Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību izsludinājis konkursu prozas un dzejas grāmatu manuskriptu pabeigšanai. Konkursa stipendiju fondu veido privāti un uzņēmumu ziedojumi. Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds tika dibināts 2012. gada 13. septembrī. Tā valdē darbojas Knuts Skujenieks, Edvīns Raups un Liāna Langa. Fonda patrons ir Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Daiļliteratūras manuskriptu konkursa nolikums
1.Mērķis un būtība.
1.1. Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds (turpmāk – NRAF) ir privāts nodibinājums, kura patrons ir Valsts prezidents, un tā mērķis ir veicināt kvalitatīvas literatūras tapšanu Latvijā.
1.2. Lai īstenotu NRAF mērķus, fonds organizē daiļliteratūras manuskriptu konkursu.
1.3. Valde ir tiesīga izsludināt konkursu vienā vai vairākās nominācijās.
1.4. 2014. gadā NRAF izsludina stipendiju konkursu šādās nominācijās: proza un dzeja.
1.5. Katrā nominācijā piešķir tikai vienu stipendiju.
1.6. Stipendiju piešķir daiļdarba pabeigšanai. Stipendiju ieguvušais autors nedrīkst atkārtoti piedalīties NRAF manuskriptu konkursos, kamēr atbalstītais darbs nav pabeigts un NRAF akceptēts.
2.Konkursa kārtība.
2.1. Manuskriptu konkursā drīkst piedalīties Latvijas pilsoņi, katra persona drīkst iesniegt tikai vienu manuskriptu latviešu valodā.
2.2. Konkursā drīkst piedalīties autori, kas ir jau apliecinājuši savu literāro talantu un kuriem izdotas vismaz divas grāmatas.
2.3. NRAF neuzņemas atbildību par literārā manuskripta publicēšanu.
2.4. Publicējot NRAF atbalstītu darbu, grāmatā jāievieto norādes uz NRAF (darbs tapis ar NRAF atbalstu, fonda logotips), fonda patronu Valsts prezidentu un jāpublicē NRAF ziedotāju saraksts. Šie un citi noteikumi tiek iekļauti līgumā ar nominēto autoru.
2.3. Dzejas grāmatas manuskripta pieteikumā jābūt vismaz 20 dzejoļiem. Prozas manuskripta pieteikumā jābūt vismaz 30 lappusēm pabeigta teksta uz A4 formāta lapām, pievienojot ziņas par prozas sacerējuma ideju, īsu sižeta izklāstu. Uz atsevišķas lapas jāpievieno ziņas par autoru: vārds, uzvārds (pseidonīms, ja nepieciešams); pases dati, deklarētā adrese, telefons.
2.5. Katrā nominācijā jāiesniedz 2 manuskriptu kopijas uz A4 formāta lapām.
2.6. Manuskriptus iesniedz, tos nosūtot pa pastu Latvijas Rakstnieku savienībai uz adresi: Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011, ar norādi - NRAF konkursam.
2.7. Manuskriptu iesūtīšanas laiks ir no 2014. g. 15. aprīlim līdz 2014. g. 1. jūnijam (pasta zīmogs).
3. Konkursa rezultāti.
3.1. Iesūtītos manuskriptus vērtē NRAF valde 3 cilvēku sastāvā.
3.2. Žūrija neatklāj konkursa dalībnieku vārdus un pasludina vienīgi uzvarētājus.
3.3. Stipendijas lielums katrā nominācijā ir 5000 eiro (nodokļi iekļauti).
3.4. Konkursa rezultāti tiks paziņoti 2014. gada 15. augustā.
Skribenta007 viedoklis par šo konkursu.
Jauki, ja Langa-Bokša ar kompāniju salasījusi naudu, lai izveidotu jaunu literāru konkursu. Protams, zinot, ka rīkotājos un organizētājos ir odiozā latvju literatūras prestiža iznīcinātāja Langa-Bokša, ir vērts papētīt konkursa nolikumu un paskatīties, kā tas viss notiks vai jānotiek Langas-Bokšas un kompānijas prātā.
Vispirms- pats konkursa nolikums tāds steigā sastādīts izskatās. Konkursa kārtības apakšpunktu numerācija par to liecina. Acīm redzot, rokas deg nepacietībā ātrāk sadalīt naudu savējiem, laika kārtīgi noformēt- nepietiek.
Šāds vai tāds ,bet konkursa nolikums ir uzmuļļāts.
Tagad skatīsim, kā šī kompānija veidojusi pašu nolikumu, lai naudiņa netiktu pie „Latvju tekstu” grupiņas nepiederošiem.
Pirmais šķērslis- piedalās autori, kas ir jau apliecinājuši savu literāro talantu. „Latvju tekstu” grafomānu bariņā literārs talants lāga nav saskatāms, tā ka šī kvalitātes prasība pie nederīgajiem aizsviež visus Langas-Bokšas favorītus. Tiesa, literārs talants ir tāda precīzās mērvienībās neizvērtējama vērtība, jo Langas-Bokšas un Ogas atzītākie un ģeniālākie (Bokšas iemīļots epitets) autori lasītāju vairumam ir kusli grafomāni, kuri izdevniecībām nav laižami tuvumā. Nepieciešamības gadījumā, Langa-Bokša ierasti noelsīsies- ģeniāli, izcili, un autors viņas prātā būs kļuvis par literāro talantu.
Tomēr siets svešo atsijāšanai vēl arvien ir pārāk šķidrs, tāpēc konkursa nolikumā ir otrs šķērslis. Balvas kārotājam jābūt vismaz divām izdotām grāmatām. Tas jau ir nopietni!
Amizanti, ka NRAF ,kas šo organizē, jau konkursa nolikumā paziņo, ka neuzņemas atbildību par literārā manuskripta publicēšanu. Tātad, ir gatavi samaksāt labiem paziņām 5000 eiro ( ar iekļautiem nodokļiem) par grafomāniju, kuru neizdosies nevienai izdevniecībai iesmērēt. Šis ir tāds labs atkāpšanās ceļš, kad diviem atrastajiem „literārajiem talantiem”-konkursa uzvarētājiem nav nekur jāpublisko savi gara darbi, lasošajai sabiedrības daļai paliekot neziņā par to, kas gan ir tas, kas maksā 5000eiro.
Jā, lai būtu apmēram skaidrs, ar kādu naudu Langas-Bokšas kompānija grasās apbalvot divus uzvarētājus, atcerēsimies, ka „Lauku Avīze” šīgada Lata romānu konkursā par gatavu darbu bija maksāt trim labākajiem 4000,3000,2000 eiro. Savukārt izdevniecība „Zvaigzne ABC” šīgada bērnu un jauniešu literatūras konkursa uzvarētājai atvēlēja 500 latus.
Šajās naudas summu atšķirībās redzam to, kā tapušos darbus vērtē ne Langas-Bokšas kompānija, bet reāli izdevēji. Izskatās, savējos nemākuļus Langa-Bokša ir gatava apbērt ar naudu. Tāds VKKF ieradināto sindroms- saņemt par kaut ko, kas vajadzīgs tikai pašam darītājam.
Padomāsim, vai vajadzīgs konkurss, kura uzvarētāji pabeigs savus iecerētos un iesāktos darbus, bet bez konkursa naudas to nedarīs? Paši atzīst, ka darbi vāji, lasītājam nevajadzīgi? Vai summas, kas ir lielākas par tām, kuras maksā reāli izdevēji, nenoliek muļķu lomās tos, kas strādā tā, lai izdevniecības izdod?
Manuprāt, te mēs redzam paraugu tam, kas notiktu, ja palielina valsts naudas daudzumu radošai darīšanai tā, ka "radošajaiem darītājiem" vairs neinteresē tas, vai gala veikumam ir skatītāji, lasītāji, kādam tas gala veikums vajadzīgs.
