skribents007.1s.lv

 


Viesizrādes. Nebūs, būs, protesti izrāžu laikā.


Šobrīd teatrālā sabiedrība strīdas par to, kā reaģēt uz notikumiem Ukrainā, braucot vai nebraucot viesizrādēs uz Krieviju.
Daži savu viedokli jau pateikuši. Jaunais Rīgas teātris nebrauks. Tas ļoti saprotams, jo  Hermanis no valsts saņem milzu summas personīgi. Gan pie varas esošajiem, gan Hermanim izdevīgi. Varas turētājiem nav tādi skaļi soļi jāsper protestos, pietiek ar Hermaņa bravūru. Hermanis ar šo rīcību apliecina uzticību mūsu pie varas esošajiem. Teātris, tā vajadzības? Nedomāju, ka kāds par tām domā. Izrāžu līmenis JRT strauji krītas. Izskatās, ka Šapiro aura ietekmē. Brīdī, kad tagadējais vadītājs Hermanis peļņas nolūkos intensīvi dodas režisēt pa naudīgajām zemēm, teātrī viss sāk apstāties. Iespējams, ka Hermanis izrēķināja- ar esošo repertuāru un varēšanu JRT viesizrādes Krievijā nebūs teatrāls notikums. Tātad- labāk, lai kaimiņvalstī dzīvo ar pārliecību par dižo JRT varēšanu nekā viļas redzot vidējo vai zem vidējā Maskavas teātru līmeni.
Dearty Deal Theatro viesizrādes notika, dramaturgs Jānis Balodis izrādes laikā protestēja. Latvijā šo faktu izbazūnēja pa visiem informācijas avotiem, kas tikai ziņu ņēma. Cik tas būtiski Krievijas sakarā? Viens pažobeles teātris DDT vienā pažobelē Krievijā kādiem 50, varbūt simts cilvēkiem protestēja. Cik tas nozīmīgi, ja ceturtdaļa uzreiz pameta zāli, ceturtdaļa šo parodiju par teātri noskatījās līdz galam, bet puse aizgāja pie Baloža uz tā saucamās skatuves, lai „protestētu” kopā. Dearty Deal ir veidojums, kas pēdējos pāris gados veiksmīgi pumpē valsts naudu dažādos projektos no VKKF, arī no Nacionālā teātra. Viņi bez valsts naudas nevar izdzīvot, ar skatītāju piesaisti tā ir, kā ir. Viņiem tās viesizrādes bija ekskursija, kuru kaimiņvalstī īsti pat nepamanīja. Toties valdošajiem savu padevību nodemonstrēja, varēs turpināt pumpēt mūsu nodokļu naudu no budžeta, veidojot parodiju par eksperimentālo jeb „mūsdienu” teātri.
 Ar Nacionālā teātra viesizrādēm Krievijā ir sarežģītāk. Tās tiešām Krievijas publikai tiek vestas kā Notikums. Man pašam „Voiceks” var patikt vai nepatikt, bet te ir tas veikala princips- jāreklamē, lai atnāk tas, kam tāda veida darbi patiks. Ja paskatās, cik nopietna Krievijas TV lielajos kanālos ir Nacionālā viesizrāžu reklāma, ir izdarīts liels darbs, lai viesizrādes būtu notikums. Uzspļaut tās puses cilvēku ieguldītajam darbam, lai tad zinātu, ka nekas līdzīgs ilgu laiku šim teātrim tajā valstī nebūs? Interesanti, ka protestē tie, kuriem knapi izkārpījušamies no saviem pažobeļu teātriem, Nacionālais deva iespēju. Ārštatnieki. Cilvēki, kas paraduši veidot izrādes ar trim aktieriem, dekorācijām izmantojot piecus dēļa galus, nesaprot to ieguldīto darbu un naudu viesizrāžu nodrošināšanā.
 Nacionālais teātris un Krievijas puse ir izdarījusi maksimālo, lai viesizrādes būtu notikums. Ieguldīta sponsoru vai producentu nauda reklāmā (kas naudas lietās vada viesizrāžu norisi- nezinu), bet tagad sabiedrība grib, lai Nacionālais teātris protestējos nebrauc. Pieviļ sadarbības partnerus, rada priekšstatu par sevi kā nedrošiem, neuzticamiem partneriem.
Sabiedriba grib, lai Nacionālais teātris protestējot nebrauc, jo tā teātris ieriebj pats sev, šiem gribētājiem nekādi sevi neapgrūtinot.
Kamēr protestējot sabiedrība nav gatava atteikties no Krievijas gāzes, reizē ar to– no siltuma ēkās pilsētās, no elektrības, ir liekulīgi aicināt Nacionālo teātri darīt sev ļaunu, nebraucot viesizrādēs. Savukārt Nacionālajam teātrim iesaku pārdomāt, vai vajag piesaistīt izrādēs šos protestējošos ārštatniekus, kas laikam neizprot, ko nozīmē teātra plānveida darba organizācija, nodrošinot algas visiem, sākot ar apkopējām, beidzot ar aktieriem un savulaik naudas piesavināšanā no teātra notiesāto teātra vadītāju Rubeni. Atceraties, ka ļoti lielas summas tādiem teātriem kā Nacionālais jānopelna pašiem. Tiem, kas ar teātri nemāk pelnīt, nodrošināt teātra darbiniekus ar algām, nevajag mācīt. Tiem, kas savos pažobeles teātrīšos nevar atļauties iestudēt īstas lugas, bet tikai pašu tekstus pašu aktierspēlē- lai lētāk, un pašiem maizītei iznāk. Kad Nacionālais pie šīs pažobelē nopelnītās maizītes ļauj uzlikt gaļas šķēli, šie ļautiņi nesaprot, kā tas rodas, par kādu naudu. Ne jau skraidot starp Ģertrūdes ielas teātri un Dearty Deal Theatro rodas priekšstats par to, cik smagi naudu pelna darbinieku algām tāds repertuāra teātris kā Nacionālais. Lai kādi ir protestētāji, bet koleģiāli pret darbabiedriem Nacionālajā- nav. Ne jau K.Krūmiņš, A.Aizupe, D.Petrenko saprot, ko dara teātrim. Abi puiši strādā pietiekoši daudzās vietās, lai darbs Nacionālajā nebūtu tik nozīmīgs izdzīvošanai, savukārt Aizupe ir jauna, vienkārši nesaprot.    
Komentāri (0)  |  2014-03-08 09:58  |  Skatīts: 644x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ