Latvju dzejas doma dziļā
Paslēpta bij’ vārdu vijā.
Ne tur mēness, zvaigznes zvīļā,
Doma slēpta. Skaņu mijā?
Dzejdars pūlas, vārdus viļā,
Doma, šķiet, nupat jau dzima…
Ritmu? Atskaņas tik mīļās,
Izmestas no rindām tika.
Teksta apjoms arī kritās,
Mēness vietā maizes rika.
Domas nenāk galvā dzītās!
Pierē rieva tāda pikta.
Sonets tā ar vārdu „Mīļā”
Pārtapa par dzeju ‘Vista”.
Un no domām tekstos vītām-
Seši vārdi rindā. Trijās!
