skribents007.1s.lv

 


Pārdomājot diskusiju komentāros par Gailes dzeju. Kā aicināt?


Šoreiz nopietni. Kā par brīnumu. Doma tā pati kā Gailei. Aicinājums palikt. Motivācija- mazliet cita, arī forma. ko teiksiet?
Komentējiet droši!

Kurš teica, ka  nemīl Latviju

Un tāpēc to viegli var pamest?

Kurš teica, ka nemīl bērniņu,

Jo izrauj no zemes, kur saknes?

 

Ja nievīgi saka- tēviju

Vien gļēvuļi maina pret naudu,

Tad teikšu, ka savu bērniņu

Ir jāredz  tik smaidot, ne raudot.

 

Bērns visu ar savu sirsniņu

Redz, vērojot tēvu un māti,

Palīdz viņš, pieglaužot vaidziņu,

Tā tikai tiem vairojot sāpi.

 

Ir smagi, ja gadu simteņus

Mūsu tauta šeit varēja zelt.

Tagad, lai darītu laimīgus,

Varbūt tiešām mums vajag celt?

 

To zemi atgūt, to Latviju,

Sirdī kas katram  ir sava.

Tik īstu kā zeme. Ne garīgu.

Kur vieta ir tautai , tās garam.

 

Kāds simts tad varbūt būs padzītu

Vai pat tūkstots gudru ļaužu.

 To Latvijas veco vadoņu,

Kas dzīvi darīja gaužu.

 

Lai simti tūkstošu  pārnāktu,

Te strādātu, laimē dietu,

Vai tiešām saujiņai samazgu

Mēs nerastu drošu vietu?

                                         18.08.2012.

Komentāri (0)  |  2012-08-18 10:07  |  Skatīts: 851x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ