skribents007.1s.lv

 


Dzejnieka mokas. Ironija.


Latvju dzejas doma dziļā

Paslēpta bij’ vārdu vijā.

    Ne tur mēness, zvaigznes zvīļā,

    Doma slēpta. Skaņu mijā?

Dzejdars pūlas, vārdus viļā,

Doma, šķiet, nupat jau dzima…

    Ritmu? Atskaņas tik mīļās,

    Izmestas no rindām tika.

Teksta apjoms arī kritās,

Mēness vietā maizes rika.

    Domas nenāk galvā dzītās!

    Pierē rieva tāda pikta.

Sonets tā ar vārdu „Mīļā”

Pārtapa par dzeju ‘Vista”.

  Un no domām tekstos vītām-

  Seši vārdi rindā. Trijās!   

Komentāri (0)  |  2012-08-25 09:52  |  Skatīts: 988x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ