Šoreiz Latvijas Avīzē par Jāni Rokpelni, padomju laika literātu, kas turpina ģimenes tradīciju darboties vārda mākslā. Pats raksts šeit:
https://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=361700:lvsturei-nav-glbjsilur&catid=92&Itemid=207
Avīzes papīra versijā raksts ir 2012.gada 24.septembra numura 15.lappusē.
Īsa, bet saturīga intervija ar autoru. Pieminēts nesen iznākušais eseju krājums „Rīgas iestaigāšana”. Rokpelnis paslavē jauno dzejnieku paaudzi, kuru esot daudz un spēcīgi. Man gan šķiet, ka daudz jau ir, bet spēks izpaužas tikai valsts naudas prasīšanā nespējot un negribot nopelnīt ar literāro darbību..
Jautājumā par „Rīgas iestaigāšanas”, kas Rokpelnim ir otrais kā viņš pats saka „dzejprozas” krājums, žanru pats autors atzīst, ka daudzi nesaprot šo žanru. Tiešām, grūti saprast šo tieksmi pēc viegluma darba darīšanā. Grūti saprast, kāpēc darīt kaut ko paviršāk, primitīvāk, ja var ( vismaz Rokpelnis) labāk. Kaut arī… kādēļ tādam literāri varošam Rokpelnim mocīties, radot un krājot kvalitatīvu dzeju, ja šādu dzejprozu tāds talantīgs cilvēks vienam krājumam sarakstīs nedēļā? Ātri, viegli un maciņam izdevīgi. Lasītājiem, kuri grib dzeju? Šodien taču nav moderni domāt par lasītāju.
Tālāk- seši teksta gabaliņi.
Palasot avīzē drukāto, ir skaidrs, ka no dzejiskuma formas un vārdu precizitātē autors nav aizgājis, ir katram darbam viengabalainība, tēli. Katrs darbs ar savu vēstījumu, kurš aiziet līdz lasītājam. Varbūt ne ļoti saviļņo, ne ļoti lielu pārdzīvojumu sniedz, bet cik gan autoru šobrīd to var?
Tādas profesionāli veidotas, bet ne ļoti literāri iedarbīgi veidotas vārdu konstrukcijas, kas vairāk ilustrē, atstāsta:
vēstures mēslainē
guļ šis tas labs
piemēram bērni
bet vēsturei nav
glābējsilīšu
Ābols, kas ripo pa ceļu- tas gan ir labi un tēlaini. Lasi, un jau bilde acu priekšā- katram lasītājam, protams, sava, bet kaut kas ļoti tēlains.
Saka, ka talants iedzimstot mazbērnos. Jānis ir Friča dēls. Varam cerēt uz spožu literāru Rokpelni trešajā paaudzē nākotnē. Varbūt. Ja neieslīgs „dzejprozas” purvā kā tēvs.
Lasiet rakstu! Tiešām nav tas sliktākais literārais teksts šodien, kaut uzvārds ,manuprāt uzliek pienākumu nenolaisties līdz šādam līmenim, kas gan ir ērts, viegls, tāds pats kā visiem citiem jaunajiem „literātiem”, kuri gan grib ,bet nevar. Rokpelnis varētu , ja gribētu.
