Autors, kurš šobrīd ir viens no visvairāk iestudētajiem ciniskā Nacionālā teātra direktora Rubeņa tā sauktajiem ‘dzīvajiem’ autoriem. Liezerietis(pēc „Lubānas ziņām”2008.g.23.05). Citos avotos –cesvainietis( Kā smejies, sākas cīņa par slavenu novadnieku). Pēc izglītības mežsaimnieks( tā man atrakstīja labi ļaudis). Pēc zināmā, šobrīd naudu pelna ārpus Latvijas.
Nācis no vietas (ja tā ir Liezere), kura Latvijai devusi Aleksandru Vanagu, arhitektu, tautiskā romantisma stila pārstāvi, Haraldu Blauu- pirmo latviešu sportistu, kas ieguva olimpisko medaļu 1912.gada Stokholmas spēlēs. 20.gs sākumā Liezeres draudzes skolā par skolotāju strādāja Vilis Plūdonis, bet divus gadus mācījās draudzes skolā Jānis Poruks.
Savukārt, ja gadījumā Aivars Banka ir no Cesvaines, tad tā puse literāri pieminama kā rakstnieka Augusts Saulieša dzīves vieta Grašu „Sauliešos”. Tur arī ir rakstnieka piemiņas istaba, iespējams tikties ar rakstnieka meitu Ilzi.
Par Aivara Bankas literāro darbību.
Kredīts. Sausā lapa. Visi radi kopā. Žņaudzavas zelts. Meitiņa. Barona Bunduļa atgriešanās.Lugas, kuras intensīvi iestudē amatierteātri, autors saņēmis autortiesību bezgalības balvu par 2011.gadu. Par pašu dramaturgu klusums. Papētīsim to, kā un kas jādara, lai skatītājiem patiktu, bet literārā un teātra kritika būtībā neievērotu. Vienu no visspēlētākajiem mūsdienu latviešu autoriem uz amatierteātru skatuvēm.
Kas ir kopējs visām nosauktajām lugām? Tās ir komēdijas, rakstītas tradicionālās dramaturģijas stilā, cenšoties izmantot dažādus lugas konstruēšanas paņēmienus. Vide visām- mūsdienas. Dažai ir fantastikas elementi- pagātnes tēlu ierašanās mūsdienās un arī spoks. Komēdijas šobrīd maz raksta, vecās, labākās daudz spēlētas. Iestudētājiem izvēle komēdiju klāstā nav nemaz tik liela. Tiesa, ņemot vērā, ka Bankam lugu ir tik, cik ir, tuvojas mirklis, kad amatierteātri ar Bankas lugām var nokļūt vienas izrādes iestudējuma situācijā, jo apkārtējie arī būs visas šī autora lugas iestudējuši. Jaunas Bankam netop tik ātri, un savus kvalitātes kritērijus viņš ievēro. Uz profesionālā teātra skatuves neviena luga pagaidām vēl nav nokļuvusi.
Sāksim apskatīt lugas. „Kredīts”. Iestudēta pēdējos divos gados Bebrenē, Ērģemē, Svitenē, Turnā, Meirānu „Zeltračos”, Turnā un citur. Luga apmēram līdz stundu garai izrādei. No pirmajām remarkām noprotams- pirmsjāņu noskaņa. Vai tiešām moderns „Skroderdienu” rimeiks jeb pārtaisījums ( cenšos izmantot latviešu valodas vārdu krājumu, bet dažreiz uznāk indeve palielīties ar to dažu rietumniecisko vārdu zināšanu tāpat kā man „mīļajam” NN)? Tomēr nē. Lugas saturs: lauku māju saimnieki Jānis un Līga, uzvārdā Dušmaņi, ar diviem pusaudžiem Dravi un Spulgu(meitu un dēlu) saimnieko savās mājās. Kopā ar šiem četriem – pusrads Ignatejs( noprotams, ka latgalietis, kurš visu prot un māk) , arī Īrijā pabijusī Nellija- lugas seksbumba, kura apzinās savu ārējo vērtību, Dušmaņu „Ainavu” mājās veic remontdarbus. Vēl no tēliem pieminama kolorītā Amālija Dušmanis, saimnieka māte, 90 gadus veca. Arī divi ārpus mājām dzīvojošie iesaistās lugas darbībā- pagasta darbiniece Centija Vērme- Vērmele un Levijs Šnicels , bankas pārstāvis un darbinieks.
Saimnieki grib darbības paplašināšanai ņemt kredītu. Tas ir iemesls, kādēļ arī Šnicels ierodas. It kā lai novērtētu saimniecības kredītspēju, bet autors vienā Šnicela telefonsarunā pasaka, ka bankas interese ir nevis aizdot, bet savākt vērtīgu īpašumu. Mūsdienu valodā-reiderisms?
Paši saimnieki rādīti kā centīgi, bet apmānāmi. Savukārt Amālija un Ignatejs ir kā tautas veselīgā gara un pasaules uztveres simboli( tikai katrs no savas paaudzes). Amālija ir tas tēls, kas lauž priekšstatus par veciem cilvēkiem, kā prātīgiem, mierīgiem. Viņa ir vitāla, pasauli skata atvērtām acīm, ar prieku atceras jaunības dienas, kad pieticis laika gan nerātnībām, gan ļoti lielām nerātnībām. Ignacejs ir kā mājas labais gariņš, kurš ar īsto padomu, joku un savu dzīves pieredzi sargā namu no iespējamām likstām. Abi jaunie , kā autors saka, tīņi Dravis un Spulga rādīti kā mūsdienu jaunatnes nedomājošā daļa, kurai šķiet, ka viss viegli un bez problēmām sasniedzams. Pagasta darbiniece Centija- vienmēr gatava runāt, atbalstīt, paņemt savu, bet reāli neko nesniedzoša. Levijs Šnicels- banku ļaunuma simbols, kurš gan nav rādīts kā dumjš, bet kā tāds, kuru tautas gudrība Ignaceja personā spēj pieveikt. Tiesa, tikai šo māju teritorijā. Šniceli, kā rāda luga, nekad nav zaudētāji. Vienmēr zaudēs Dušmaņi. Spēle ar nevienlīdzīgiem noteikumiem. Luga jauki parāda to, kādam nolūkam nauda(arī liela nauda) vajadzīga dažādiem cilvēkiem. Īstu eņģeļu Bankam šajā lugā nav. Viņš kritiski tēlo visu paaudžu un sociālo slāņu pārstāvjus. Diezgan skarbs sieviešu attēlojums. Neesmu nekāds jezuītisks seksuālo attiecību noliedzējs, bet tas kā Amālija stāsta par jaunības dienu varoņdarbiem(literāri izdarīts lugā organiski), kā Nellija rādīta vienmēr gatava attiecībām, kā māte nepilngadīgo Spulgu grūž Levija rokās, pati mājasmāte arī ļoti racionāli un pezemēti skatās uz vīriešu-sieviešu attiecībām. Vai nav mazliet par traku? Kaut skatītājiem tas nenoliedzami patiks. Ja vīrietis priecājas par krāšņu sievieti, tas ir normāli. Jā, vienā skatā jauka un latviešu skatītājam saprotama ironija par divu vīriešu „mīlestību”(kuras reāli nav). Simpātiskākie no tēliem- Ignatejs un salīdzinoši mazaktīvais Jānis. Skatītājiem, iespējams, patiks ironija, kad patētiskie un dumjie TV premjera teksti parāda- viens gudrs latgalietis Ignatejs ar savu kandžas aparāta vienu brūvējumu gandrīz sagrauj valsti. Teksts par pingvīniem un to, ko dara valdība, ir divdomīgi saprotams. Pagriež muguru, lai saspiestos ar tām kopā vai pagriež muguru, parādot tās lejasgalu. Tas gan jānovada līdz skatītājiem, lai sasniegtu cerēto efektu. Lugas teksts rosina un saka priekšā potenciālajam iestudētājam darbību un norises uz skatuves. Režisoram tas palīdz. Lugas apjoms –mazliet virs stundas. Varētu vēlēties vairāk izstrādātu lugu, bet ir dots ļoti labs teksts, kurā aktieri var izspēlēties, skatītāji pasmieties. Padomāju par to, kā ātri varēs zaļus nogrimēt aktierus vajadzīgajiem fināla skatiem. Gandrīz vai jātur 1-2 grimētāji gatavībā aizkulisēs. Jā, vai tas nav domāts kā „dolāru zaļais” tonis, kas kā sodība nāk pār naudas kārotājiem? Par šo lugu viss.
„Sausa lapa”. Otrā Bankas luga manā apskatā. Iestudēta pēdējos gados Jaunsātos, Vītiņu „Mežrozītē”, Jaunpiebalgā„Triksteros”, Krustpils „Savējie”, Ugālē, Viļānos, Limbažos. Sadzīviski tēlojumi, kurus vieno centrālā persona Bomzis. Pārējie gandrīz rindas kārtībā iet kā uz audienci pie viņa. Luga iestudētājam laba ar to, ka var kādu no autora paredzētajiem sarunu partneriem izņem ārā kopā ar attiecīgajiem dialogiem, tā piemērojot lugu savam aktieru sastāvam (ne visus, protams).Ja ļoti, ļoti nepieciešams, kaut arī ne es, ne ,noteikti, arī autors to neieteiktu. Autors apspēlē tautas apziņā esošos priekšstatus par dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjiem.
Pieminēsim visus , parādīšanās secībā. Sportists. Ar diviem uznācieniem. Pirmais, kad varens, spēcīgs, par mestas pudeles zilumu atriebties gribošs. Un otrais, kad ne tiem paprasījis atvainoties, pats dabūjis, pie Bomža laiza brūces. Beigās- ironija par sportošanas un smēķēšanas veselīgumu.
Starp Sportista uznācieniem– Policistes ierašanās. Banka, protams, primitivizē Policistes tēlu. Tāda tieša , tēlaini domāt nespējīga varas pārstāve. Pretī viņai Bomzis, kura zināšanas šķiet bezgalīgas. Tēlainums pret tiešumu. Komēdijām raksturīgā vienam tēlam neveiklās situācijas apspēlēšana. Tēlaini domājošie pēc policistes domām prātā nav īsti normāli. Arī tas tiek apspēlēts. Jauks ir Bomža intelektuālais spiediens uz policisti, kas liek varas pārstāvei gan fiziski, gan garīgi atkāpties (aiziet).
Seko Sētnieces Mildiņas ierašanās. Šajā dialogā Bomža iepriekšējā dzīve atklājas. Mazliet statiska aina, bet apspēlēt var visu. Autora uzskats, ka senās padomju varas pārstāvji kā kaķi uz kājām jebkuros apstākļos. Kaut bomžos, bet nestrādās! Bet jādzīvo visiem. Sētnieces tekstā ieskanas kaut kas no dzirdētām anekdotēm par sekstelefona darbiniecēm. Teksts sētnieces mutē filigrāns, kaut situācija it kā zināma un jaunu informāciju nenesoša.
Mācītāja uznāciens ar moralizēšanu gan šķiet gandrīz no „Stāstiem par mācītājiem” norakstīts. Ir jaunas nianses. Ir baznīcas un reketieru salīdzinājums, kas gan man nav īsti pieņemams. Pasmieties varam par visu, bet autoram tomēr jādomā par iespējamo auditoriju. Arī draudžu locekļi skatās lugas. Kā kāds teica- lai politiskie un reliģiskie uzskati tiek paturēti pie sevis. Vismaz komēdijās.
Protams, Bankas lugās neiztikt bez seksbumbas, šoreiz Meičas vārdā. Skats īss, aktrisei tad arī nelielā tekstā sevi jāparāda. Atkal situācijas divdomība jeb tēlainība, kad vienam soliņš parkā- māja un gulta, bet otram- vieta, kur apsēsties, atpūtināt kājas.
Autors spilgtu uznācienu piedāvā divām aktrisēm -!.Dāmai jeb Zigcim un 2. Dāmai jeb Džildai. Būtībā šis skats ir diezgan bezkaunīga ironija par mākslas pasaulei pietuvinātajiem. Aktrisēm, kuras spēlē šis lomas, ir kur sevi parādīt. Apspēlēta arī manis un manu paziņu pamanītā tendence familiāri pieminēt zināmākos mākslas pasaules pārstāvjus, tā akcentējot savu tuvību ar šo pasauli. Šeit Mirdziņas pieminēšana, kas tiek paskaidrots tālu no mākslas esošajam Bomzim kā Mirdza Martinsone.
Nākošie divi, kas ierodas pie Bomža, Vīrietis un Sieviete. Nāk viens pēc otra , un no anekdotēm par nesaticīgo znotiņu un nelabo sievasmāti. Te parādās no klaunādēm zināmā slēpšanās(šoreiz plastmasas maisā). Arī speršana pa maisu. It kā viss atkal zināms, bet lasāms un noteikti arī skatāms ar smaidu. Aktieriem ir kur izspēlēties autora dotajās īsajās ainiņās.
Bomža fināla teksts ir kā visas lugas idejisks apkopojums. Tikai man personīgi no Bomža koptēla lec ārā teksts par aklā tēlošanu. Tas- ne īsti viņa, kopējam tēlam. Varbūt kļūdos?
Lugas darbība nav ļoti dinamiska, pat bez lielām režisoriskām veiksmēm skatāma luga. Skatuves iekārtojumā var veidot pat ļoti askētisku izrādi. Amatierteātrim laba ar pazīstamajiem tēliem, situācijām, saprotamajām situācijām. Iestudēšanai ļoti labi, ka katrā ainā 2-3 iesaistītie. Vieglāk mēģinājumu procesu plānot. Tā man pačukstēja viens amatierteātra režisors.
Luga „Visi radi kopā”. Kā pats autors ierakstījis lugas eksemplārā- veltījums Liezēres nacionālajiem svētkiem-kapusvētkiem. Ļoti šerpa luga… Pēdējā, kuru dabūju caur paziņu paziņām izlasīšanai un… daļēji sapratu Kultūras akadēmijas rektora Jāņa Siliņa teikto pēc amatierteātru skatē redzētajām šīs lugas izrādēm: „Dramaturģiskais materiāls neatbilst ne mākslinieciskiem, ne estētiskiem un ētiskiem kritērijiem.”Šeit-pilns viņa vērtējums https://www.knmc.gov.lv/images/doc/teatri/Atskaite_J.Silins_amatierteatri.doc
Skarbi vārdi, kaut man šķiet , ka tādi nav skanējuši pēc pat daļēji pornogrāfiskām izrādēm uz Latvijas profesionālajām skatuvēm. Ja Dailes tagadējais galvenais uznes uz skatuves pat vizuāli ‘sarkano lukturu ielu” estētiku, tad negodīgi ir to pašu apmēram, bet ,tikai vārdiski tai izskanot uz skatuves , pārmest amatieru kolektīviem. Man personīgi šķiet, ka šī vērtējuma pamatā ir tas, ka darbs iestudēts amatierteātros Liezērē, Cesvainē, Cēsīs, Bebrenē, Meirānos, Krimūnās, Birzuļos, Līksnā, Lejasciemā, Jaunannā, Jaunpiebalgā”Triksteros”, Īslīcē, amatierteātrī „Ineši”, Dobeles amatierteātrī „Smaids”, Aknīstē, Rucavā, Rundāles”Stellā”, Rudbāržos, Stāmerienas „Spēle”, saņēmis Autortiesību Bezgalības balvu 2011.gadā. Un tas, ka Jāņa Siļiņa vadītās iestādes ražotie dramaturgu kursa absolventi nespēj uzrādīt līdzīgus panākumus, iespējams arī grauza sirdi un lika tapt tādam vērtējumam. Tiesa, šādas lugas izvēle tik daudzos teātros Latvijā liecina, ka pikantas tēmas ir pieņemamas kolektīviem un skatītājiem. Iespējams, tikai tad, ja šī vulgaritāte ir tekstā, bet ne tieši demonstrēta. Jo man cilvēku viedokļi pēc izrādēm tā liek spriest. Varbūt Siliņa kungs neuztvēra šo atšķirību?
Par lugu. Bankam arī šajā tekstā īsti gaišo tēlu nav. Ne māju saimniece, vecā Kliedzēja, kas, vismaz ar reālo kalponīti Ilzīti runājot, nav izvēlīga vārdos, visur saredz neizdarību, slinkumu, ne citi. Varbūt tikai Ilzīte. Viņas abas kopā ar Jedronu Hantiļejeviču(saimnieces Sibīrijā mirušās māsa dēlu) un Jedrona sievu Dosju ir pastāvīgie iemītnieki. Pie viņiem uz kapusvētkiem sabrauc radi, Saeimas deputāts ar kundzi, valodas druvu kopjošā valodniece Apolinārija, ieklīst Kaimiņiene un traktorists Jūlijs, atnāk vietējā kultūras druvas kopēja bibliotekāre Eleonora Žākle. Lugas beigās kā punkts uz „i” ierodas Japānas imperatora pārstāvis Hiro Cucuia. Šajā raibajā kompānijā ir dzīves baudītāji. Katrs pēc savas saprašanas. Aicinātie ierodas uz kapusvētkiem ,bet pārējie ar savu ierašanos un pazīstamo , no sadzīves norakstīto tēlu raksturo apkārtējo ainu. Tādi ir Kaimiņiene- ziņkārīga, dienas steigā aizņemta, bet vienmēr gatava iebāzt degunu otra dzīvē. Traktorista Jūlija uznāciens- lai mums atsauktu atmiņā vienmēr alkohola mirkumā esošos lauku apstrādātājus, kādi mūsdienās vairs reti sastopami. Šajā lugā notiek gatavošanās gājienam uz kapusvētkiem. Autors apspēlē mums zināmos priekšstatus par sabiedrības pārstāvjiem. Deputāts ar kundzi ir pāris, kas savstarpēja izdevīguma dēļ turas kopā, bet nekas cilvēcīgs nav svešs. Īpaši seksa jomā. Ap šo arī paralēli viss notiek. Manuprāt , pamatdoma ir- kas ir dabisks, tas nav riebīgs. Bet to, protams, nevar un nedrīkst publiski atzīt deputāts. Sekss ir tas vārds un darīšana, kas ir ārkārtīgi sveša augsti kulturālajai Apolinārijai. Dabiskuma un veselīguma etalons ir Jedrons. Viņš pat savu civilsievu Dosju veiksmīgi ieskapē citam, kad pašam iekārojas „svaigu miesu”. Gara līdzinieks „Kredīta” Ignatejam, tikai ne tik zinošs, daudz tiešāks, dzīvē piezemētāks. Lugā ir darbība, dzīvīgums. Tas ļauj ātri aizmirst arī to, kas ne ļoti patīk. Man tā ir caurejas apspēlēšana, kad Ilzīte ātrās dusmās caurejas zāļūdeni apmaina pret minerālūdeni. Teikt varu vienu. Luga ir labi spēlējama, aktieriem ir ko darīt, bet ja kāds grib augstākas vērtības, vēl ko vairāk, tad pamēģiniet paši uzrakstīt lugu, kuru divu gadu laikā vienlaikus rāda uz vairāk kā 19 teātru skatuvēm. Pētiet- kas ir tas, ko meklēja un atrada iestudētāji un skatītāji? Manas domas: lugas dinamika, smieklīgie, no sadzīves, TV pazīstamie tipāži. To, ka tas ir ar lielu ironiju domāts, parāda Hiro Cucuias ierašanās, kad visi- gan ārēji ētiski debesīs lidojošie deputātu pāris, gan Apolinārija, gan attiecībās tiešākie lauku iedzīvotāji pēc Jedrona aicinājuma doties pēc japāņu miljardiem seko nedomājot. Tikai vecā Kliedzējīša paliek viena. Ar savu māju un tikai viņai (kā izrādās) vajadzīgajiem kapusvētkiem.
Ceturtā luga „Žņaudzavas zelts”. Iestudēta Ādažos, Viļķenē, Rundāles „Stellā”, Litenes „Nebēdniekos’. Meirānos, Bērzainē, Puikulē, Litenē un citur. Luga pusotras stundas izrādei. No pagaidām izlasītajām visdzīvespriecīgākā un optimistiskākā finālā. Ar tiešām gaišu finālu. Žņaudzava- domāta kādas Z-Vidzemes ciems, kurā pagastvecis Alnis Vecāzis, vecs nomenklatūras darbinieks, darbībā kariķētais policists Šokts, pagasta sekretāre Irma (kārīgu aci uzlūkojoša Vecāzi, laikam viņa Bankam obligātā seksbumba lugā, tas netiek akcentēts, bet tēlu tā var veidot), bāriņtiesas priekšsēdētāja, saukta Klusa Sērdiene, Vilis Lielklēpis- skautu vadītājs (Lugas tekstā dots teksts, kas ļauj šo tēlu veidot pedofīlisku. Es gan to neietektu darīt. Nepatīk man slimību rādīšana mākslas darbos). Vietējā nūdiste Ifigēnija Takšele, alkoholu mīlošs, brīžiem nesaticīgs pāris Blūzga un Cucigs (Bez garumzīmes!). Pidriķe, alkohola tirgotāja un Teodors, viņas kriminālais rads. Asā kundze pārstāv citās lugās redzētos tipāžus, kuri kontrolē, vada, šausminās par ikdienišķām nejēdzībām. Sena vietējo baronu atvase fon Jedentāga un pils spoks. Tā, nosaucu visus. Lugas sākumā mūs ievada pagasta darbinieku ikdienā, kur sāk parādīties arī vietējie un ne tikai. Sūdzībkalis Cucigs un citi. Būtībā visa galvenā darbība sākas ar Teodora ierašanos, kurš sevi afišē kā Jedentāgu pēcteci, jo uzzinājis par apslēptajiem pilī- pagastnamā dārgumiem. Šo dārgumu meklēšana aktivizē visus, ieskaitot pils spoku, kurš lugā brīžiem parādās un iesmejas. Viss ir ļoti organiski un dinamiski. Beigās parādās īstā baronese. Komēdijas stilā- viltvārdis un īstais. Atstāstīt sižetu īsi ir tiešām grūti. Jums šoreiz nākas man ticēt uz vārda. No darbojošām personām pozitīvi raksturojami Vecāzis un Irma. Luga skatītāju un aktieru spēles priekam. Tiesa- daudzās darbības vietas režisoram un scenogrāfam uzdod grūtus uzdevumus. Iespējams, tāpēc arī tik salīdzinoši mazāks iestudējumu skaits. Es gan nezinu darbu tapšanas gadus. Varbūt viena no jaunākajām lugām? Luga atkal ar zināmiem no dzīves ņemtiem tēliem, kuri ielikti situācijās, kuras ir komiskas. Laba luga, kuras man pieejamais teksts liecina, ka autoram trūcis laika, lai to noslīpētu filigrānāk.
Piektā man zināmā Aivara Bankas luga „Barona Bundula atgriešanās”. Iestudēta Bērzainē, Meirānos, Litenē, Cēres amatierteātrī, Ilūkstē, Ainažos, Dunikā, Puikulē, Rojā, Rudzātos, Slampē, Bilskā kolektīvā „Mēris” (luga rakstīta speciāli viņiem), Neretā , Viļķenē un citur. Pusotras stundas izrādei bez starpbrīža. Luga būvēta uz latviešu literatūrā jau folklorizētā tēla- dumjā, dzīvi neizprotošā barona Bundula tēla. Fantastika, kad uz skatuves notiek dzīvē neiespējamais. Piķa katlu valstībā nonākušais Bunduls arī tur spēj pat negribot, „ar labiem nodomiem” nemitīgi ziepes vārot, sev bruģēt ceļu uz virszemi. Ne ļoti garā elles valdnieka(?) –lugā tikai balss , un Bundula dialogā skaidri atklājas viņa traģēdija. Viņš visu dara pēc labākās sirdsapziņas, bet izdodas- kā vienmēr… Bunduls nonāk virszemē, mūsdienās, kur viņš atkal nevienam nav vajadzīgs. Šis zemes gaitās Bunduls pamazām satiek dažādus cilvēkus- vietējo vetārstu Ķēvīti ar sievu, viņu Rīgā dzīvojošo meitu ar civilvīru Žoriku, vetārsta draugu- vietējo cilvēku dakteri Jukumu, kaimiņieni, mazliet zaglīgo un pļāpīgo Inglišieni. Protams, Bankas lugās neiztrūkstošo seksbumbu, šoreiz vārdā Amandu. Dāmu, kurai patīk ērzeļi. Gan divkājaini, gan četrkājaini. Satiekoties ar visiem nosauktajiem un no sirds mēģinot palīdzēt, gadās kļūme pēc kļūmes. Tēli veidoti precīzi, bez lieliem pārspīlējumiem. Autora teksts precīzs, lugas fizisko darbību un dinamiku rosinošs. Vienīgi Žorika monologs Rīgas skatā mazliet šķiet stiepts garumā. Banka dialogos precīzi un labi apspēlē komēdijas „sāli”, kad skatītāji izprot situācijas komismu, kurš nezināms tēliem. Vairāk strādāts ar situāciju veidošanu nevis smieklīgu anekdošu iepīšanu lugas tekstā. Tas patīk. Ķēvītis rādīts kā spirtoto un vispār dzīvi(arī Amandu) mīlošs vīrietis. Viņa balsts, uzraugs un reizē bremzējoša nelaime grēcīgās dzīves turpināšanai- Ķēvītiene. Cilvēku ārsts Jukums pats par sevi arī nav smieklīgs tēls. Uzjautrinošas ir situācijas, kurās viņš nonāk, pārpratumi. Kad negribot atklāj Ķēvīša mānīšanos, it kā apēsto nāves zāļu vietā konstatējot purgenu, kad Bunduls viņa aicinājumu Ķēvītim uz zveju notur par daktera paziņoto nāves spriedumu vetārstam. Līdzīgi izcili būvētas ir arī citas ainas. Burvīgais uz situācijas divdomību būvētais Bundula un Amandas skats! Arī citi. Lugas vājā vieta, ja neskaita Žorika pagaro, neveiklo monologu, ir daudzās ainas ar atšķirīgu skatuves iekārtojumu. To (iekārtojumu) tomēr vajadzētu atšķirīgu. Spēlējot uz amatieru skatuvēm noteikti radīsies pauzes. To ir pamanījis arī pats autors un Lubānas novada laikraksta intervijā pēc vietējās pirmizrādes Meirānos min, ka pauzes ir jāaizpilda. Šīs avīzes interneta versija kā pirmā avotu sarakstā zem raksta. Meirānieši(režisors A.Briezis) to darījuši , atskaņojot mūziku. Par šo risinājumu Banka priecājās. Luga, kura skatuviski visgrūtāk uzvedama, bet to izdarot , gandarījumam jābūt milzīgam.
Pēdējā luga „Meitiņa”. Iestudēta Beļavā, Inešos, Rundāles „Stellā”, Īslīcē, Līgo pagasta teātra kopā, un citur. Luga Bankam standarta garuma- pusotrai stundai teksts. Lugā darbojas Susuriņu ģimene- tēvs Jāzeps, māte Marija( Vai nav parodēta Bībeles ģimene-vārdus pamanījāt?), dēls Andris, „meita”(pēdiņas manas, ne autora) Andra. Lugā sastopam māti un meitu Eiženiju un Amaldu Prišās( Ar vajadzību pusaklo meitu pie laba vīra izdot.),salmu atraitnis Ziedonis Maigais, kaimiņiene Zete Šībere, Andra draugu un bijušo draudzeni Robčiku un Ilzi, divas tenku vāceles Slotiņieni un Cimdiņieni, pagasta darbinieci Ringu Rungu. Ieskaitot Bunduli – viena no divām vislabāk veidotajām Bankas lugām. Vecāki Susuriņi pēc 5gadu darba ārzemēs gaida mājās dēlu Andri. Visi paziņas to zina, un arī gaida. Katrs ar saviem nolūkiem, kuri jau laikus tiek perināti. Tikai… ierodas nevis dēls, bet meita, jo ārzemēs esot mainījusi dzimumu. Un viss sagriežas tādā vāveres ritenī, kad vecāki sākumā slēpj šo viņuprāt trako pavērsienu no ciema ļaudīm. Tad laiks sākties pārpratumu virknei, kad pie meitas-dēla ierodas visi nosauktie. Zete- kā Prišo savedēja. Viņai domātā meita (kas īstenībā nav meita) šķiet konkurente Prišās meitai pie Andra sāniem. Robčiks, kurš lauku puiša tiešumā grib redzēt pat ,kā „draugam” viss pārtaisīts. Prišās meitas pazaudētās lēcas ir smieklīgas situāciju veidošanā, kad viņa klūp virsū Susuriņu tēvam ar visu savu mīlestību. Jauks ir Andras noklausītais dialogs par teles pārdošanu, kad viņa to attiecina uz sevi un apvainojas. Kaut arī tāda patiesi ir bijusi mūsu tautas tradīcija aplinkiem uzsākot precinieku sarunas. To jaunie nemaz nezina. Ziedoņa ierašanās ir racionāla, bet pārvēršas precību piedāvājumā, kura atraidījums vīru tā satriec, ka pārdomā iespēju pats mainīt dzimumu. Slotiņiene un Cimdiņiene ierodas tikai ziņkārības dzītas. Jāredz kā tas pārveidotais monstrs izskatās. Nokaitinātais Susuriņu tēvs viņas ar humoru pārmāca. Ringa Runga, ieradusies ar vēlmi paskatīties, apmierināt ziņkāri un sodīt Andru. Tomēr arī tiek Andras pārmācīta. Luga beidzas gandrīz kā Blaumanim, kad visi pāri dabonās. Ziedonim Tiek Amalda Prišā, tomēr esošajam Susuriņu dēlam Andrim, kurš parādās finālā , tiek viltus Andra, viņa iemīļotā Sandra. Prišie un Susuriņi runā par abu kāzu svinēšanu vienlaicīgi. Atkal kugā redzam Bankas prasmi veidot smieklīgus dialogus, atrast dzīvē savai lugai interesantus tipāžus. Patika šī luga, kas prasa no iestudētājiem vairāk kā pirmās četras apskata sākumā. ‘Meitiņa” sniedz vairāk iespēju niansēm dialogos tāpat kā Bunduļa atgriešanās. Luga ,kurai var paredzēt ilgu mūžu uz teātru skatuvēm.
Smiekli, joki, dzīvē redzēti tipāži, prasme vīt sižetu un veidot asus (dinamikā) dialogus ir Bankas atslēgas uz teātru skatuvēm. Šobrīd, kad ļaudis, skatītāji vēlas teātros ne tikai tikt raudināti, bet vairāk tomēr smīdināti, Banka ir Latvijas amatierteātru karalis.
Veidojot šo apskatu, es sapratu, ka Aivars Banka piedāvā to, ko nepiedāvā citi dramaturgi- iepēju smieties. Darīt to dabiski, redzot uz skatuves skatītājam pazīstamu vidi. Redzot šādu talantu un zinot ,ka viņš naudu pelna ārpus Latvijas un ne ar literāro darbību, man ienāca prātā, kašis gan būtu cilvēks, kuram valsts varētu maksāt pat regulāru mēnešalgu, jo viņš zina, kā darināt to, ko grib skatīties mūsu teātra mīļotāji. Šādus cilvēkus vajadzētu lolot un sniegt visas iespējas literārai darbībai. Es, protams, pamanīju daudzās steigas un sīku paviršību vietas lugās. Tomēr gribu ,lai lasītāji zina, ka Aivars Banka valsts atbalstu nav saņēmis kā literāts. Mēs dzīvojam absurdā valstī , kad finansiāli atbalstām tos, kuri vairāk kā viduvējība nebūs, bet tādi bankas ar brīvā laika veikumu aizpilda mūsu vajadzību pēc mākslas darbiem. Cilvēks ar acīmredzamu talantu netiek mudināts nodarboties ar literatūru profesionāli, netiek ievērots kritikā. It kā visspēlētākā autora Latvijā nebūtu…
Šobrīd Banka ir visspēlētākais uz amatieru skatuvēm, Ir viens notikums, kad 2011.gada vasarā(?) A.Banka kļuva par AKKA-LAA klientu. Šobrīd viņa lugu iestudēšanai ir cieta cena. Redzēsim , kā veidosies šī autora darbu dzīve uz skatuvēm kā AKKA-LAA atbakstītam autoram. Zinu, ka citi dramaturgi rīkojas dažādi-daļa kā Banka, bet citi paši sevi pārstāv. un nosaka lugas iestudēšanas tiesību cenu.
Jā, man arī šobrīd nav iespējas norādīt vietu, kur Aivara Bankas lugas ir izlasāmas internetā. Jo atzītajai literātu daļai tāds autors laikam neeksistē. Uzzināju, rakstīju viņam, gribēju saņemt atļauju lugu ievietošanai savā mājaslapā,bet atbildi nesaņēmu. Žēl.
Lejuplādēs: Latvijas amatierteātri 2011.2012.g sezonā iestudējumi. (Fails Zip saspiests)
No Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra mājas lapas:
https://www.knmc.gov.lv/index.php?option=com_content&task=blogcategory&id=14&Itemid=28&limit=15&limitstart=15
Avoti:
A.Bankas lugas
Lubānas Ziņas, 2008.g 23.maijs
https://www.lubana.lv/upload/avize/lubana_9maijs.pdf
https://www.dzirkstele.lv/portals/vietejas/raksts.html?xml_id=35349
https://www.google.lv/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&frm=1&source=web&cd=3&ved=0CEgQtwIwAg&url=http%3A%2F%2Fwww.youtube.com%2Fwatch%3Fv%3DNw3ssnsQRWE&ei=5g4QUMr9AZH24QSV1YHYBA&usg=AFQjCNEHxwBNKmqAWcKzsxDWGCS7HNsrrQ
https://travelnet.lv/lv/aivara-bankas-luga/kredits-valka-kulturas/nams-liga-krama.php?O=asifa
https://www.visitlimbazi.lv/ui/?s=1320739757&fu=read&id=992&ln=lv
Arī citi avoti, kuri diemžēl netika piefiksēti.
Izrāde: A.Banka ‘Visi radi kopā” Rudbāržu amatierteātra iestudējumā-https://youtu.be/Nw3ssnsQRWE
