skribents007.1s.lv

 


Latvijas amatierteātri un latviešu autori. Dramaturgiem un režisoriem.


Komentārs:

vedzis* - 2013-01-25 20:00
Kur varētu dabūt Baibas Jukņēvičas lugu "Ak, šī jaukā lauku dzīve"


 Tā nu gadījies, ka rakstiņu par Aivaru Banku veidojot, izmantoju  Valsts nemateriālā kultūras mantojuma centra  apkopoto statistiku  par Latvijas amatierteātriem. Apkopojumā arī izrādes, kuru izpēte man šķita ļoti interesanta.  Vispirms tāpēc, ka gadus 40 vismaz sekojot amatierteātru darbībai  šis tas pamanīts, un minētā saraksta repertuāra tendences par kaut ko liecina.

 Pirmkārt, saraksts liecina, ka amatierteātri dalās divās daļās. Pirmā, kas pretendē uz līdzināšanos profesionālajiem teātriem ar repertuāra  ‘nopietnību un dziļumu”, profesionālu atzinību, vērtējumu skatēs, konkursos, festivālos u.t.t. Otrā, kura orientējas uz vienkārši sava skatītāja izklaidi. Pirmie  cenšas izvēlēties slavenākus vai klasiskākus autorus,  bet otrie galvenokārt komēdijas. Pie pirmajiem pieder savulaik Tautas teātru statusu ieguvušie, kā arī uz līdzīgu līmeni pretendējošie kolektīvi, kuriem tautas teātra nosaukuma nav, bet vadītājos profesionāli cilvēki, kuri gan dažos gadījumos atražo atmiņas par senākiem profesionālo teātru iestudējumiem (vismaz autoros un nosaukumos). Pie otrajiem kolektīvi, kuri nekādās skatēs uz godalgotām vietām nepretendē, bet ,izvēloties jautras un maksimāli smieklīgas komēdijas, cenšas uzjautrināt savus skatītājus. Pirmajiem parasti ir vairāk iespēju un finansu savu iestudējumu veidošanai, bet otrajiem ierobežotie finansu līdzekļi liek pat izvēlēties aizpagājušā gadsimta mazzināmus ārzemju autorus, arī pašiem kolektīvu vadītājiem tapt par autoriem( autoratlīdzību maksājumi kolektīviem acīmredzot ir pārāk smagi). 2011./2012.gada sezona par to liecina.  Ja 2010./2011.gadā pašu kolektīvu autori bija arī dramaturgi Upmalā, Grāveros N.Jakovļeva, Kārsavā L.Valijeva un I.Rasima, Zvirgzdenē L.Valijeva, Varnavičos Z.Čunčule, Indrā A.Kuzminska, Svariņos E. Šlahota, Dagdā I.Viļuma, Nīcgalē E.Zvingule, Līksnā L.Gadzāne, Baltinavā Danskovīte, Veclaicenē M.Bleifreite, Malienā A.Āboliņš, Krimūnās A.Riekstiņa, Zlēkās L.Kemlere, Piltenē Z.Pamše. Kā redzam , daudz autoru, bet ne no tiem, kuri maizīti grib pelnīt ar lugu rakstīšanu.2011./2012.gadā iepriekšējā sezonā nosauktajiem klāt piepulcējas kā autori Nautrēnos S.Ludborža( 4 lugas!), otra Nautrēnu kolektīva autore M.Miščenko, Zīrās A.Pāvelsone, Vārvē I. Berga, Liepājas TMKC J.Ločmelis, Kuldīgā G.Krauze, Tukumā I.Škāns, Pūrē L.Balode, Matkulē I.Oliņa, Ogrē L.Galēja un Co.  Kā redzam , šī pašu rakstīšanas kustība vēršas plašumā. Ar to nodarbojas pus profesionālie  un eksperimentālie, bet arvien plašākos apmēros to uzsāk arī amatieri. Kā minēju, viens iemesls varētu būt autortiesību jautājums, kad  kolektīva vadītāja uzrakstītais teksts ir kā brīvprātīgs ziedojums paša vadītā kolektīva vajadzībām, bet otrs varētu būt kolektīva vajadzībām atbilstošu darbu neesamība. Protams, D.Grīnvalds amatierteātru režisoru pasākumos dara visu (stāsta, ka ierodoties un izplata autoru veikumu), lai popularizētu latviešu dramaturgu veikumu, bet… ne viss , kas sarakstīts, ir tik pievilcīgs un daudzajiem kolektīviem atbilstošs.

 Kā jau redzam no tabulas,  kolektīvi , pretendējoši uz „lielo mākslu”, iestudē klasiku, atzītu autoru darbus, galvenokārt nopietnus. Bieži- tagad jau labi aizmirstu , bet īsta teātrmīļa atmiņā labi palikušu  profesionālo teātru izrāžu lugu materiālu. Apmēram tāda izvēle ir E.Neimanei Salaspilī , J.Kaijakam Ogrē. Piederība pie profesionāļiem neļauj „dragāt anekdotes”, bet aizņemtība ne vienmēr ļauj piedomāt pie svaigākas izvēles. Savukārt  mani netālie kaimiņi augšup pa Daugavu Aizkraukles Tautas teātris J.Kalvišķa vadībā  jau kādu  laiku, pretendējot uz  nopietna teātra statusu, iestudē savus dramatizējumus. Iespējams, lētāk un oriģinālāk. Ceļu , kā redzam , ir daudz. Tomēr ir kolektīvi, kuri izvēlas arī to cilvēku darbu, kuri paši parasti neiestudē, bet raksta lugas, Profesionālos dramaturgus. Pasaulē lugu rakstītāju ir ļoti daudz, bet  šajā mājas lapā mūs vairāk interesē norises latviešu literatūrā un ,tātad, latviešu dramaturģijā. Kā viņiem , latviešu dramaturgiem, veicies ceļā pie skatītāja? Tieši 2011./2012. gada sezonā, kaut mājas lapas Lejuplādu  sadaļā es ievietošu arī tabuliņu par iestudējumiem 2010./2011.gada sezonā Amatierteātri2010./2011. (zip formātā) Interesentiem salīdzināšanai.

 Centīgi mēģinot savilkt kopā iestudējumu skaitļus, visiestudētākais latviešu autors amatierteātros ir Aivars Banka ar 30 lugu iestudējumiem sezonā. Ar to viņu apsveicam! Otrajā vietā ar 25 iestudējumiem Hermanis Paukšs. Arī apsveicam! Paukša veiksme- bērnu lugas un lugas, kurās viņš krīt jokos zem jostas vietas. Vai tā būtu tendence? Jo teātru kolektīvi Bokačo kopā ar Paukšu lūdz piedošanu, bet spēlē, kaut vienā  novadu mājas lapā komentāros lasīju- cik var apzelēt to Bokačo?  Trešajā vietā ar 22 lugu iestudējumiem mūsu klasiķis un nezūdošā vērtība Rūdolfs Blaumanis. Blaumani iestudē visā spektrā- gan nopietnos, gan joku gabalus.  No pirmā trijnieka Banka un Paukšs ir tie autori, par kuru lugām jāmaksā procenti no biļetēm vai 10 lati, ja rāda par velti. Blaumanis sen vairs nekā neprasa, ber no mākoņu maliņas priecīgs vēro, kā viņa darbus iestudē un skatās. Tas- zināšanai.

 Ceturtā iestudētākā ir Monika Zīle ar 17lugu iestudējumiem. Cienījami, zinot veikumu arī citās literārās lomās. Blakus Zīlei- piektā ir Baiba Juhņeviča ar 15 iestudējumiem. Šīs abas autores parasti iestudē kolektīvi, kuri vienkārši vēlas izklaidēt savu skatītāju pēc smagas darba nedēļas. Acīm redzot, autores to prot.

 Popularitātes sarakstu turpina trīs autori ar 12 iestudējumiem no dažādām paaudzēm, bet nu jau klasiķi- Anna Brigadere un Andrejs Upīts, un teātra cilvēkiem labi zināmais vārds Rutku Tēvs(savulaik brīnišķīgais aktieris Arveds Mihelsons). Iestudēti ļoti dažādi darbi, pārsteidza, ka no Upīša pat „Stāsti par mācītājiem”, kas savulaik šķita īsti padomju garā veidots darbs. Izskatās, ka Upīša Ziņģu Ješka uzvarēs uz teātru skatuvēm vēl 100 gadus. Kā lugu autors ilgāku laiku piemirstais Rutku Tēvs sāk atdzimt. Prieks par to!

  Ar 11 iestudējumiem ir Danskovīte. Ar viņu ļoti interesanta situācija. Līdz Nacionālā teātra iestudējumam „Latgola” viņu nemaz tik daudz neiestudēja, bet 2011./2012. gada sezonā režisori „ieraudzīja” autori. Vai tas nozīmē, ka milzīga popularitāte profesionālajā teātrī atver sirdis un acis arī amatierteātru režisoriem, ieraugot autorus, kuri strādā jau labu laiku? Iemesls padomāt dramaturgiem par ceļiem, kā audzēt savu popularitāti un slavu.

 10 iestudējumus savācis aktieris un dramaturgs Jānis Jurkāns. Tiesa, bez „Vistām” un „Ak nauda, naudiņa” viņš būtu lejasgalā. Šo abu lugu kvalitāšu vērtējums būtu cita raksta temats, bet šoreiz skatāmies režisoru izvēli.

 9 lugu iestudējumi ir  Mārtiņam Zīvertam (izvēlējās režisori, kuri , izskatās, gremdējās atmiņās par jaunības dienu izrādēm ), Paulam Putniņam, Leldei Stumbrei, Edvardam Vulfam.

 7 iestudējumi ir Elīnai Zālītei. Literāri novērtēta autore, kuru pārsvarā izvēlējās ‘lielās mākslas” kopēji. Arī Jānim Jaunsudrabiņam, kurš manās acīs nav liels dramaturgs.

6 iestudējumi ir Gunāram Priedem, Ādolfam Alunānam (divus cipariņus iedeva ļaudis no Alunāna vārdā nosauktā teātra), Mārai Zālītei ( par šīs neteatrālās autores izvēli gan es brīnos), Andrim Niedzviedzim, Mārai Rītupei.

5 iestudējumi ir Tijai Bangai( „Septiņu vecmeitu” uzvara nebeidzas!), Guntai Ļaksai – Timinskai (divos teātros).

4 iestudējumi ir  Ingūnai Bauerei, Andrejam Miglam( ja kopā ar V.Rūmnieku, tad  pieci), Anšlavam Eglītim, Evelīnai Grāmatniecei, Sintijai Ludboržai (vienā teātrī) .

3 iestudējumi ir Ērikam Vilsonam, Ronaldam Briedim, Anitai Griniecei, Arturam Voitkum(trimdas latviešu dramaturgam un literātam, mācītajam) , Norai Vētrai Muižniecei, Rihardam Kalvānam, Auseklim Rieteniekam, Harijam Gulbim ( par šo autoru liels prieks, jo uzskatu , ka otrs Blaumanis pēdējos 50 gados),Uldim Auseklim(vienā teātrī),

2 iestudējumi ir Aspazijai , Annai Dančai,  Mārim Putniņam, Vigitai Pumpurei, , Ligitai Balodei, Līgai Kemlerei, Ērikam Hānbergam, Raimondam Auškāpam, Aigaram Tauriņam, Indulim Smiltēnam, Jukumam Palēvičam, Aldim Linē, Toļivaldam, Mārim Bērziņam, Zojai Čunčulei, Balfuram Ferberam, Annai Saksei, Jānim Klīdzējam.

1 iestudējums Robertam Ligeram (pantomīma, bet vai bija nelikt?) Aivaram Aiviekstam, Aijai Akmens, Jānim Akurāteram,  Eduardam Alainim, Intai Andersonei, Jānim Aneraudam, Elmāram Ansonam, Vizma Belševica, Ingai Bergai, Aivai Birbelei, Miervaldim Birzem, Agitai Dragunai, Artai Dzīlei, Alfrēdam Dziļumam, Paulam Ērmanim, Skuju Frīdim, Lilitai Gadzānei, Liene Galēja ar autoriem, Gunāram Griezem, Pāvilam Gruznam, Jurim Heldam, Mārai Hornai, Nonnai Jakovļevai,  Aivaram Jansonam, Jēkabam Janševskim, Mārai Kalniņai, Emīlijai Kalvānei, Ērodeja Kirillova, Jānim Kļaviņam, Kārlim Kraujam, Albertam Kronenbergam, Hugo Krūmiņam, Guntai Krauzei, Ingai Kuzmanei, Andželai Kuzminskai, Valdai Lazdānei, Jānim Ločmelim, Elmīrai Matulei, Santai Mežābelei, K.Miķelsonei, Marutai Miščenko, Laimai Muktupāvelai,  Mārim Neilandam, Ilzei Oliņai, Valentīnai Ozolai, Lailai Pabērzai, Zanei Pamšei, Anitai Pāvelsonei, Ingunai Pinnei, Rainim, Mirdzai Ramanei, Elgai Rācenei,Rīksteskokam(Jēkabam Bērziņam), V.Rūmniekam&A.Miglam,  Voldemāram Sauleskalnam, Laimdotai Sēlei, , Silvijai Silavai, Emīlam Skujeniekam ( pirmskara un trimdas autoram un dramaturgam) Zigmundam Skujiņam, Ernai Šļahotai, Evitai Sniedzei, A.Sutugovai-Vainovskai, Ilmāram Šlāpinam, Vitai Šteinbergai, Kristiānai Štrālai, Ilgonim Škānam, Mārai Svīrei, J.Tabūnei, J.Teibem(raksta ventiņu mēlē), Azarpūdnīku Teklai, Olgai Andžānei- Zvirgzdiņai, Intai Viļumai, G.Vimbsonei, E.Neimanei, V.Ļāsumai, Lindulim (1945.g VAPP Grāmatu apgāds izdevis?), K.Melbārdim, A.Sprūdžam, A.Siliņam, A.Vilkam, A.Caunem, J.Veinbergai,  V.Celitānei, I.Supei, Dz. Rinkulei-Zemzarei.

  Atsevišķi jāpiemin tie dzejnieki, kuru darbi izmantoti veidojot dzejas izrādes . Tie ir Kornēlija Apškrūma( 4 iestudējumi),Imants Ziedonis-2, Anita Skrjabe- 2, Ojārs Vācietis, Ē.Ādamsons, A.Čaks, Kārlis Skalbe-2reizes, Ārija Elksne, Leons Briedis(2reiz,arī kopā ar Austru Skujiņu), Liena Stepēna, Austra Skujiņa (divreiz, arī kopā ar Leonu Briedi), Mārtiņš Freimanis, Viks, Jānis Ziemeļnieks, Vizma Belševica, I.Trimalniece, M.Laukmane, A.Neibarts, I.Melgalve, O.Gūtmanis,  M.Rungulis, un citi. Labi , ja dzejas teātra tradīcijas tiek koptas. Jo atmiņā vēl tagad gan „Spēlmanis”, gan Dailes veikums.

   Pa iestudējumiem mums viss zināmais ir salikts. Nav uz īsu laiku tapušu iestudējumu-  žetonvakaru izrāžu, iestāžu iekšējo iestudējumu savam priekam. Daudzi kolektīvi VNKMC nebija iesnieguši ziņas, par viņu iestudējumiem un autoriem- nekā. Protams, pieļauju, ka var būt gadījusies kāda kļūda.Tad komentāros labojiet, un ja redzat, ka Jūsu komentārs ir izdzēsts, ziņa ir pārbaudīta un ,atrodot kļūdu, izlabots.

  Ko mums no šā visa mācīties? Palūkojot pirmskara aizsargorganizāciju un citus teātru iestudējumus, jākonstatē, ka šodienas klasiķis-autsaideris Rainis(ar vienu iestudējumu) tad būtu pirmrindniekos. Vai tāds Paukšs tiktu iestudēts, arī jāšaubās. Kolektīvi un režisori šodien meklē galvenokārt izklaidi. Atrod. Pat senā un tālā pagātnē- viens autors no Vācijas dzīvojis 19.gs beigās. Notiek izmisīga smieklīgu un uzjautrinošu gabalu meklēšana. Ne velti pat kaimiņu pagastos ik pēc trim gadiem banālo Paukša „Bokačo’ iestudē. Svaigāks autors  tiek pamanīts un izķerts. Piemērs-Aivars Banka, kad Skribentam007 visas zināmās lugas tiek aktīvi spēlētas.

 Režisori pareizi dara, ka meklē starpkaru periodā. Tur ir daudz un neapzināta. Tomēr nevar spēlēt tikai divdesmito gadu ainiņas. Tādēļ rodas iespēja mūsdienu dramaturgiem, kuri spēj kvalitatīvi un interesanti smīdināt. Viņi var rakstīt, un lugas spēlēs! Tādu- smieklīgu, asprātīgu līdz divām stundām garu lugu trūkst. Protams,  nedrīkst aizmirst par to, ka amatieros jābūt iespēja spēlēt vecākam sastāvam. Jābūt pietiekoši daudz lomu aktrisēm. Ne velti Tija Banga ar savu sieviešu lugu tikusi pieprasījuma rangā tik augstu. Jābūt nesamākslotam sižetam, prasmei veidot dialogus, būt asprātīgam , bet ne pliekanam, un iespēja būt ne tikai amatierteātru karalim, bet arī līdzīgi Danskovītei iekarot profesionālo skatuvi. Strādājiet un smīdiniet, dramaturgi! Raudināt mūs ļoti labi māk arī politiskā teātra aktieri , un viņiem vajag pretsvaru. Ja pratīsiet, mēs jūs novērtēsim, dramaturgi! Pēc manām aplēsēm Aivars Banka ar autortiesību organizāciju palīdzību par lugām varētu būt saņēmis apmēram pusotru –divus profesionālā teātra honorārus. Kādam liksies maz, bet citam daudz. Jā, režisoriem varu teikt, ka vajag maksāt arī tiem autoriem, kuri nav AKKKA-LAA klienti, jo nemaksājot jūs autorus dzeniet pie tiem plēsējiem, kuri no teātriem paņems vairāk, bet autoriem atmetīs tikai daļu. Teātri un autori ir ieinteresēti tiešā un abpusēji ieinteresētā sadarbībā (tas pēc pārdomām pēc vienas sarunas ar autoru, kurš savukārt kontaktējies ar citiem autoriem) .

  Lūgšu atcerēties, ka skaits rāda tikai pieprasījumu pēc apmēram tāda veida lugām. Ne lugas literāro kvalitāti, ne vērtību tautas gara mantu klāstā mēs šādi nenosakām. Jā, tuvojas laiks, kad šogad mēs uzzināsim jaunās lugu un teātru izvēles(Līdz janvārim parasti publicē). Apskatīsimies un tad salīdzināsim. Varbūt kaut kas mainās, parādās jauni autori?

Komentāri (7)  |  2012-09-02 14:11  |  Skatīts: 6251x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
@gajputns* - 2012-09-03 17:00
Jā, nu žēl, ka ne visi teātri iesniedz un statistika ne visai pilnīga. Jo piemēram, šī luga http://tekstiteatrim.wordpress.com/2012/04/06/festivals/ 2011.g iestudēta vismaz 2 amatierteātros un 2012.g. vismaz 6... (tas ir neskaitot daudzos skolu, jauniešu teātrus). Taču statistikā šeit parādās tikai 1 iestudējums... Turklāt 2011.g. amatieru kolektīvā iestudēta vēl cita šīs pašas autores luga. Līdz ar to ļoti iespējams, ka šādas neprecizitātes skaitļos gadījušās arī citiem autoriem.

Skribents007* - 2012-09-03 23:39
Mēģināšu no interneta izlobīt un papildināt par zināmajiem kolektīviem viņu paveikto darbu autorus, bet ātri nesolu. Ši skaitīšana gāja vairākas dienas.Toties raksts pēc tam-ātri.
Es jau minēju, ka nav viss .Ir zināmi kolektīvi, bet ne viņu iestudējmi.
Toties tendences un vajadzības ir skaidras.Vajag aicināt kolektīvus,kuri iestudē, sūtūt informāciju VNKMC teātra daļas vadītājai..Tad par topošo sezonu mums būs skaidrāka bilde.


@gajputns* - 2012-09-04 21:01
Tik tagad apskatīju tabuliņu. Nu, jā, tas 1 iestudējums, izrādās, ir ne ziemeļmeitas, kas iestudēta daudz vairāk (bet tabulā nav), bet citas lugas. Kas mazāk populāra.
Vēl cits ceļš ir prasīt pašiem autoriem, kas vēl dzīvi, protams. Jo gan jau seko līdzi savu lugu gaitām.
Teātri reizēm ir slinki pat pašiem autoriem par viņu lugu iestudējumiem paziņot, kur nu vēl uz VNKMC.. :)

Skribents007* - 2012-09-04 21:39
Domāju, ka autoriem vajag lūgt iestudētājus iesūtīt informāciju han par sevi kā darbojošamies kolektīviem , gan par iestudējumiem. Kopumā pat tikai pārskatot tabulu tad autori redzēs tendences, jo zinot augšgala autiru daiļradi , viegli saprast, kadus darbus iestudētāji gaida. Mani ļoti interesē tas, cik gara izvērtīsies dramaturgu-režisoru darbība? To noteiks autortiesību un nodokļu jautājumi kā arī jauno lugu piedāvājums .Vai būs meklētās komēdijas? Es gan gribētu, lai rakstītu smieklīgi bet ne jēli(ar jēlībām).

vedzis* - 2013-01-25 20:00
Kur varētu dabūt Baibas Jukņēvičas lugu "Ak, šī jaukā lauku dzīve"

Skribents007* - 2013-01-26 04:15
Rakstā-Informācija 'teātru režisoriem.Lugas ir dabūjamas!Labots!
D.Grīnvalda koordinātes,iesaku sazkināties.
Vai-vietnē- http://tekstiteatrim.wordpress.com/

juhņevičas telefonu-sazinieties ar mani e-pastā

@gajputns* - 2013-05-23 17:13
tekstiteatrim.com lapā šīs autores lugas gan diemžēl nav :( Zinu gan, ka tās ir izdotas grāmatā.
Un jautājums- ar kuru datumu sākas rakstā minētā sezona? amatierteātri uzstājas taču arī vasarā...


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ