Panīkstot agrākajām literātu aktivitātēm Kultūras Dienā un Delfos, mūsu rakstoņi aktīvāk publicējas „Latvijas Avīzē” .17.09.2012.tapis interneta komentētāju un kritiķus apkarojošs nākošais raksts: https://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=361005:es-uzrakstju-un-man-par-to-nekas-nebs&catid=87:aktuli&Itemid=202
Autore Maira Asare vēršas pret pseidonīmu lietošanu interneta komentāros. Jo tie esot naidīgi un uzbrūkoši pret mediķiem, skolotājiem, kādu partiju un KULTŪRAS DARBINIEKIEM u.t.t.
Te nu Asarei vajadzētu būt precīzākai. Kādai partijai vērsti uzbrukumi Asarei nepatīk? Man personīgi īpaši mīļi nav politiķi, un kritizēt ,lietojot argumentus, var visus. Kritizēt, nevis lamāt, kā to cenšas bieži vien darīt literāti un viņu aizstāvji. Vai nejēdzības mediķu vidē pārējai sabiedrības daļai jāpacieš klusējot? Kādēļ manis izceltie kultūras darbinieki Asarei šķiet nekritizējami un pielīdzināmi Indijas svētajām govīm, kuras var staigāt visur un savas pļekas atstāt arī visur?
Manuprāt, nepatiesi ir arī Asares apgalvojumi, ka pseidonīmus lietojošie pārkāpj demokrātijas uzliktos pienākumus. Apvainot, zākāt – to neesmu pagaidām manījis interneta komentāros. Vismaz no literātu kritiķu puses. Literātu aizstāvji gan ir diezgan neizvēlīgi vārdos, jo argumentu parasti trūkst. Ja Asare grib atjaunot Staļina laika vienu pareizo viedokli ar vienu pareizo nekritizējamo partiju ar Staļina tētiņu priekšgalā… atvainojos, šobrīd jasaka laikam, Dombrovska tētiņu priekšgalā, tad tā ari skaidri vajag teikt. Jo galu galā Staļina laikā bija ne tikai viens pareizais viedoklis, bet nepareizajiem draudēja „troika” un nošaušana. Vai ar kaut ko līdzīgu mums draud nākotnē raksta autore?
Ļaunums un nesodāmība internetā un publiskajā telpā šobrīd tiešām plūst, bet no literātu un viņu aizstāvju puses. Laikam jau savā acī baļķi ieraudzīt grūti.
Apgalvot, ka interneta komentāri pārkāpj visus likumus šobrīd, Asarei nevajadzētu, jo komentārus, kuri pārkāpj likumus dzēš un tos izvērtē likumsargāšanas iestādes. Tas, ka es esmu varējis par dažu labu man domātu komentāru rakstīt policijai, tas gan ir tiesa. Par elementāru publisku aizskaršanu.
Asare kā viena no publiski redzamākajām literātu pārstāvēm ( ne jau ar literāriem darbiem, bet interneta un publicistikas rosīšanos) aicina ieviest neko vairāk kā cenzūru. Tieši tā, jo atfiltrēt literātu un viņu aizstāvju tekstus no vienkāršas apsaukāšanās, personīgas aizskaršanas vienkārši nevēlas. Var jau uzlikt komentētāju reģistrēšanos u.t.t. var literāti publiski pieejamās vietnēs bloķēt sev pieeju sabiedrībai. Kā to Twitter izdarījuši Naumanis, Langa(;istajā vārdā Bokša) , citi.
Ja literātu šī pašapmierinātā daļa sevi norobežo no sabiedrības, tās aktīvākās daļas viedokļiem, tad varbūt ir tikai godīgi, ja tādiem Langas (Bokšas) veidotiem Nacionālās rakstniecības atbalsta fondiem, privātām biedrībām kā Latvijas Literatūras Centram. neko no sabiedrības kopējās naudas . Tas būtu- nekādu sabiedrīskā labuma organizācijas statusu šādam fondam, kura dibinātāji sabiedrību vai vismaz tās aktīvāko daļu ignorē. Nekādas nodokļu atlaides par ziedojumiem ziedotājiem šādām privātām bodītēm, kas pārtiek no valsts jeb mūsu visu naudas.
Dots pret dotu. Nevar pretendēt uz sabiedrības maciņa daļu, šai pašai sabiedrībai uzspļaujot. Publiski kaut vai interneta komentāros.
Nē, ir jau kaut kas šajā internetu komentāru diskusiju laikā labs noticis. (Cik daudz kurā laika posmā tās saucamas par diskusijām-tas jau cits jautājums.). Piemēram, Liāna Langa(Bokša) savos komentāros no viena līdz trīs vārdu apjomam( Labi! Izcili! u.t.t.) ir izaugusi līdz vairāku teikumu tekstiem. Dzejniecei tas jau ir cienījams apjoms. Vādons savus ūdeņainos, garos tekstu palagus arī vairs neraksta. Pieklusis komentāros Naumanis. Laikam saprot, ka nevar tāpat kā Twitter bloķēt sevi no ārpasaules. Sarunas komentāru sadaļās kļūst civilizētākas, kulturālākas, kaut godīgi jāatzīst, ka tas noticis tikai tādēļ, ka līdz Asares pulgoto interneta pseidonīmu lietotāju līmenim ir gandrīz izauguši daži no literātiem un to aizstāvjiem.
Starp citu, ir pamanīts, ka ir bijuši mēģinājumi šos interneta pseidonīmus diezgan nelietīgi izmantot citām personām. Lai paustu citādāku viedokli. Tiesa, tas ātri izbeidzās, jo pat nerakstot komentārus, šo pseidonīmu lietotāji seko komentāru diskusijām. Pēc vairākiem aizrādījumiem par sveša pseidonīma lietošanu tas izbeidzās.
Apkopojot šo atsauci uz Asares tekstu „Latvijas Avīzē”, es ceru sagaidīt, ka vēl vairāk augs diskusiju kultūra literātu vidū, lai interneta pseidonīmu lietotāji-komentētāji sajustu, ka literāti un viņu aizstāvji argumentācijā, domas skaidrībā ir izauguši no primitīvā apsaukāšanas līmeņa līdz daudzmaz kulturālas diskusijas līmenim. Lai mums ir ar ko sarunāties, nav jālasa sev adresētas ķengas, apsaukāšanās. Lai literāti un viņu aizstāvji, kas publiski deklarē vēlmi sargāt un kopt latviešu valodu, to arī darītu, un neizmantojot nenormatīvo leksiku.
P.S. jā, pie Latvijas Avīzes rakstiem tagad ir noņemta 'klibā' kodu ievadīšana. Droši izsakiet savu viedokli par Asares rakstu gan šeit ,gan "Latvijas Avīzē"!
