Kaut dzejas dienās vēji pūš,
Un mājā dzeju- ak tu mūžs!
Ir jābūt spēkam iet un būt,
Par mazu dzejas daļu kļūt.
Jo ne jau dzejā ir tā sāls,
Kas sirdij sūrstēt pēkšņi liek.
Tas vienkārši ir dzejas vārds,
Kas klātbūtnē ikkatram tiek.
Tas vārds, ko zinām, saprotam,
Kas aizskan, atskan atmiņā.
Šai dienā prātus, sirdi skar,
Kad dzejnieki to skandina.
Skribents007
Šo rindu citēšana un runāšana dzejas dienu pasākumos atļauta bez atlīdzības autoram un maksājumiem autoru aizstāvjiem! Tāpat kā visu citu mājas lapā publicēto dzejas tekstu, kas nav ilustrācija vai piemērs kāda darba apskatā. Droši sūtiet viņus vienu māju tālāk, un aiciniet ielūkoties šajā mājas lapā.
