skribents007.1s.lv

 


Kultūras kanons un literatūra. Vai piedrazot ozolu birzi ar bērziņiem?


Man mīļā „Latvijas Avīze” atkal runā par  kultūras kanonu un tā saturu. Avīzē un tās interneta vietnē publicēta saruna par kanonu, literatūru un saistīto. Pats teksts šeit:
Teksta beigās šobrīd kanonā ievietotie autori. Manuprāt, tiem jābūt tādiem, lai daudz maz izglītotam deviņas vai divpadsmit klases beigušam tautas pārstāvim nav jautājumu- kas tas tāds?
Kanonu veidojušas literatūras daļā it kā autoritātes, kad lielā mērā var saprast- jā. Pieminētie profesori Gunārs Bībers, Raimonds Briedis, literatūrkritiķis Guntis Berelis ir zinātāji un autoritātes, bet ko tur darīja tāda Nora Ikstena, kura minēta kā rakstniece, bet tautas mīlestības un lasīšanas ziņā viņai pogas izgriež kaut vai tā pati  „Latvijas Avīzē’ nodarbinātā Monika Zīle.
Brīdi, kad rodas šaubas par kanona VISU veidotāju tiesībām lemt par sabiedrībai būtisko, rodas šaubas par rezultātu, tā godīgumu.
Jā, var jau minēt tos daudzos, kuri varbūt būtu tiesīgi  atrasties kanona autoru rindā, bet  ir jābūt loģiskiem. Rakstā pieminētais Marks Rotko ir tiešām Daugavpilī dzimis, tajā pusē to veiksmīgi izmanto tūrisma  norisēs, bet cik nozīmīgs ir tāds Rotko Latvijai un tās kultūrai? Kā fakts-jā. Vai šis mālderis, ko būtisku atstājis Latvijas, tieši šīs zemes  sabiedrībai?  Laikam tomēr ne.
Kanons nedrīkst pārvērsties par skaļu vārdu rindu, kas Latvijas kultūrā nav bijuši nozīmīgi. Jo tas, ka kāds mazos gados šeit bijis, nenozīmē, ka viņa veikums kaut kā ir ietekmējis kultūras un mākslas norises šeit Latvijā.
Nevajadzētu jaukt slavenu Latvijā dzimušu pasaulē aizgājušu kultūras personību ar personību, kura devusi Latvijas kultūrai. Impulsu, jaunu virzienu.
Tādēļ arī mani pārsteidz tas, ka Belševicas –Ziedoņa- Vācieša laika dzeja ir tik plaši pārstāvēta, bet proza- nav. Jā, tas bija dzejas laiks, bet kopējā latviešu literatūras dzīves laikā salīdzinoši īss. Vai tāpēc, ka nesens un labā atmiņā- tik plaši pārstāvēts? Tā laika dramaturģijā  nozīmīgākais bija Harijs Gulbis. Viņa nav. Vai nav tā, ka steidzoties ievietot pēdējā laika autorus, tiek pārāk izcelts viens literatūras posms? Paaudzes laiks- trīsdesmit gadi. Ja kanons kā  labākā kopojums saglabāsies vēl 30 gadus, tad būs skaidrs- vai šie trīs dzejnieki tajā laikā būs sabiedrībā tik nozīmīgi. Šī steiga, manuprāt, ir nevietā. Labāk neievietot nekā ievietot pārsteidzīgi ātri.
No jaunākajiem ir nez kāpēc ievietots Uldis Bērziņš .Te nu es pārrakstīšu rindas no sava „Latvijas Avīzes” raksta komentāra.  
  Manuprāt- lieks un nevietā ir tikai Uldis Bērziņš. Ja šobrīd ir tāds tukšāks laiks ,tad nevajag likt tāpēc ka jāliek pēdējo laiku autoru, kas sabiedrībai kopumā nav tiešām nozīmīgs. Tādu Uldu Bērziņu atrašanās kanonā rosina jautājumu- vai tāpēc, ka Ikstena piedalījās? Mežonīga rosība literatūras laukā, ar kādu darbojas Bērziņš nedod to atdevi un iespaidu sabiedrībā, kādam ir jābūt katram kanonā esošam autoram. Godīgi būtu- ja dzīvos un 10gadus pēc nāves neievietotu. Lai vērtējums nenāk no draugiem, paziņām. Ja ir tāds Bērziņš, tad pretendēt var Ikstena u.c. grafomāni. Zīmīgi, ka citiem autoriem ir konkrēti spožāko veikumu nosaukumi, bet  Bērziņam- bezpersoniskais-dzeja. Tas, ar ko sabiedrībā viņš reāli nav zināms. Ja jautāsiet nejaušam garāmgājējam  Latvijas lielākos, visiem zināmos dzejniekus, Bērziņš gandrīz noteikti nebūs no nosauktajiem.
Vai ar tāda Ulda Bērziņa ievietošanu kanona literatūras daļā  ir mēģināts noniecināt pārējos kanona autorus, kuru veikums sabiedrībā ir zināms? Varbūt tāds Uldis Bērziņš ir kā  pārbaude mums visiem- vai drīkst turpināt ar bērziņiem piedrazot kanona literatūras ozolu birzi?
Atcerēsimies, un no „Latvijas Avīzes’ sarunas noprotams, ka kanona autori tiks ar valstij pieejamiem resursiem popularizēti. Tātad dzīvie saņems honorārus no atkārtotām publikācijām. Saņems mūsu visu naudu. Arī Uldis Bērziņš, kura veikuma Noras Ikstenas un Co vērtējumā ir bezpersoniska dzeja. Kā simbols šobrīd rakstošo tekstdaru vairumam. Ja Bērziņš iecerēts kā simbols tukšajam alkatīgo grafomānu periodam latviešu literatūrā, kuri pašlaik nosaka norises literatūras tapšanā, tad tas būtu saprotami, bet citus periodus taču kanonā nepārstāv "kliņģera caurumi"?
Komentāri (0)  |  2013-04-16 09:47  |  Skatīts: 968x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ