Lasiet sarunu ar Rasu Bugavičuti, Latvijas Dramaturgu Ģildes vadītāju par dramaturgu vietu sabiedrībā, dzīvē un vissvarīgākajā vietā- teātrī! Šoreiz mazāk vai gandrīz nemaz par pašas daiļās dramaturģes daiļradi, bet tas- priekšdienām. Zem sarunas- divu pieminēto aktuālo lugu konkursu nolikumi. Rakstiet, dramaturgi, un mēs skatīsimies! Paldies sarunas biedrei par uzticēšanos nezināmam cilvēkam. Saruna notika neklātienē.
Skribents007.
Skribents. Dramaturgi Latvijā ir izveidojuši savu amata brālību-Latvijas Dramaturgu Ģildi. Daļa ir arī Rakstnieku savienībā, kur jūsējais arī vadībā. Vai ar šo varam uzskatīt, ka visi lugas rakstošie ir apzināti, viņu paveiktais visiem ,kas interesējas, pieejams? Viss izdarīts, tagad neko vairs nevajag?
R.Bugavičute. Noteikti ne! Viss, kas jāizdara, nav izdarīts, informācija ne tuvu nav apzināta, turklāt šī "neapzināšana" ir ievilkusies gadu desmitā, jo Latvijas Dramaturgu ģilde nav dibināta vakar. Šobrīd mēs plānojam, ko un kā darīt turpmāk, lai situāciju uzlabotu, bet lieta tāda, ka pēdējā gada laikā mēs esam piedzīvojuši ne vienu vien izmaiņu, kuru dēļ viss nerit uz priekšu raitā solī. Taču kustēt uz priekšu turpinām. Un, kamēr ieinteresētajiem rokas nebūs aboslūti nolaidušās, centīsimies meklēt veidus, kā biedrību uzstutēt un noturēt kājās.
Skribents. Nav laimes bez nelaimes, tāpēc prieks par optimismu. Vai rakstošo individuālā darbība nav tā, kas dara literātus savās organizācijas mazaktīvus? Apzinās taču, ka sabiedriskā darbība atņems laiku literārajai darbībai.
R.Bugavičute. Domāju, ka tā mazaktivitāte ir pakārtota ļoti daudz kam. Pirmkārt, teju jebkuram radoši rakstošajam ir arī maizes darbs, kas aizņem laiku, spēku, enerģiju. Otrkārt, brīvajā laikā gribas rakstīt vai atpūsties. Treškārt, līdz šim nav izdevies izveidot biedrības darbības modeli tādu, lai visi tajā iesaistītie konkrēti un aktīvi zinātu, kas jādara, lai padarītais kaut kā arī atmaksātos. Jo tas ir tikai cilvēciski - vēlēties kaut ko saņemt pretī, ja tiek ieguldīts laiks un spars. Katrā gadījumā, būtu absolūti lieliski, ja biedrībā (manuprāt, jebkurā radošā biedrībā) būtu vismaz viens cilvēks, kas tiešām būtu tīri saistīts ar menedžmenta un mārketinga darbiem, un spētu rīkoties bez citādākas profesionālās ieinteresētības visā pasākumā. Šāds cilvēks būtu algojams, protams, un.. Nu, jā. Pagaidām kam tādam naudas nav, tāpēc jāmotivējas pašiem, lai reiz viss mainītos. Un jāmotivējas par spīti tam, ka nereti rokas nolaižas.
Skribents. Dramaturgam maizi dod teātris. Vai šobrīd ar līdzšinējiem lugu piedāvājumiem nav tā, ka teātri nav skaidri pateikuši, ko grib. Atceroties pēdējo Nacionālā teātra konkursu-ja teātris būtu teicis- mums repertuārā vajag nākamsezon vienu traģēdiju, vienu ģimenes izrādi, vienu Kamerzāles lugu gardēžiem, un Lielajā zālē - komēdiju 7-12 aktieru sastāvam. Un līdzīgi vēl gadu uz priekšu. Tas neatvieglotu dramaturgu darbu? Vai otrs ceļš- visu teātrī strādājošo režisoru 3-4 vēlmju izklāsts .Lai ir skaidrs, ko teātrim vajag. Amatierteātros vajag jaunas un neredzētas komēdijas, bet, cik saprotu, tur dramaturgi maizi nopelnīt nevar. Tikai sausas garoziņas.
R.Bugavičute. Precīzi. Teātri ļoti reti izmanto iespēju pasūtīt dramaturgiem konkrētu žanru lugas, attīstot jaunradi un oriģināldramaturģiju kā tādu. Ja arī no kāda nāk iniciatīva par konkrētām lugu idejām, tad tas visbiežāk ir režisors, ne teātris, kurš dramaturgu darbam piesaista. Turklāt piesaista konkrētu dramaturgu.
Latvijas Dramaturgu ģilde pagājšgad Kultūras ministrijā ierosināja izveidot jaunu Nacionālās dramaturģijas atbalsta programmu, kas varētu tikt realizēta Nacionāla lugu konkursa formā, pildot uzdevumu - finansiāli nodrošināt būtisku jaunas nacionālās dramaturģijas rašanos un mērķtiecīgu attīstību. Tika piedāvāts, ka Latvijas lugu konkurss norisinātos ik pēc diviem gadiem, tā žūrijas komisijā būtu Latvijas lielāko teātru literāro daļu pārstāvji, kas izvēlētos valsts finansu atbalstam lugu pieteikumus, kurus attiecīgais teātris vēlētos iegūt savā repertuārā un tiktu materiāli atbalstīti tālākam darbam pie lugas izstrādes. Šāds uzstādījums nodrošinātu izvēlētā materiāla daudzveidību, kā arī radītu zināmu finansiālu drošību gan autoriem, gan teātriem. Lūgumā tika pieminēta arī atsauce uz 2012. gada 16. februāra Valdības rīcības plāna 134. punktu, kurā minēts, ka Latvijas oriģināldramaturģijas jaundarbu iestudējumu skaita palielināšana Latvijas teātros ir viens no kultūrmantojuma saglabāšanas rezultativitātes rādītājiem. Šī tēma vispār ir ļoti interesanta, jo teju vai visos Latvijas kultūrpolitikas dokumentos oriģināldramaturģijas iestudējumi ir minēti kā būtisks rādītājs kultūrpolitikas attīstībā! Bet.. No KM saņēmām atbildi, ka ar piedāvājumu varam vērsties Kultūrkapitāla fondā. Arī atsaukšanās uz Igaunijas oriģināldramaturģijas atbalsta sistēmu pagaidām augļus nenes. Jāmeklē citi ceļi! Vēl paturpinot par amatierteātriem, tas šobrīd arī ir neapzināts un neizpētīts lauks, jo amatierteātru ir daudz un dikti, un to derētu novērtēt, iespējams, arī kādam no profesionāļiem, palīdzot amatierteātru attīstībā ieviest kādu kārtību. Tad arī, iespējams, mainītos garoziņu situācija dramaturgu sakarā. Secinājums pagaidām viens vienīgs - akūti trūkst sakārtotas komunicēšanas, kaut gan it kā visi strādā viena mērķa vārdā - teātra un oriģināldramaturģijas attīstības vārdā.
Skribents. Vai vismaz popularizējot latviešu dramaturģiju, iespējams izmantot arī senaizmirsto autoru piedāvājumu? Ne viss ir dimanti, bet arī kāda upes pērle varbūt ir vērtība un liek režisoriem ieskatīties mūsdienu autoru pūrā?
R.Bugavičute. Protams, ka ir iespējams piedāvāt režisoriem uzrakstītās lugas, cenšoties pierādīt viņiem, ka tas, kas uzrakstīts, ir tiešām kvalitatīvi, labi un veiksmīgi izdarīts, turklāt raisa interesi! Bet te nākas ņemt vērā to, ka nedrīkst apstāties pie pirmā, otrā, trešā, arī devītā atraidījuma. Un gadījumā, ja vairāki režisori darbu neatzīst par labu, meklēt kļūdas uzrakstītajā, nevis citos. Tas gan ir neticami grūti un pašiznīcinoši, bet.. Ja vēlme būt dramaturgam nebūs formāla, tad notiks izaugsme un iespēja, ka kādam režisoram iepatiksies uzrakstītais, pieaugs.
Skribents. Kādas aktivitātes, par kuru norisi variet būt droša, šogad un nākamgad paredzamas dramaturģijas jomā?
R.Bugavičute. Tā. Ceru, ka neko neaizmirsīšu te pieminēt.
23.novembrī, LTDS "Spēlmaņu Nakts" ceremonijā otro reizi pasniegsim balvu 2012./2013.g. dramaturgam "Pazudušais dēls". Šobrīd tiek vērtēti 18 autoru 26 darbi, kas pagājušajā sezonā iestudēti dažādos Latvijas profesionālajos teātros.
Nupat, nupat kā Kārlis Anitēns ar Teterevu Fonda un Latvijas Radio atbalstu ir realizējis brīnišķīgu radio teātra attīstības projektu Re!Starts, kura ietvaros tiek un tiks veidotas jaunas, īsas raidlugas, kā arī tiks izsludināts lugu konkurss jauniešiem. Informācijai ar šodien jānonāk medijos.
Šogad turpināsim veidot dramaturgu lasījumu ciklu "10 min. slavas", taču attīstot konceptu mazliet plašāk - dosimies ārpus Rīgas. Tādējādi apzināsim vairāk potenciālo dramaturgu, kā arī iepazīstināsim skatītājus vairākās pilsētās ar to, kā top dramaturģija. Ja par konkrētiem datumiem, tad 2.decembrī būsim Rīgā, Dirty Deal Teatro, 17.janvārī būsim Liepājā, Liepājas Teātrī, 19.februārī būsim Valmierā, Valmieras Drāmas teātrī, 29.martā būsim Bauskā, Bauskas Kultūras namā, savukārt 24,martā būsim Rēzeknē, Rēzeknes Augstskolā, noslēdzot visu atkal Rīgā, 2014.g. maijā. Katrā no lasījumiem piedalīsies 4 dramaturgi, tā kā - būs daudz un būs interesanti! Preses relīzes drīzumā tiks izsūtītas medijiem.
2014.g. februārī biedrība Darbnīcas otro reizi rīkos pasākumu 36h, kas notiks nedēļas garumā. Galvenais mērķis - 36h laikā izveidot divus kvalitatīvus lugu lasījumus. Šim projektam par godu tiks izsludināts arī lugu konkurss. Informācija arī drīz vien parādīsies medijos.
Šobrīd notiek LTDS un LDģ izsludināto bērnu un jauniešu lugu konkursa lugu izvērtēšana, tā kā drīz vien uzzināsim arī konkursa rezultātus.
Vēl esam runājuši arī ar Daci Vilni par to, kā iepazīstināt labāk amatierteātra režisorus ar jaunajiem dramaturgiem - plānojam gan reālu satikšanos un iepazīšanos, gan arī mēģinām attīstīt pāris citas idejas, kā sadarbību izveidot ilgtspējīgu.
Šobrīd biedrībā Darbnīcas norisinās arī dramaturģijas kursi, nākamgad dramaturģijas kursi tiks pasniegti arī Literārajā akadēmijā. Zinu, ka 2014.g. plānots arī rīkot darbnīcas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teātra festivāla "Skats" ietvaros. Bet par to ziņots tiks, kad laiks ritēs uz priekšu un notikumi tuvosies.
Skribents. Ko dramaturgu ģildes vadītāja gribētu novēlēt lugu skatītājiem un rakstītājiem tuvākajā laikā? Vēlējumu var izteikt arī kādiem laika periodiem atsevišķi. Vai varam cerēt uz līdzīgu sarunu pēc kāda laika?
R.Bugavičute. Lugu skatītājiem novēlu palikt vai kļūt uzticīgiem latviešu oriģināldramaturģijai, jo tā vēsta par mums te un tagad! Un tikai kopā mēs to varam veidot labāku.
Lugu rakstītājiem novēlu būt acīgiem, vērīgiem, nepagurt mācīties un attīstīties, turēties pretī apkārt valdošajiem negatīvajiem priekšstatiem par latviešu oriģināldramaturģiju un ar darbiem mēģināt pierādīt pretējo.
Iepriekšējie novēlējumi tādi ilgstoši izdevušies.. Ar domu, ka nākamreiz, kad runāsimies, es varētu visiem novēlēt to pašu, ko šoreiz, kā arī pateikt paldies par to, ka vēlējums tiek likts lietā!
Ja vēl būs gribēšana ar mani runāt, aprunāsimies.
Veiksmīgi!
_____________________________________________________________________________
TEĀTRA TEKSTU IDEJU KONKURSS
„10 MINŪTES SLAVAS LATVIJĀ”
NOLIKUMS
Rīgā, 2014.gada novembrī
Biedrība DARBNĪCAS, sadarbībā ar „Dirty Deal Teatro” un Latvijas Dramaturgu ģildi izsludina un īsteno teātra tekstu ideju konkursu „10 minūtes slavas Latvijā”. Konkursa mērķis veicināt Latvijas dramaturģijas attīstību, stimulēt jaunu dramaturgu ienākšanu Latvijas teātros, kā arī veicināt jaunu radošo sadarbības platformu iespējas visā Latvijā.
Konkurss norisināsies visos Latvijas novados un Rīgā no 2013.g. decembra līdz 2014. gada maijam.
2013. gada 2. decembrī RĪGĀ „Dirty Deal Teatro” telpās;
2014. gada 17. janvārī KURZEMĒ – Liepājas teātrī;
2014. gada 19. februārī VIDZEMĒ – Valmieras teātrī
2014. gada 29. martā ZEMGALĒ – Bauskas Kultūras namā;
2014. gada 24. aprīlī LATGALĒ – Rēzeknes Augstkolā
2014. gada maijā konkursa FINĀLS – Rīgā „Dirty Deal Teatro” telpās.
Pretendentiem uz dalību konkursā jāiesūta īss teātra teksta (lugas) idejas apraksts ne vēlāk kā 10 dienas līdz attiecīgā konkursa norises dienai savā novadā. Iesūtīšanas e-pasts: 11@darbnicas.lv. Apraksta apjoms – līdz 1000 zīmēm. Autors ir tiesīgs iesūtīt neierobežotu skaitu pieteikumu, tomēr idejas izklāstam tiks ieteikts tikai viens autora darbs.
Lasījumiem iesūtītos darbus vērtē atlases komisija, kurā līdzās „Darbnīcu”, „Dirty Deal Teatro” un Dramaturgu ģildes deleģētajiem pārstāvjiem tiek iekļauts arī viens attiecīgā novada eksperts. Katram pasākumam organizatori nodrošina publisku uzstāšanos, kā arī trīs teātra speciālistu pieaicināšanu profesionālam idejas novērtējumam: dramaturģijas, režijas, kā arī teātra zinātnes jomās.
Atlases komisija ieteiks dalībai lasījumos ne vairāk par 4 pretendentiem katrā pasākumā. Pretendentu publiskā uzstāšanās nedrīkst pārsniegt 10 minūtes. Vēl 10 minūtes tiek atvēlētas klausītāju jautājumiem un komentāriem, bet 15 minūtes – ekspertu vērtējumiem.
Katrā pasākumā notiek klausītāju balsojums, kura uzvārētājs saņems naudas prēmiju Ls 50.00 apmērā. Prēmētajam autoram ir pienākums līdz 2014. gada maija fināla pasākumam īstenot savu ideju iestudējama teksta formā, ar kuru tas piedalās finalā.
Finālā katram tā dalībniekam būs iespēja iepazīstināt klausītājus ar savu tekstu 20 minūtes. Fināla uzvarētājs tiek noteikts klausītāju balsojumā, saņem prēmiju Ls 100.00 apjomā, kā arī organizatoru ieteikumus teksta iestudēšanai kādā no Latvijas teātriem.
Iesūtot savu idejas tekstu konkursam, pretendents piekrīt šim Nolikumam un apņemas to ievērot. Organizatori apņemas pilnībā ievērot konfidencialitāti, kā arī nodrošina neatlasīto ideju nenokļūšanu publiskā vidē.
________________________________________________________________________________________
O, skaistā galvas purināšana
par neapstrīdamo patiesību!
Ņem un apšaubi!
RADIOTEĀTRA LUGU KONKURSS
Šoreiz nav nozīmes, vai esi augstākās raudzes dramaturgs, vai savā dzīvē vēl neesi uzrakstījis nevienu literāru darbu. Uzraksti tik pārliecinošu lugu, lai tās radioiestudējuma translēšana 2014. gada maija beigās liktu Latvijas jauniešiem, iespējams, pirmo reizi dzīvē ieslēgt mūsu valsts sabiedrisko radio – Latvijas Radio 1! Tātad, Tavas lugas mērķauditorija – MŪSDIENU LATVIJAS JAUNIEŠI, KURIEM VAIRS NAV 16, BET VĒL NAV 20 GADU.
Konkursa rīkotājs: Latvijas Radioteātris, Borisa un Ināras Teterevu atbalstītā projekta „Re!Starts” ietvaros
Balva konkursa uzvarētājam: raidlugas iestudēšana Latvijas Radioteātrī 2014. gada pavasarī ar pirmatskaņojumu Latvijas Radio 1 ēterā 2014. gada 24., 25., 31. maijā un 1.jūnijā. Par lugas iestudēšanu ar uzvarētāju tiek slēgts autoratlīdzības līgums par vienreizēju autoratlīdzības samaksu. Autoratlīdzības neto apmērs EUR 1400 (viens tūkstotis četri simti eiro).
Konkursa izsludināšana:
2013. gada 12. novembris
Raidlugas iesniegšanas pēdējais termiņš:
2014. gada 3. februāris plkst. 23:59
Raidlugas žanrs un tēma:
Raidlugas žanram netiek uzlikts ierobežojums. Raidlugas tēma ir brīvi interpretējams teksts: „O, skaistā galvas purināšana par neapstrīdamo patiesību! Ņem un apšaubi!” (teksts aizgūts no Bertolta Brehta balādes „Šaubu slavinājums”.)
Raidlugas apjoms, noformējums un specifikācija:
Raidlugu jāveido četrām daļām. Katras daļas teksta apjoms 7 - 8 (septiņas līdz astoņas) lappuses, tekstu rakstot 14. izmēra Times New Roman fontā. Kopējais lugas apjoms 28 – 32 (divdesmit astoņas līdz trīsdesmit divas) lappuses. Visas četras lugas daļas jāapvieno vienā failā. Raidlugas pirmajā lappusē pirms lugas nosaukuma OBLIGĀTI jānorāda lugas autora vārds, uzvārds vai pseidonīms, vecums, tālruņa numurs un epasta adrese.
Konkursa dalībnieku un iesniegto lugu ierobežojumi:
Konkursa dalībnieks/-ce drīkst būt jebkuras pasaules valsts pilsonis/-e jebkurā vecumā, bet lugai jābūt rakstītai latviešu valodā (luga nedrīkst būt tulkojums). Lugas autors ar savu pieteikšanos konkursā apliecina, ka pats ir lugas autors un ka konkursam iesniegtā luga līdz šim nav iestudēta citos teātros un ka tā netiks iestudēta citos teātros un/vai nepiedalīsies citos lugu konkursos līdz 2014. gada 1. oktobrim. Gadījumā, ja autora iesniegtā luga neuzvar šajā konkursā, autoram ir tiesības to brīvi izmantot no 2014. gada 12. februāra.
Raidlugas iesniegšanas veids:
elektroniski doc formātā (kā pievienotu failu) pa epastu: restarts@latvijasradio.lv
Konkursa vērtēšana:
Konkursu vērtē žūrija, ko veido 15 dažādu vecumu, profesiju un nodarbošanās pārstāvji (literāti, režisori, aktieri, redaktori, sociologi, antropologi, studenti, vidusskolēni). Žūrijas komisiju ir apstiprinājis Latvijas Radio Valdes loceklis un žūrijas sastāvs nav apstrīdams. Žūrijas locekļu vārdi tiek atklāti līdz ar konkursa uzvarētāja paziņošanu. Žūrijai lugu konkurss ir anonīms – žūrijas locekļi saņem lugas tekstu bez norādēm uz autoru. Katrs žūrijas loceklis saņem visas konkursam iesniegtās lugas, no kurām izvēlas desmit labākās, vislabākajai piešķirot 10 punktus, otrai labākajai 9 utt. Konkursa finālā iekļūst tās piecas lugas, kas saņēmušas vislielāko kopējo punktu skaitu. Konkursa lugas finālistes – žūrija vērtē pēc analoga principa. Vienādu punktu skaita gadījumā finālā uzvar tā luga, kurai bijis lielākas punktu skaits pirmajā kārtā. Žūrijas locekļi kā autori lugu konkursā piedalīties nedrīkst.
Konkursa uzvarētāja paziņošana: 2014. gada 11. februāris Latvijas Radioteātra studijā un elektroniski visiem konkursa dalībniekiem. Latvijas Radioteātris publisko tikai konkursa uzvarētāja vārdu, uzvārdu vai pseidonīmu.
INFORMĀCIJAI
Pēc konkursa uzvarētāja paziņošanas, Latvijas Radioteātris izsludinās konkursu režisoriem un/vai režijas studentiem par tiesībām iestudēt lugu Latvijas Radioteātrī 2014. gada pavasarī.
