skribents007.1s.lv

 


Nauda nesmird! Vēsturiski dzejiski ironiska atsauce.


Teicienam “Nauda nesmird” ir vēsturiska izcelsme. Senajā Romā imperators Vespasians (Titus Flavius Caesar Vespasianus Augustus) ieviesa nodokli sabiedriskajām tualetēm, lai papildinātu valsts kasi. Kad imperatora dēls pārmeta tēvam par šādu, viņaprāt, nepiedienīgu nodokli, no imperatora mutes izskanēja vārdi “Nauda nesmird!”, ko mēs bieži lietojam vēl šodien.

 

Šodien literāti grib nevis no atejas zeltu smelt, bet par mūsu zeltu ( naudu) sagrūst bibliotēkās ( kā atejā?) grāmatās, par kurām saņemt naudu, tāpēc ka tās tur stāv, nevis lasa. Savienojot abas šīs lietas kopā tapa rīmes par „nabaga” tekstdariem.

                                                                                                 Skribents007

 

Kādreiz bija kalendāri,

katrai dienai lapiņa.

Tagad mūsu literāti

nezin, kur lai drukājas.

  Top jau dzeja, memuāri

   un pat kāda eseja.

   Tik neviens nav izdot kāri

   tādēļ vien, ka vietējā.

Autori ar dziļu vāti

savu sāpi stāstīja.

Salkuši un ļoti bāli

kaut ko izdot gribēja.

    Viena maza firma vāri

     drukas vietu dāvāja.

     Tualešu lasāmvielai

     tekstus viņi prasīja.

Tik ne grāmatās, ko krāti,

tekstdari tā cerēja,

bet uz tualetes ruļļa…

Teksti zūd, prom skalojas…

    Apvainojās, sauca māti!

    Sašutumā vaidēja.

    Mūsu mazmājiņām lāsti,

    bet vai naudu smādēja?

Pat jau senā Romā prāti

atejnaudu skaitīja.

Ne jau mūsu literāti

tādu naudu neņēma.

    Naudai smakas nav nekādi!

    Veikalos to mainīja!

     Tas nekas, ka tekstu šādu

      nelasa ,bet slaucīja.

Komentāri (0)  |  2012-08-26 10:12  |  Skatīts: 1667x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ