Izskatās, ka mūsu nabaga pārbiedētie literāti un viņu kvēlie aizstāvji ar savām domām, viedokļiem, žēlabām pārvākušies uz „Latvijas Avīzi”. Ir ļoti saprotami, ka laikraksts, kurš visu laiku ir rūpējies par mūsu literātu iespējām publicēties gan ar Lata romānu sēriju, gan abonētājiem bonusā piedāvājot latviešu oriģinālliteratūras darbus, dod tribīni cilvēkiem, kuriem ikdiena saistīta ar literatūras tapšanu.
Parādījies jauns raksts. „Mazas valsts literatūras popularizēšana prasa vismaz desmit gadus”. Autors-Jānis Oga(Latviešu Literatūras Centra direktors, organizācijas mājas lapa: https://www.literature.lv/lv/ ) ,cilvēks ,kura vadītā organizācija lielā mērā nosaka, kam tiek iztērēta valsts dotā nauda literatūrai. Raksts daļēji ir atskaitīšanās par paveikto un taisnošanās par to, kāpēc mēs reāli neredzam rezultātus. Raksts ir šeit:
https://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=357689:mazas-valsts-literatras-popularizana-prasa-vismaz-desmit-gadus&catid=92:literatra&Itemid=207
Uzmanīgam lasītājam raksta autors parāda to samudžināto shēmu, kuras rezultātā notiek naudas piešķiršana literatūras procesiem. Mums Latvijā ir divas organizācijas, kuras dala naudu-VKKF un LLC, pirmajai savus finansu līdzekļus nododot otrajai. Tāds iespaids, ka ir viena interešu grupiņa VKKF un otra LLC, kuras viena otrai neuzticas, bet ir pie varasvīriem pietiekami ietekmīgas, lai saviem mīluļiem dalītu katra savu naudas daļu. Muļķīga un absurda situācija. Arī tas ,ka darbojās paralēli un atsevišķi tika administrētas divas programmas- viena VKKF finansētā un LLC īstenotā kultūras programma "Latvijas literatūra pasaulē"(1998-2012) un otra-VKKF "Latvijas literatūra pasaulē"(2004-2007). Lai lēmēju un dalītāju būtu vairāk, un lielākam baram varētu izsniegt atalgojumu? Protams, ka palika viena. Ogam tas nepatīk, kaut palika tieši ar viņa iestādi saistītā programma! Kāpēc? VKKF grib laupīt Ogam dalīšanas prieku?
Raksta sadaļā par dalību starptautiskajos pasākumos tiek nosaukti mērķi un konkrētie pasākumi. Šī sadaļa tāda atskaites veida. Ne ko pielikt, ne ko atņemt. Mērķi jau ir skaisti-rādīt, iepazīstināt. Tomēr mums interesanti būtu bijis dzirdēt to, kuri ir tie autori, kuri piedāvāti ārpus Latvijas. Lai saprastu, kas no Latvijā rakstītā ārzemēs interesē.
To savukārt rāda nākošā sadaļa-tulkojumu rekordisti. Autori un darbi, kuri visvairāk tulkoti citās valodās. Ļoti uzjautrināja tas, ka pēc Ogas domām tikai VKKF un LLC darbs, nevis skaļais politiķes vārds Sandrai Kalnietei ļāva 12 valodās izdot savu "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos". Varbūt nevajag ar svešām spalvām rotāties? Ingai Ābelei-6 valodās, bet tikai atsevišķi stāsti no viena krājuma. Kas tas ir? „Latvju teksti” ieliek sešus ārzemnieku stāstiņus savā žurnālītī, bet seši ārzemnieki par mūsu naudu pārtulkotos sešus latviešus-savā? Vai tā? Tāds primitīvs barters tad izrādās. Romāns trijās valodās-saprotami, bet romāna fragments-atkal literāro žurnālīšu apmaiņa ar publikāciju materiāliem? Vai Jura Kronberga piesaukšana ir īsti vietā kā pēdējo 20 vai 10 gadu atklājums? Galu galā publicēties sācis sen-septiņdesmitajos, un piesaukt zviedru valodu kā tulkoto, ja Kronbergs raksta gan latviski ,gan zviedriski jau no 1984.gada!( De närvarande/ Klātesošie. Stockholm: Norstedt&Söners Förlag – zviedru val. (1984) ). Vai Oga ieskaitījis arī Kronberga izdevumus līdz 1991.gadam ārpus Latvijas? Vēl Ikstenas „Dzīves svinēšana” piecās valodās. Tas saprotams. Arī tas, ka Kn.Skujenieka dzeja septiņās valodās ( Nav teikts- krājumos!).
Kopējā bilance vismaz Ogas stāstījumā- nožēlojama. Viena politiķe ar savu atmiņu grāmatu, divas prozaiķes ar vienu romānu katra, un divi dzejnieki- viens īstens padomju literatūras pārstāvis, bet otrs- ārzemju trimdas literatūras pasens pārstāvis. Tie, kas vajadzīgi ārzemēs vairāk kā vienu reizi.
Noslēguma Ogas sauciens- vajag 50 000 latu gadā tulkošanai. Lai mēģinātu nabaga ārzemniekiem kaut caur viņu literārajiem žurnālīšiem par mūsu naudu pārtulkotu darbu fragmentus iemānīt? Vai vajag? Ko tas literatūrai kopumā dos, ka vēl 10 cilvēki varēs lepoties ar apliecinājumu, ka viņu darbi tulkoti kaut kur?
Par 50 000 var te uz vietas noorganizēt kādus 3 romānu vai stāstu krājumu konkursus ar pierastajām balvām autoriem un finansējumu izdošanai, lai reāli lētākas, pieejamākas grāmatas lasītu vismaz 10000 eksemplāru tirāžā. Vai to var un vajag? Vai ir darbi, ko izdot? Konkursus nav problēmu rīkot. Vai autoriem ir ko piedāvāt? Beigās-tabuliņa ar naudām un izdarīto. Ātri paskatoties konstatēju, ka vienas grāmatas tulkojums Latvijā ir 2010.gadā visdārgākais(salīdzinot ar citu Ogas nosaukto valstu cipariem). Jautājums-kāpēc tā?
Kopumā vāji sagatavots teksts un skaitļi, kuri nepārliecina, ka Ogas kantorim dotā literatūras nauda spēj ko vairāk, kā tikt iztērēta. Neatceros, ka agrāk tādi tapuši. Šāda raksta parādīšanās liecina, ka Ogas kantorim un pašam Ogam zeme deg zem kājām. Kāds zina, kāpēc? Kaut kādas nelikumības finansēs atrastas vai kaut kas cits? Vai arī valsts papildu piešķirto kultūras naudu grib dalīt, apejot Ogas kantori?
