi kā ar Pētera Jērāna vadītās enciklopēdiju redakcijas likvidēšanu.
Mana , iespējams, nepopulārā doma- šādas redakcijas atjaunošana un izveide jāuzņemas valstij. Darīt to, kas nav īsti izdevīgi privātajam, bet vajadzīgi valstij un tās iedzīvotājiem. Vai tiešām mums ziņas jāsmeļas tikai no veciem izdevumiem ar novecojušu informāciju?
Man gan šķiet, ka jāpārdomā topošo izdevumu pieejamība un nepieciešamība sabiedrībai. Vai mēs šobrīd jaunu Konversācijas vārdnīcas apjoma izdevumu esam gatavi iegādāties? Vai ir nozīme rosināt lielapjoma enciklopēdijas tapšanu, ja tie, kam tā ir pa kabatai, to var negribēt iegādāties, bet tie, kuri lasītu, nespēs iegādāties finansiāli?
