Delfu kultūras sadaļā parādījās informācija par to, ka ,lai atbalstītu latviešu dramaturģiju, taps labāko dramaturgu balva, ko nosaukuši par „Pazudušo dēlu”. Pati informācija interneta teksta veidā šeit:
https://kultura.delfi.lv/news/theatre/pirmo-reizi-pasniegs-nacionalo-dramaturgijas-balvu-pazudusais-dels.d?id=42682650
Tas pats Neatkarīgajā Rīta avīzē šeit: https://nra.lv/latvija/79952-pirmo-reizi-nosauks-izcilako-sezonas-teatra-dramaturgu.htm
Amizanti, protams, ka pēkšņi rodas konkursi, top balvas, iesniegti darbi, kad īsti par pašu konkursa izsludināšanu paziņo gandrīz reizē ar rezultātu paziņošanu.
Interesanta ir pati vērtēšanas komisija. Cienījamākais un autoritatīvākais ir Gunārs Bībers, kura viedoklim es uzticos. Pārējie gan izskatās pielasīti klāt raibumam. Ne jau lai būtu cilvēki ar izpratni par dramaturģiju. Varbūt par izrādēm, bet vērtēt taisās dramaturģiju.
Organizatoru paziņojumā izskan ,ka pagājušā sezonā dramatiskajos teātros bijuši 24 autoru 26 darbi, no kuriem vērtēšanai nodoti 18 darbi. Saprotu, ka izveidotā vērtēšanas komisija nespēj izvērtēt lielu apjomu, kaut autoru ,kuri iestudēti pagājušajā gadā, ir krietni vairāk. Tad nu jādomā par to, kas ir „dramatiskie teātri” konkursa organizētāju izpratnē. Manā izpratnē tie ir visi teātri-profesionālie, neatkarīgie, amatieru( no kuriem laba daļa strādā vidēji labāk par dažu profesionālo un valsts naudu saņemošo). Ja sakiet, ka es domāju pareizi, tad to jauni iestudēto latviešu autoru būs daudz vairāk. Tad nevarētu izvēli ierobežot ar valsts un pašvaldību profesionālajiem teātriem.
Ja pieminam amatieru teātrus, tad pēc manas nepilnīgās uzskaites pagājšgada 2011.2012.gada sezonā vien ap 10 autoru-dramaturgu( pašu režisoru) piepulcinājās tiem 16,kuri rakstīja saviem kolektīviem 2010.2011.gada sezonā. Nezinu gan, cik no tiem ir pirmo reizi iestudēti, bet tie 10 pāgājšgad, kuru darbu nebija iestudēto sarakstā pirms gada-noteikti.
Tātad, varam secināt, ka par balvu rīkotāju izpratnē var runāt kā profesionālo teātru latviešu dramaturgu pirmiestudējumu balvu. Te jau parādās tendencioza atlase darbiem, ja galvenais vērtēšanas objekts ir dramaturģisks darbs jeb luga. Jo vēl jau ir to cilvēku devums amatieteātros, kuri nav režisori, bet saucami par dramaturgiem.
Savā rakstā par amatierteātriem un latviešu autoriem esmu nosaucis visus man zināmos autorus, kuri iestudēti amatierteātros. Tiesa, viņu vidū nav gandrīz NEVIENA ,kurš iestudēts profesionālajos teātros. Tie, no kuriem izvērtēs izveidotā komisija, ir zināmie, skaļi nemitīgi pieteiktie autori, kuri nez kāpēc ārpus profesionāļu loka netiek atzīti, iestudēti. Amatierteātros netiek spēlēti. Dažus pieminēto autoru darbus esmu lasījis, pārdomājis un secinājis, ka autori vienkārši maz domā par lugu kā gatavu materiālu iestudēšanai. Varbūt tādēļ viņi der tikai profesionālajos teātros, kur režisora ambīciju vai nevarības dēļ ir gatavi mainīt un pārveidot literāros tekstus tā, kā prasa režisors?
Delfu komentāros iznāca jau sākumā interesantas domas izlasīt- par to, kas ir dramaturģija, un vai dramaturģija vērtējama vērtējot izrādes, kuras var būt neveiksmīgas arī labai un tautā gadu desmitus mīlētai lugai. Kaut tas pats Blaumanis dažādos iestudējumos dažādi vērtēts.
Viens komentētājs De Fekts rakstīja: „Kaut kā muļķīgi sanāk ar to dramaturģijas formulējumu. Ja kāds padullais uztaisīs izrādi, izmantojot "Zaļās Lapas", tad tā telefongrāmata tagad kļūs par dramaturģiju?” Vai viņam nav taisnība? Kaut tur pat komentētājs Gājputns min, ka ir luga „Telefongrāmata”. Zinot autoru, nedomāju, ka pārrakstījusi Zaļās Lapas vai kādu citu telefongrāmatu. Visas lasītāju pārdomas par to, cik ļurcīgs šobrīd ir dramaturģijas jēdziens padarīts, rada šaubas vai rezultāts konkursam būs nopietni vērtējams . Vismaz šogad. Jo vērtējamās drmaturģijas ir vairāk, bet 'ta nav tikai Rīgas, Liepājas, Valmieras,Daugavpils profesionālajos teātros iestudēta. Vismaz vēertējumu saņemt ir cienīgi ne tikai profeionālajos teātros iestudētie autori. Pat ja uz balvām nevar cerēt. Cilvēkiem svarīgs ir vērtējums.
Man gan vairāk izskatās, ka literātu un radošo aprindās šobrīd sākas drudžaina Kultūras ministrijas no valsts papildus izsistās naudas literatūras vajadzībām notrallināšana. Vienalga kā, ka tikai labiem cilvēkiem tiek. Jo finansu gads pēc trim mēnešiem beidzas, naudai tad jau jābūt iztērētai. Ja tā nav, bet šī ir ,kā komentāros saka komentētāja Aiva ,Drmamturgu ģildes pašiniciatīva, tad par to prieks, bet mazliet nesaprotami, vai no tiem 200 000 latu ko literatūrai šogad papildus dabūja Kultūras ministrija, nekas netika dramaturgiem? Vai tiešām viss caur smagnēju un sabiedrības uzticību nebaudošo VKKF, bet dramaturgu profesionālā organizācija tika apieta?
Jā, skumji arī tas, ka sen pamanītā un iesāktā Dramaturgu ģildes mājas lapa izskatās nomirusi, tā arī nesākusi īsti dzīvot. Šodienā, kad pat Skribentam007 ir sava maza mājas lapa ar augošu lasītāju skaitu ik dienas, tādai noteikti vajadzētu būt arī Dramaturgu ģildei. Ģilde kā organizācija šķiet vienkārši nosaukums ar reģistrētiem biedriem, kuri tagad pat vairs internetā nav uzzināmi. Uzzināt un lasīt par norisēm gribētu gan.
P.S. Saistībā ar vienu no vērtēšanas komisijas dalībniekiem literatūrzinātnieku Gunāru Bīberu saņēmu sajūsmas pilnu zvanu. Nesen esot noticis amatierteātru režisoru saiets vai konference (īsti nezinu),kurā par drāmu esot runājis G.Bībers. Pēc lekcijas vai uzstāšanās esot nograndusi aplausu vētra. Amatierteātru režisori sveica savu lektoru ar ovācijām kā izcilu aktieri. Mans informators ir ierakstījis audio šo lekciju. Neesot īsti labā kvalitātē, bet tekstā atšifrēt varot. Ir doma šo priekšlasījumu atšifrēt un ievietot šeit, mājas lapā. Tāpēc man vajag G.Bībera koordinātes, lai saņemtu atļauju publicēšanai. Lūdzu informēt uz manu elektronisko pastu.
