Kino ļaudis uzcepuši ziņojumu PSKP CK un avīzei „Cīņa". Atvainojos, ne CK ,bet Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un vēl rindai amatpersonu. Publicēts „Dienā": https://www.diena.lv/kd/kino/kino-nozares-parstavji-saeima-tiesi-atbalsta-atsevisku-filmu-projektu-attistibu-un-atseviskus-komers-13978602?cp=2#comments
Jā mazliet sajuka tie laiki. Savulaik CK rakstīja sašutuma pilnas vēstules par nacionālisma uzplūdiem. Tagad- izskatās, ka tas pats. Brīnums, ka teksts nesākās ar vārdiem-man kā PSKP biedram ir jāziņo... Daži no dokumenta parakstītājiem noteikti atrastu vēl savās mājās kādu PSKP partijas personīgo dokumentu. Tradīcijas no padomju laikiem arī ļoti labi pārņemtas- ziņot, bez maz visas tautas vārdā runāt. Nosodīt. Atceros, kā mans paziņa stāstīja kā jauns puika būdams jau gandrīz atmodas laikā tika līdzīgi nosodīts. Nosodīja kvēli tā paša kolektīva biedri. Tagad līdzīgi. Atkal, vēl pēc 20 gadiem- pret latvisko, latviski valstisko. Valsts un vara gan ir it kā pavisam cita. Šobrīd it kā mums ir neatkarīga Latvijas valsts, kaut daži saka, ka tie paši padomju vecie vēži pie varas. Varbūt tas ,ka Valsts prezidents bija arī TĀS varas amatpersona, sajauca galvas mūsu kino ļaudīm, un viņi gandrīz pa vecam- noorganizēja darbaļaužu protesta vēstuli.
Kino darbaļaudis protestē, ka viņiem neļāva lemt par visu naudu kino jomai. Kaut kādi nejēgas iedomājās, ka bez kārtējās bomžu filmas Latvija iztiks, bet bez patriotiskas filmas-nē. Ja atceramies, ko ir paveikuši paziņojuma parakstītāji un tie, kuriem ļoti maza nauda tiek uzticēta konkrētas mākslas ieceres īstenošanai, tad pārņem mulsums. Kāpēc protestēt?
Savulaik, kad pēc publiskās paņirgāšanās par „režisoru" Pošku un viņa ņirgāšanās par Kurzemes vienu daļu sākās diskusijas par to, kas ir nacionālais pasūtījums, paši kino ļaudis teica, ka tā, „uz pasūtījumu" konkrētu darbu viņi nevar. Nemāk, nespēj, neprot? Ja valsts kaut ko gribot speciāli, tad lai maksājot tieši par kaut ko noteiktu.
Izskatās, ka tagad būs tā, kā kino ļaudis gribēja- VKKF naudas-kā jau nu tie kino greizrocīši māk, tā varēs tērēt, bet konkrētām lietām būs atsevišķa nauda . Izrādās, atkal nav labi, jo mūsu kino ģēniji, kuru vidū ir desmitiem Oskaru laureātu, Kannu Palmas zaru ieguvēju u.t.t. prastu lietderīgāk iztērēt Saeimas piešķirto naudu.
Godīgi sakot, bija jau 20 gadi kino ļaudīm, lai sakopotu spēkus, radītu ik gadu pa 1 filmai, kuru ar nepacietību skatītos visā Latvijā. Tā nav. Spēks ir naudas sadalei un iztērēšanai, bet ne filmu veidošanai. Skatītājiem.
Nebūsim naivi. Piesauktie konkursi, saņemtās balvas var būt papildu rādītājs, stimuls režisoram, bet ja filmas nav vajadzīgas skatītājiem, mūsu visu nauda ir nosviesta zemē. Mūsdienu pasaulē noorganizēt 'kinokonkursu ar nominācijām -"īnteresantākā filma tantes Matrjonas tējas vakara sabiedrībā" nav problēmu. DVD ar filmu aizsūtīt nav grūti arī pusdienas un ceļu uzsaukt kādam režisorelim daudz nemaksā. Ja tikai ir ieinteresētie cilvēki, kas iedod naudiņu. Ir konkursi, kuru nominācijas ir tiešām vērtības- Kannu Palmas zars, Berlīnes kinobalvas-dāzādu veidu Lācis. Pārējie- lai arī citi, netalantīgāki autori savās biogrāfijās kaut ko varētu ierakstīt. Tāpat tos apbalvojumus neatcerras, par nopietniem kvalitātes rādītājiem neuzskata..
Šobrīd izskatās, ka ir grupa cilvēku, kuri grib dot iespēju kino tiem, kuri savu prasmi un varēšanu sabiedrības acīs ir pierādījuši, bet kino „profesionāļu" naudas piešķīrēju acīs tiek ilgstoši ignorēti. Šis kino ļaužu paziņojuma tracis izskatās pēc viņu izmisuma par to, ka var izrādīties- tā saucamie profesionāļi nespēj ieraudzīt radošas pērles savā vidū. Spēj ieraudzīt tikai naudas summas, kuras vajadzētu sadalīt visiem, lai būtu.
Interesanti, ka ļoti vienotā frontē ar kino sūdzmaņiem ir redzamākie literāti. Komentāros tāds ir Aivars Eipurs,Artis Ostups. Ostupa komentāros minētais naids par "pūkaino nacionālsimu" man nav saprotams. Internacionālsimu, kā padomju laikos? Kaut kādu ideoloģiju vajag, ja grib valsts pastāvēšanu. Ja valsti un ideoloģiju negrib, tad var vienkāršāk- lai kultūras ļaudis komercializējas, kuļas paši kā var bez valsts naudas. Vai literatūras un kino cilvēkiem tas patiks? Ja padomājam, ka izteiktās „šausmas" par to, ka vismaz daļa valsts naudas varētu tikt veltīta tādu darbu tapšanā, kas vajadzīgi sabiedrībai arī literatūrā, citur, tad kultūras silei piederīgajiem ir iemesls satraukties. Tuvākajā laikā par valsts naudu strādāt un sacensties varēs gan līdz šim pie naudas tiekošie, gan arī kultūras „elitei" īsti nepiederošie. Sabiedrība tuvāko 1-2 gadu laikā var ieraudzīt līdz šim kroplo valsts naudas tērēšanu līdz šim, kas nav bijusi sabiedrības interesēs? Ko darīs tad literāti, kinorežisorīši, kuri reāli būs kļuvuši par liekajiem? Viņu izmisumam ir pamats, bet žēluma par viņiem nav.
Ja atceramies, ka A.Krievs pēdējo filmu veidoja šķiet gadus3-5? Skatītājiem teica, ka apzinoties-tā viņam pēdējā. Kā Streičs par maztalantīgu un neatbalstāmu tika atzīts, atminamies? Kad lielais latgalis filmēja filmas pēc LNT pasūtījuma, jo kino sabiedrībā bija talantīgāki un atbalstāmāki. Tikai. Kur viņu tautā mīlētie darbi?
Protams, esošajā situācijā es galīgi neapskaužu Virdžīniju Lejiņu, jo kino hiēnu bars tagad izmantos katru iespēju, lai uzkluptu un iekostu. Viņai tagad būs ļoti grūti, tāpat kā viņas atbastītājiem kas acīmredzot parūpējās, lai viņa atkal varētu strādāt, filmēt. Sabiedrības interesēs tagad ir cerēt, lai viņai izdodas ieceres iespējami talantīgāk, bet pārējiem kino ļaudīm ieteiktu apvienot spēkus kam lielākam, lai pēc gada- diviem varētu teikt- Lejiņai ir Zīmogs, bet mums- tikpat labs un skatītāju mīlēts....
Tajā daudzpunkta vietā kino ļaudīm nāksies kaut ko ierakstīt, jo tuvāko 1-2 gadu laikā mēs redzēsim- bija labojama līdzšinējā prakse kino naudas piešķiršanā vai nē.
Nākamgad vajadzētu nevis brēkt- kāpēc Lejiņai, bet- vajag vēl arī...., jo tikko bija izcila, tautā mīlēta filma. Tikai-jāatrod to, kas filmēs un ko filmēs. Tā, lai cilvēki, elpu aizturējuši, skatītos.
Meklējiet, kino ļaudis!
