Latviešu dramaturģija pasaules teātra vēsturē nav nemaz tik sena. Kāda Jums ir senākā latviešu dramaturģija? Pieredzē.
Tā kā esmu studējusi filoloģiju LU un Kultūras akadēmijā klausījusies prof.Bībera lekcijas, pamatzināšanas par latviešu dramaturģijas attīstību man ir, bet tās nekādi neietekmē manu šodienas skatījumu. Vismaz apzināti ne.
Personīgi mani 80./90.gados ļoti aizrāva Pētera Pētersona teātra izrādes. ,,Mirdzošais un tumši zilais",, Tikai muzikants." Bet es necenšos līdzināties viņam savos darbos.
Kad mācījos aktieros, nekad neizmantoju latviešu dramaturģiju spēlētajos fragmentos, dažreiz gan pati sacerēju etīdes, - gribējās spēlēt Šekspīra varones.
Jau vēlāk esmu spēlējusi Blaumaņa ,,Indrānos" Zelmiņu Teātra TT iestudējumā.
Uzskatu, ka Blaumanis būtu tas latviešu autors, kurš daudz jālasa un jāmācās.
Dramaturģijā vienmēr ir bijusi zināma paaudžu pēctecība. Kādu paaudžu autori ir šobrīd nozīmīgi latviešu teātrī?Kuri?
Šis laiks ir nozīmīgs ar jauno autoru plejādi, kas braši ienāk teātrī. Jāņa Baloža ,,Visi mani prezidenti" uzskatu par labāko pēdējo gadu darbu. Arī R.Bugavičute un E.Niklasons labi pastrādājuši izrādē ,,GALS" Nacionālajā teātrī.
Vai šobrīd latviešu dramaturgam ir nozīmīgi būt ne tikai uz profesionālās, bet arī amatieru teātru skatuves?
Dramaturgam ir nozīmīgi būt uz skatuves. Ja darbs netiek iestudēts, var teikt - viņa vispār nav. Tā īpaši nedomāju, vai man ir nozīmīgi būt uz amatierteātru skatuves. Ja tā notiek - priecājos. Es lugas rakstu tikai piecus gadus, un pieredze ar iestudējumiem profesionāļu vidē ir lielāka, amatierteātros ir tikai divi iestudējumi.
Lugas ir traģēdijas, komēdijas, farsi u.c.Vai šobrīd latviešu teātris ir dažāds, izmantojot latviešu autoru darbus?
Latviešu teātris ir gana iesīkstējis tādā proziskā ,,runājošo galvu" tradīcijā. Pati netieku vaļā. Bet. Ja kāds uzrakstītu labu melno komēdiju, farsu, nedomāju, ka mūsu teātri īpaši rautos to iestudēt. Risks pārāk liels.
Komēdijas, protams, ir pieprasīts žanrs, bet grūts tādā ziņā, ka - ja uzrakstīšu neveiksmīgi drāmu par nopietnu tēmu, tad tiks piedots - jo cilvēks vismaz centās pateikt ko nopietnu. Bet, ja neveiksmīgi pajokosi - tas tautai dikti nepatīk!
Katrs dzīvojam sabiedrībā . Dramaturgam tā ir teātri mīloša sabiedrība. Vai ir tēmas, lugu veidi, kuru trūkst skatītājiem,bet kuras dramaturgi pēdējos gados iz uzrakstījuši?
Vai ir kāda latviešu dramaturģijas joma , kurā šobrīd top maz darbu, un Jūs jūtaties gatava papildināt šo daļu ar savu veikumu?
Varu sevi pieskaitīt stand-up* iesācējiem Latvijā. Mana komēdija ,,Tāda es esmu" ir pirmais lielformāta darbs šajā žanrā.
Nedomāju, ka var radīt kāda žanra izrādi tikai tāpēc, ka tāda Latvijā nav, vai arī trūkst skatītājiem. Kā var zināt, kas trūkst? Man pietrūkst rokmūzikla. Bet tāpēc jau neviens to nerakstīs.
Neticu, ka, aptaujājot potenciālos skatītājus, noskaidrojot viņu vidējo viedokli par to, kas nu viņiem trūkst, var radīt darbu, kas apmierinās vajadzības.
Kāds slavens rakstnieks, diemžēl neatceros vārdu, teica: ,, Nekad negriezies līdzi pasaulei! Pagaidi, kad tā pagriezīsies pret tevi."
Pat Dostojevskis savus romānus nerakstīja tāpēc, ka tautai vajag, bet tāpēc, ka viņam vajadzēja naudu.
Protams, gribas patikt pēc iespējas lielākam skaitam skatītāju. Gribas radīt veiksmīgu darbu, gūt naudu un slavu. Bet tas drīzāk notiek veiksmīgu apstākļu sakritības gadījumā, nevis kaut kā īpaši cenšoties izdabāt.
Lugu rakstīšanā vēl jāņem vērā, ka dramaturga darbs ir tikai daļa no komandas darba. Teātris ir kolektīva māksla.
Cik lielā mērā Jūsuprāt latviešu dramaturgs var būt pelnošs un iztiku gūstošs tikai ar lugām? Vai tādu ir daudz?
Divus gadus dzīvoju gana labi, iztiekot tikai ar autorhonorāriem. Tas varēja notikt, pateicoties ,,Tāda es esmu" labajai apmeklētībai un Nacionālā teātra dāsnumam.
Bet. Man nav īpaši lielu prasību. Nebraucu ar auto un bērns ir tikai viens. Tā kā - pietika.
Par citiem nezinu. Nav pieņemts runāt par šiem jautājumiem.
Brīnos, kad dzirdēju O.Rubeņa teikto, ka vietējie autori izmaksā dārgāk kā ārzemju. Tiešām gribētos zināt, kāpēc tā? Es līdz šim domāju, ka pasaulē populāra darba iestudēšana varētu būt dārgs process, jo autoratlīdzības procenti viņiem svārstās ap 10-11% procentiem. Mūsējiem nav tik daudz.
Nezinātājam interesaanti būtu zināt , cik ilgi apmēram 2 stundu garu lugu raksta autors.
Ir lugas, kas uzrakstās ātri un ir veiksmīgas, bet ir tādas, ko loloju gadiem, bet nekas nesanāk. Un otrādi.
Ja raksta pēc pasūtījuma, tad vienkārši jāiekļaujas noteiktajā laikā un viss. Nav spēcīgāka iedvesmas avota kā bankas konts un termiņš.
Kas Jūsuprāt atšķir lugu autoru no prozaiķa? Kas ir tas īpašais dramaturgam?
Prozā var domāt ar vārdiem, var visu paskaidrot. Dramaturģijā jārada bildes, kurā ne viss ir pateikts vārdiem, bet daudz vairāk - ar rīcību.
Katrā žanrā ir savi izteiksmes līdzekļi un profesionālie knifi, bet mērķis viens - aizraut lasītāju-skatītāju un aizkustināt.
* Stand up comedy sastāv no divām daļām — joku brīvības un improvizācijas. Pasaulē stand up comedy radās 20. gadsimta 20.–30. gados, bet kā patstāvīgs žanrs pilnveidojās tikai 50.–70. gados Amerikas Savienotajās Valstīs. Šā žanra izcilākie mākslinieki ir Robins Viljams un Edijs Mērfijs. Mūsdienu stand up comedy ir pats iecienītākais un pieprasītākais žanrs ASV. stand-up komēdijas plaši pārstāvētas mūsdienu krievu, amerikāņu un angļu masu kultūras spektrā. Stand-up komēdijas izklaidē skatītāju, piedāvā parādību un personību parodijas īsāku vai garāku monologu vai dialogu formā, kas papildinātas ar muzikāli izklaidējošiem vokāliem vai horeogrāfiskiem numuriem un anekdotisku atgadījumu mozaīkām. Aktieris ar savu spēli rada kontaktu un pat kā partneri- publiku. Skatītāju smiekli ir izrādes enerģija, tādēļ stand-up komēdijas žanrā vajag vispusīgu aktieri, kuram visas izrādes laikā neatslābstoši jāuztur skatītāju uzmanība, lai izrāde, zaudējot kontaktu ar skatītāju, neapdzistu. (Skribenta007 paskaidrojums).
Skribenta007 pēcvārds.
Šie jautājumi un atbildes ir kā maza intervija. Ļoti liela Skribenta drosme un uzdrošināšanās, bet vēl lielāka cienījamās dramaturģes Aivas Birbeles uzticēšanās Skribentam007. Paldies par to! Man tiešām nav vienaldzīga latviešu dramaturģija un dramaturgi. Laikam jau ilgais teātra skatītāja stāžs ietekmējis. Nav man iespējas tālu braukt un intervēt, bet ja šāda veida publikācijām vēlaties turpinājumu, dodiet ziņu. Komentāros vai uz e-pastu. Arī ar konkrētiem ierosinājumiem, ieteikumiem, jautājumiem konkrētam cilvēkam-autoram. Piedodiet, ja šī pirmā reize šķiet pārāk īsa . Pasaule nav pilnīga, un Skribents007- ne tuvu pilnībai.
