Berlīnes kinofestivālā, kura balvas mums ir zināmas kā Kristāla, Sudraba, Zelta lāču figūriņas, šogad piedalījās arī divas Latvijā un par Latvijas naudu tapušas filmas. Viena aktierfilma ar it kā pusaudžu tematiku un animācijas jeb leļļu tehnikā veidota filma. Protams, ne galvenajā konkursā, bet vienā no desmit –paaudžu jeb Generation satelītkonkursiem. Galvenā balva šajā konkursa grupā bija Kristāla lāča figūriņa, kura , diemžēl nenonāca neviena režisora rokās. Kā fotogrāfijās varam redzēt – puķu pušķīši un naudas balva J.Nordam 7500 eiro, savukārt tradīciju bagātai latviešu animācijai jeb leļļiniekiem- žūrijas atzinība režisora Ēvalda Lāča filmai „Eži un lielpilsēta.” Nekāda veida nozīmīgās lāču figūriņas pasniegtas nav. Kaut savulaik N.Skapāna filmai Kristāla lācis tika. Ir uz ko tiekties, lai atkārtotu. Animatoriem.
Par pašu Berlīnes festivālu un balvām atradīsiet šeit:
Nebija jau domas rakstīt par šo konkursu, bet interneta komentāros notiekošais lika runāt. Pirmkārt, mani patīkami pārsteidza daudzu komentētāju veselīgā attieksme par to, ka mākslu, arī kino, vajadzētu radīt cilvēkiem ar tīrām galvām un tīrām domām. Ētiski tīriem. Daudzu prātos tāds noteikti nav Jānis Nords. Visskaļāk izskanējušais ar sērijveida restorānu zādzībām Lielbritānijā. Kopumā viņš muka no deviņiem smalkiem krogiem, pametot nesamaksātus rēķinus vairāk nekā 5800 sterliņu mārciņu (4750 latu) apmērā. Pēdējā reize pēc smalku ēdienu un vīnu baudīšanas restorānā „L'Oranger” (gandrīz 1000 mārciņu rēķins) bija liktenīga — Nordu noķēra viesmīļi. Kopā ar viņa līdzētāju Zani Bērziņu.
Būtībā Norda līdzšinējā darbība un dzīve uzdod mums visiem jautājumus. Daudz jautājumu. Par to, cik daudz sabiedrības naudas ir ieguldīts sērijveida pieķerta zagļa izglītībā, darbībā kultūrā. Jo ir zināms, ka ne mazi tūkstoši ir iztērēti Norda mācību apmaksai no VKKF Liebritānijas kino izglītības iestādē. Pirms tam mācījās Igaunijā. Naudas avoti un summas mācībām Igaunijā gan nav zināmi. Nords kino režijas maģistra studijām Nacionālajā filmu un televīzijas skolā Londonā saņēmis finansējumu no Kultūrkapitāla fonda — 2009. un 2010. gadā kopumā 5450 latu. Laikā, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji paši vai ar kredītu palīdzību apmaksā studijas tepat Latvijā. Jāatzīmē, ka arī par saņemto sabiedrības jeb mūsu visu naudu Nords atskaitīties nesteidzās: https://www.kasjauns.lv/lv/zinas/41976/rezisors-janis-nords-iekluvis-kulturkapitala-fonda-paradnieku-saraksta
Tomēr neskatoties uz to, ka apkaunojis valsti, kura tik daudz ir atbalstījusi Nordu viņa kino rosībā, saņem gan 80000 (no 100000 kopējā filmas budžeta pēc viņa vārdiem) no NKC „filmas pabeigšanai”. Parēķiniet summas- 4/5 summas pabeigšanai. Tā lēma tālaika eksperti: Spēlfilmu projektu konkursam iesniegtos darbus vērtēja eksperti Māris Putniņš, Uldis Cekulis un Uldis Dimiševskis. Par to savulaik rakstīja: https://www.tvnet.lv/izklaide/kino/373837-norda_filma_sanem_lielako_atbalstu_streics_aiz_borta Variet novērtēt, kas tika atzīti kā mazāk talantīgi un nespējīgi par sērijveida restorānu zagli Nordu. Tie bija J.Streičs, A.Krievs un citi. Viela pārdomām par to ,kā tērē kultūras naudu? Streičs esot vienkārši teicis: "Kā es varu uzbāzties ar savu mīlestību pret nāciju, ja valstij to nevajag.” Jau 2007.gadā valsts piešķir Norda filmai „Amatieris” 13000 latu. It kā nav daudz, bet kas to filmu ir redzējis, pamanījis kinoteātros, TV ekrānos? Iespējams, ka maksāja vēl citas summas. Šobrīd sabiedrībai praktiski nav iespējams izvērtēt to, kam un par ko valsts maksā un maksāja "par kultūru”. VKKF mājas lapā pieejami dati tikai par 2012. un 2013.gadu. Acīmredzot, lai paši radošie zinātu un varētu paskatīties cik šogad un pagājušogad citiem. Senākiem gadiem ir mājas lapā paredzēta vieta, bet nav informācijas. Gribēju gan redzēt un izlasīt. Šoreiz par Nordu. Nekā. Tas pats –Nacionālajā Kino centrā. Naudu sadalīt prot, bet uzskatāmi atskaitīties sabiedrībai par izlietojumu- nav iespējams. Acīmredzot sadalījums jau gadiem ir bijis savējiem- tiem zaglīgākajiem, naudas kārākajiem, bet diemžēl- ne talantīgākajiem. Jā, arī braukšanu uz Berlīnes festivālu šogad Nordam finansējām mēs visi jeb valsts.
Norda veikums kino un reklāmā( jo citādi īsti nav ko pieminēt, nenosaucot tās reklāmas un divas mācību filmas): spēlfilma„Rendezvous”(scenārijaautors,režisors);spēlfilma „Vogelfrei”: noveles „Jaunība” un „Spēks” (pirmais režisora asistents)
reklāmas projekti „Universal Home Video”, „Blaupunkt”, „CMC Markets”, „SEB imidža kampaņa”, „Krājbanka – depozīti”, „Gefilus – Jogurts”, „O-Karte”, „Lucky Dog”, „Lāsēns”, „CIDO” u. c. (pirmais režisora asistents) , „Amatieris”(2008.-režisors), „Mammu, es tevi mīlu”(2012.-režisors).
Paskatījos šodien publiski Norda paša teikto, un jākonstatē, ka viņš acīmredzot uzturas kriminālā vidē, kurā goda lieta ir citus sabiedrības locekļus apzagt, neievērot likumus u.t.t Tādēļ arī kuriminālā Norda uzvedība, bet lasiet paši :https://www.diena.lv/izklaide/kino/janis-nords-talantigais-idealists-37670 Cilvēks, kurš apgalvo, ka pazīst vairākus narkodīlerus, citas ziņas, ko viņš, Nords, sniedz, liecina- kriminālās pasaules produkts, kurš nez kāpēc līdz šim ir eksistējis nevis no cietumu izdevumu summām, bet kultūras naudām. Manuprāt, absurdi un amorāli. Ja atceramies dažus citus dīvaiņu slavētos par Latvijas valsts naudu tapušos „kinodarbus”, rodas pārliecība, ka ieliekot cietumā par reāliem nodarījumiem lielu daļu mūsu mazbudžeta filmu autoru, kriminālā situācija valstī krasi uzlabotos, un naudas varbūt atliktu tiem režisoriem, kuri gan nav saukti par sērijveida zagļiem, bet varbūt tāpēc „kinospeciālistu” nenovērtēti un neatbalstīti. Viņi veido darbus par sev zināmo. Policisti- skatieties filmas, lasiet grāmatas un varbūt tiksiet uz pēdām kriminālnoziedzniekiem. Žēl , ka nav vecie laiki un cara Gregusu ar viņa metodēm nevar pielietot pie Norda. (Palasiet A.Bela atkalizdoto „Saucēja balss”-sapratīsiet).
Mans personīgs paldies par viedokļiem tiem komentētājiem, kuri elektroniskajā „Dienā” rakstīja ar dažādiem segvārdiem, arī tiem komentētājiem TVNETā, kuri gluži veselīgi uzskata, ka zagļi nav jāatbalsta, bet jāmāca nopelnīt sabiedrībai derīgā darbā. Jo ,ja parēķinam, ka divām lielākajām Norda filmām kopbudžets ir 200000, plus valsts apmaksāja izglītību. Zaglim! Varbūt gandrīz ceturtdaļmiljona latu cilvēkam, kurš patiesi sabiedrībai vajadzīgu par šo naudu nav radījis. Un tādēļ ka viņš mēģināja, jo dabūja naudu, nefilmēja citi, kuru filmas skatās daudzi. Gan kino, gan TV. Ir par ko padomāt, un tāpēc gribu citēt cilvēku ar segvārdu NNN:
„Filmai tika piešķirta balva, jo tajā notiekošais ir kārtējais vājprāts, kas mūsu valsti padara par visai eksotisku. Arī krievu filmām vienu brīdi deva balvas kaudzēm, jo tajās rādīja pilnīgi ekstrēmas sadzīves situācijas par ko vecie eiropieši varēja šausmināties. Tāds pat piemērs ir filma Ģimenes lietas. To, ka Norda filmas aktieri spēlē kā galīgie diletanti neviens nepamanīja, jo lasīja tulkojumu subtitros:) Neaizmirsīsim, ka festivālu atzinība ne vienmēr sakrīt ar skatītāju atzinību. Vai tik šī nebūs kārtējā filma par kuru varēs bārstīties ar apbalvojumiem un tituliem, bet skatītāju apmeklējums būs smieklīgs. naudas devējiem jāatbild vienreiz uz jautājumu - vai filmas Latvijā taisa lai režisori tiktu galā ar savu traumēto psihi vai tās taisa priekš skatītājiem un tām ir saistoša tematika un sižets?”
Vai nav taisnība?
Jā, Dienā es komentēt vairs nevaru,jo esmu bloķēts pēc tam , kad "Dienas" administrācija dzēsa manu tekstu. Vai mūsu valstī no kultūras naudu grābjošu zagli vairs nedrīkstēs tā saukt? Pat ja viņš kultūras naudu nezog, bet šķērdē? Zog citur...
