Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja, Kultūras alianses pārstāve un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes locekle Ieva Struka esot pārliecināta, ka no vārda „nacionāls” nav jābaidās. Kādēļ viņai baidīties, ja Nacionālajā teātrī maizes darbs? Tad jau visam nacionālam jākļūst gandrīz kā savam.
Intervijas atstāsts ar Struku šeit:
https://www.diena.lv/latvija/viedokli/struka-man-ir-apnicis-politkorektums-13969275?cp=1#comments
Pati intervija šeit:
https://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=361697:ieva-struka-lman-ir-apnicis-politkorektumsr-&catid=95:intervijas&Itemid=439
Tomēr savā tekstā Struka ar visu zinātņu doktores grādu putrojas. Man gan viens senebreju valodas doktors teica, ka zinātnē, jo augstāk kāpj, jo šaurāka kļūst zināmā ejamā taciņa un blakus esošās šosejas ir nezināma zeme. Tātad, kāpēc putrojas? Jo viņasprāt katrs, kas raksta latviski , ir nacionāls. Tā nu gan īsti nav!
Absurdā doma, ka māksliniekiem partijās stāties nevajag, bet gan viņus pārstāvēt kulturāliem cilvēkiem. Tādiem kā Strukai? Jo tieši viņa visvairāk zināma ar pārstāvēšanu, atbalstīšanu, bet ne personisko radošumu. Doma, ka partijas domātas kultūras neveiksminiekiem? Tiem, kuri mākslinieciski un radoši sevi parādīt nespēj? Te jau netieši atgādina sen, sen atpakaļ notikušo paņirgāšanos par teātru kritiķiem, kuru niknākā daļa esot caurkrituši aktieri u.t.t. Lai radošie un spējīgie dara un rada, bet nespējīgākie viņus pārstāv?
Struka apgalvo ,ka kultūras jomā darbojošos devums esot ļoti būtisks. Tiešām, ir. Tikai tad nu precizēsim, vai to, kurus ar glaimiem un uzslavām vai apber pati Struka un viņas draugi par katru neveiklu soli? Šobrīd ir tā, ka sabiedriski aktīvs cilvēks man vakar tieši pateica, ka nevajag viņu pieskaitīt literātiem! Cilvēks, kura dažādu veidu publikācijas vienmēr ir interesantas, sabiedrību saviļņojošas.
Kārtējo reizi Struka jauc pie kultūras barojošos un no sabiedrības vairāk ņemošu nekā dodošu cilvēku iztikšanu un materiālo labklājību ar latviešu tautas kultūras izdzīvošanu.
Struka saka, ka tiekot aizstāvētas nacionālas idejas un radīti latviešu mākslas darbi, bet par tiem aizstāvētājiem un radītājiem sakot – viņi grib mūsu nodokļu maksātāju naudu. Tiešām, grib! Kāpēc to noliegt? Tad jau labāk būtu vajadzējis nosaukt tās nacionālās idejas, tos latviskos mākslas darbus, kuri ir tik plaši zināmi sabiedrībā, bet nepietiekoši novērtēti.
Kas tāds ir tapis pagājušā gadā kino?
Kas tāds ir tapis pagājušā gadā glezniecībā, tēlniecībā?
Kas tāds ir tapis literatūrā?
Kas tāds ir tapis teātrī?
Ne vispār tapis, bet Strukas pieminēti nacionāli idejisks( ar nāciju, latviešiem saistīts), tik latvisks?
Neuzrunājošie teksti, kurus sauc par dzeju, filmas, par kurām labākas uzņem bez valsts naudas un redz tikpat daudz vai maz skatītāju? Teātri atkārtoti un liekvārdīgi pārzelētie Blaumaņa Skroderdienu tēli?
Vai tiešām , tikai pamanot nākošā gada budžeta tapšanu un to, ka Nacionālā Apvienība vada Kultūras ministriju, tagad naudas dēļ atkal uz vēdera jālien pēc kārtējās latu čupas, tikai šoreiz nevis piesaucot eiropeiskās vērtības kā Demakovas un šķēlistu laikos, bet tagad atbilstoši politiskajai situācijai- nacionālo ideju? Vai tiešām tik pērkami un nopērkami ir Latvijas „kultūras cilvēku” vadītāji?
Smieklīgi, bet interesanti būs vērot, vai Kultūras ministrijas vadība uzķersies uz šiem acīmredzamajiem un nekulturālajiem glaimiem un pielīšanas?
Jā, komentāru sadaļā "Latvijas Avīzē" Strukas aizstāvēšanā iesaistās arī Liāna Langa (Bokša) un Jānis Vādons, kuri šobrīd vienmēr publiski parādās , sajūtot naudaszīmju smaržu pat tur, kur tās vēl nav.
K.Želve mēģina pārliecināt, ka nepareizi saprasta agrākajos izteikumos.
Savukārt Langa salīdzina sevi ar politiķiem. Protams, vispirms viņai un literātiem saprotamākajās mērauklās- saņemamajās naudās. Tomēr ir atšķirība. Ja mēs gribam tik vaļā no politiķa, gaidām kārtējās vai uzrīkojam ārkārtas vēlēšanas, un varam aizsūtīt uz laukiem rakt kartupeļus vai vismaz klusi dzīvot mākoņmājā. Ar tādām langām ir sarežģītāk. Nekādu vēlēšanu, lai tiktu vaļā no maksāšanas viņām, nav, arī izvēlēties –maksāt no mūsu kopīgās naudas vai nemaksāt konkrētiem „kultūras cilvēkiem” mēs, sabiedrības lasošā daļa, nevaram. Tā ka salīdzināt šādi nevar. Ja nu vienīgi alkatīgumu.
Kaut vienreiz ņemšu un salikšu kopā visu, ko saņem tāda Langa gada laikā un viens Saeimas deputāts. Man ir mazas aizdomas, ka saliekot kopā visu, visu(uzturēšanos rakstnieku mājās, VKKFkomandējumus, radošās stipendijas, algas nerentablajā „Latvju tekstos ”un citur), vairāk saņem radošie. Un viņu ir vairāk nekā 100. Pati Struka saka.
Atkal iznāca teksts par naudām. Ko darīt? Par literārās kvalitātes uzlabošanos viņi nerunā. 