Rakstnieks: Ārprāts, rakstniecībā esam atpakaļ XIX gadsimtā!
Lasītājs: Atpakaļ? Tas taču- uz priekšu! Mums dzejā jauns Auseklis radies? Kur viņa dzeja? Pumpura eposam līdzīgs tapis? Kur izlasīt varu?
Rakstnieks: Tad nē, par naudu un finansējumu mēs, literāti gribam runāt. Mums iztika slikta, maz lasa. Jā, maz arī tulko. Vajadzētu no valsts naudiņu klāt.
Lasītājs: Labi, skaidrs. Mums vajag vairāk lasīt jūsu grāmatas. Kuras jūs ieteiksiet no tām, kuras vajadzētu izdot divdesmit vai piecdesmit tūkstošu tirāžā, lai lasītājiem tiek labākā autora darbs?
Rakstnieks: Nē, mēs izspriedām, ka labāk izdot kādus 50 darbus pa 500-1500 eksemplāriem.
Lasītājs: Kāpēc tā? Tas taču dārgi un neizdevīgi. Vai tad jēga tik maz izdot?
Rakstnieks. Mēs iztikt gribam no rakstniecības. Lai grāmatu izdot tirāžā mazā, bet mums piemaksā vēl valsts- mēnešalgās. Atpūtas namos… ptu, ne tā es domāju! Rakstnieku namos iespēju radīt jaunus darbus, ārzemēs semināros bagātināties.
Lasītājs: Labi, skaidrs. Kas mums , lasītājiem tiek? Grāmatas taču taisieties izdot tādās pašās mazās tirāžās kā līdz šim.
Rakstnieks: Bet kultūras cilvēkiem ar to skaitu pietiks! Pārējie, tie nekulturālie, tāpat nepirks un nelasīs…
Lasītājs: Nekulturālie nelasīs? Ko tad viņi lasīs?
Rakstnieks: Lubu romānus, Privāto Dzīvi.
Lasītājs: Sāk iekarst. Kas rakstīs tos lubu romānus, kurus mēs lasīsim? Jūs, valsts atbalstītie rakstnieki?
Rakstnieks: Nē, mēs tik zemu nenolaidīsimies. Tam domāta izdevniecību komercprodukcija!
Lasītājs: Es domāju līdz šim ,ka visa literatūra ir komercija…. Tāpat kā gleznas, mūzika…
Rakstnieks: Ko jūs! Augstvērtīgā literatūra nevar būt komerciāla!
Lasītājs: Kā ? Augstvērtīgs ir tas ,kas nevienam gandrīz nav vajadzīgs?
Rakstnieks: Latvijā tā tas ir! Jo lasītāji līdz mūsu līmenim vēl nav izauguši!
Lasītājs: Kā tā? Auseklim, Pumpuram ,Rainim, Virzam, Eglītim, Ziedonim, Vācietim, Peteram, bijām izauguši, bet jums nē?
Rakstnieks: Jā, redziet, mēs rakstām citādāk!
Lasītājs: Sliktāk?
Rakstnieks: Nē , modernāk! Mums ir modernāka valoda, modernāki izteiksmes līdzekļi, mēs citādi jūtam!
Lasītājs: Aizdomīgi. Kāpēc jūs domājat, ka tas modernāk ir labāk par līdz šim mums zināmajiem autoriem?
Rakstnieks: Bet mēs taču jums to sakām, ka labāk!
Lasītājs: Vēl aizdomīgāk. Jūs taču to sakāt par sevi? Kāpēc mums jums būtu jātic?
Rakstnieks: Gribiet? Tūlīt mans kolēģis jums pateiks ,ka mani darbi ir labi?
Lasītājs: Bet kas tad dos to drošo vērtējumu par jūsu kolēģa veikumu?
Rakstnieks: Piemēram, es!
Lasītājs: Bet tad jau jūs paši viens otru slavēsiet , un mums ,lasītājiem, būs jums jātic? Kāpēc?
Rakstnieks: Es jau jūs brīdināju, ka jūs neesiet vēl izauguši līdz mūsdienu augstvērtīgai literatūrai!
Lasītājs: Kāpēc mums būtu jums jātic, un jādod nauda tam ,ko nevienam īsti nevajag?
Rakstnieks: Tāpēc ,ka jūs neesiet vēl izauguši līdz mums, bet nākošās paaudzes mūs sapratīs, novērtēs!
Lasītājs: Un ja nu pēc desmit gadiem iemetīs miskastē makulatūras pārstrādē?
Rakstnieks: Tas nenotiks!
Lasītājs: Es jums neticu! Kā var būt, ka līdz šim mēs sapratām, mums varēja paskaidrot , kura ir laba literatūra, bet tagad-akli jātic kaut kam?
Rakstnieks: Kļūst dusmīgs.Es jums jau paskaidroju!
Lasītājs: Es negribu tādiem kā jums dot naudu!
Rakstnieks: Jūs nīstat kultūru, jums valoda nav nekas!
Lasītājs: Es lasu, skatos teātri, klausos mūziku. Es nenīstu! Tikai negribu dot naudu muļķībām!
Rakstnieks: Tās nav muļķības, bet jums to nesaprast? Jūs esiet troļļi!
Lasītājs: Es zinu , kas ir troļļi. Ļauni skandināvu folkloras tēli! Mēs tādi neesam!
Rakstnieks: Esiet, esiet! Tikpat ļauni nīstiet kultūru kā viņi!
Lasītājs: Es nedomāju jums dot naudu grafomānijas izklaidēm!
Rakstnieks: Es negribu ar jums turpināt sarunu, jūs esiet truls, kultūru nīstošs!
Lasītājs: Skaidrs, tad naudu arī no mums, sliktajiem, negribēsiet?
Rakstnieks: Tā ir cita lieta! To nevajag mums personīgi, bet tautas kultūrai!
Lasītājs: Pārskaities. Un es neesmu tauta , daļa no kultūras? Piga jums, ne nauda!
Tālāk turpinās pēdējo rindu atkārtojums no jebkuras pēdējās literātu un lasītāju interneta komentāru viedokļu apmaiņas, no lasītāju puses izlaižot cilvilizētākos. Jebkādā secībā, jo argumentācija rakstnieku pusei vairs neeksistē.
