Vispirms, diskusijas temats tika mainīts. Ne-kas ir laba dzeja? Bet gan-kas ir ar literatūras kritiku, Sāka ar dzejas kritiku .
Sākumā gandrīz jau sāka meklēt problēmas tajā, ka dzejai nav nopietnu kritiķu. Nav cilvēku, kuri spētu, paši esot malā no dzejas radīšanas, to vērtēt. Domas aizvirzījās ļoti tālu. Tika pieminēta arī ne īst labā tendence, kad ne kritiķis, bet viens autors vērtē otru. Tas, starp citu, notika tikko iznākušajā ‘Latvju Tekstu” numurā. Tiešām, kādu godīgumu tā tīri cilvēciski šādā situācijā var gaidīt? Pieminēta tika arī zināšanu bagāžas neesamība. Tas, ka cilvēkiem, kuri vēlas izprast dzeju, ir grūti tikt pie viegli iegūstamas informācijas. To apliecina tas, ka manā mājas lapā viens no visskatītākajiem ir raksts par dzejas analīzes pamatiem.
Pieminēta tika arī literatūras kritikas objektivitāte vai subjektivitāte. Man gan radās jautājums. Vai kritika var izveidot literatūru no teksta, kas patiesībā nav literatūra?
Pamazām saruna aizvirzījās pie pirmās, pasludinātās tēmas- dzejas labuma jeb kvalitātes.
Tēma pati par sevi bezcerīga, jautājums neatbildams, bet skatītāju daļā (Edvīns Jansons, ja pareizi redzēju) pieminēja elementāru literatūrzināšanu trūkumu un nevēlēšanos noslīpēt tekstu. Šķiet, tas pats Jansons pieminēja gadījumu, kad 2 stundas ar O.Vācieti sprieduši par vienu vietu dzejolī-kā labāk? Tika izteikts minējums, ka šodien raksta tā, kā sanāk. Jo nezinot dzejas teoriju, nekas prātīgs nesanāk. Tomēr mācīties negribas, jo pagaidām publiski daudzi ‘kritiski” tikai slavē. Ir man aizdomas, ka šobrīd ir tāds paviršības laiks, kad katru vārdu, kas tapis viegli uz datora, tikpat viegli nes jau publicēt. Bez nopietnas izvērtēšanas.
Kad jau saruna klusām aizslīdēja labas vai nelabas dzejas virzienā, runātāji sāka apspriest to, kāpēc mūsdienu dzeja neuzrunā. Pieminēja arī šolaiku visizdotāko dzejnieci Apškrūmu. Agalvojumam, ka viņas dzeju lasa tāpēc, ka tā ir primitīva, es negribētu piekrist. Viņa ir emocionālāka, tēlaināka. Nevis nesaprotami sarežģiīta.
Dažs teica, ka ,ja nesaprot dzeju, tad pārlasa vēlreiz, vēlreiz, un mazliet sāk saprast. Piedodiet, bet atkārtotas lasīšanas laikā, kad sāk tikai kaut ko saprast, emocionāli teksts acīmredzot ir maziedarbīgs. Ja raksta dzeju un tā ir emocionāli maz iedarbīga, tad darīts pa tukšo. Dzejas ir ļoti daudz, arī šodien rakstītās. Cilvēkam nav piekto un sesto reizi jāpārlasa teksts, lai sāktu saprast, izjustu pārdzīvojumu( ja tāds nolūks bija autoram). Publiski šādi teksti, kuri pēc vienreizējas runāšanas nav saprotami, netiks lietoti. Publiski otru uzrunā lietojot svešus jeb „dzejnieka vārdiem” tad, ja šie vārdi ir emocionālāki, precīzi un skaidri izsaka domu labāk par katra lasītāja vai runātāja saviem vārdiem.
Dzeja, kas visos laikos ar mazo formu, domas precizitāti, emocionalitāti centusies būt ātri iedarbīga uz lasītāju un klausītāju apziņu,- tās ir ceļš ,kurp iet. Tad atkal taps dzeja, kuru lasīs. Teksti, kuri pēc uzrakstīšanas un pat publicēšanas vajadzīgi tikai autoram, sabiedrību neietekmē, un par kaut kādu valodas stiprināšanu smieklīgi runāt. Arī tāpēc, ka daudziem autoriem šī valoda jeb valodas krājums ir tik nabadzīgs, ka jāpapildina, lai būtu krāsaināks, interesantāks lasītājam.
Pieminēta tika arī gan kritikas, gan vispār literatūras jomā, ka attīstībai vajag vairākus periodikas preses izdevumus, kur publicēties. Tomēr jāsaprot, ka veidojot „Latvju Tekstu” satura un kvalitātes dubultniekus, man vairāk dzejas un dažādākas dzejas nebūs! Pēdējos „Latvju Tekstos” divās lappusēs sadrukātos Bērziņas tekstus var sadrukāt vēl vienā izdevumā. Protams, citus. Vienkārši divām viena izdevuma lappusēm, kuras gribēsies ātri pāršķirt un aizmirst, piepulcēsies vēl viena lappuse citā izdevumā. Latvijā šobrīd sabiedrībā lasāmo gan „Latvijas Avīzē”, gan „Kultūras Dienā”, gan „Latvju Tekstos” saturu atlasa vienas un tās pašas literārās grupas pārstāvji, kuri draudzīgi viens otru stutē, slavē, bet literāri un publiski kopumā ir bankrotējuši un ved bezdibenī Latvijas literatūru.
Otrs periodisks izdevums būtu vērtīgs tad, ja Latvijā būtu otra „Latvju Tekstiem” līdzvērtīga grupa literātu. Līdzvērtīga tajā ziņā, ka tikpat daudz varētu savējiem nodrošināt piekļuvi VKKF naudām, runāt publiski periodikā. Jā, protams, tad abas šis grupas būtu ienaidnieku grupas, jo cīnītos par valsts naudu savai daļai, savējiem, par to, kuras grupas periodiskais izdevums ir populārāks, interesantāks. Sabiedrība būtu ieguvēja, jo šo periodisko izdevumu veidotāji būtu spiesti domāt, nevis kā aizpildīt savas lapas, kuram no savējiem tagad dot iespēju honorāram, bet gan par to, kurš no „savējiem” izdevuma lappusēs būs interesantāks par „viņējo” otra izdevuma lappusēs.
Skumjākais no šī pasākuma bija tas, ka vēl joprojām literātiem ir doma, ka, ja lasītājs nesaprot tekstu, tad vajag trīs, četras, piecas reizes pārlasīt. Lasītājs, kur grib „lietot” tekstu, nelasīs nesaprotamo, bet paņems citu, kur autors nebūs apmaldījies trijās priedēs vai trīs vārdos. Tā rodas mums autori, kurus lasītāji nevēlas piecas reizes pārlasīt, lai saprastu.
Kā es ,Skribents007, savās rindās rakstīju:
Latvju dzejas doma dziļā
Paslēpta bij’ vārdu vijā.
Ne tur mēness, zvaigznes zvīļā,
Doma slēpta. Skaņu mijā?
Pat ne skaņu mijā, jo diskusijā viena dalībnieka pieminētais piemērs ar metaforu, kuru , redz, lietojis mūsdienu autors, parādīja , ka metafora pati par sevi nepalīdz, ja nav precīzi izmantota. Čaks bez metaforām, vienkāršāk esot rakstījis. Diemžēl, šis diskusijā minēto divu piemēru salīdzinājums parādīja, ka Čaks lietoja tos literāros instrumentus, kurus pārzināja, bet mūsdienu autori- tos, kurus zina, bet nemāk lietot.
Diskusijā pieminētā izglītība literātiem ir laikam tā nopietnākā problēma. Pieminēja Vedeinbaumu. Sak, jauns mira, bet kā rakstīja! Pareizi šim viedoklim pretī teica- bet kādu izglītību ieguva! Šobrīd sabiedrība virzās uz paviršas izglītības pusi. Literatūrā mums zināmās dzejas lielākā daļa tāda , pavirša, jau ir. Ar zemu kvalitātes slieksni vai tāda vispār nav.
Jā, tas, ko es teicu, atsaucoties uz diskusijā runāto, šeit apakšā. Tekstā gan izlabotas gramatiskās kļūdas, jo vietā, kur sēdēju , ātri, kļuva tumšs un par papildu apgaismojumu nebijām padomājuši. Nācās rakstīt, apmēram uzsitot uz taustiņiem.
Pēc 19:00 man sāka zust internets. Nebiju savās mājās, saimnieks bija izgājis, kad mēģināju atkal savienoties ar muzeju, neizdevās.
Turpmāk šādu pasākumu organizētājiem ieteiktu mēģināt padarīt to vismaz skatīšanās un dzirdēšanas ziņā pieejamu internetā daudziem. Interesenti, domāju, būtu. Šādā veidā pats uzskatu par nelietderīgu piedalīties, jo neko līdzvērtīgi nejutos, bet godprātīgi centos aizpildīt muzejnieku doto iespēju rakstīt ,ko klātesošie varēja lasīt. Cik tas bija lietderīgi un vajadzīgi, vislabāk var spriest sarunā muzejā klātesošie. Brīžiem aizklausījos, ierakstīt tekstu piemirsu. Ceru, ka vismaz muzejnieki nav vīlušies par šo eksperimentu. Redze diemžēl neļāva saprast, kas kurā vietā ir. Šķiet, tikai Edvīna Jansona kungu publikā pazinu. Paldies tiem, kuri uzdrošinājās mani uzaicināt, jo šoreiz it kā pārstāvēju visu interneta „anonīmo komentētāju” pulku, kuri nemaz tik viendabīgi savās literārajās interesēs nav.
[17:40:49] Skribents007 Skribents: Paldies!
[17:46:22] Skribents007 Skribents: Taisnība, informācijas par analīzi gribētājiem nav. Manā mājas lapā viens no vislasītākajiem-raksts par dzejas analīzi. Nav kur atrast...
[17:47:26] Skribents007 Skribents: Tiesa, tikko Latvju tekstos divas recenzijas-blakus!
[17:47:31] Skribents007 Skribents: Viens otru.
[17:48:44] Skribents007 Skribents: Jā, esot cilvēcīgam cilvēkam, labam kritiķim grūti būt.
[17:51:14] Skribents007 Skribents: Vai kritika var izveidot literatūru tur, kur tās nav?
[17:55:37] Skribents007 Skribents: Katra kritika ir viena kritiķa priekšstatu par darbu kopums. Zināmu kritiķu viedoklis virza uz lasīšanu vai nelasīšanu, pat nezinot litdarbu.
[17:57:17] Skribents007 Skribents: Šis kāpēc ir audzināšanas un izglītības sekas. ļaudis vairs neprot pamatot viedokli. Tikai pateikt viedokli.
[17:58:30] Skribents007 Skribents: Katrs kritiķis pieder pie sabiedrība daļas, saistībā ar to, pieredzi-viedoklis. Subjektīvs.
[18:06:00] Skribents007 Skribents: Kritiķi ar jūsmu acīs
Garu garos rakstus rakstīs.
Kā lai neslavē tie draugus,
Lūdzošus pēc vārda jauka?
[18:08:17] Skribents007 Skribents: Atceros, ka savulaik, padomju laikos, rakstīt literatūru mācīties brauca pieauguši cilvēki uz Maskavu. Autoritatīvi mācīja(tā stāstīja).
[18:09:25] Skribents007 Skribents: Vai nav tā, ka šodien konsultē cilvēki, kuri milzīgu uzticību personiskajai varēšanai nav ieguvuši? Vai konsultantam nevar pateikt- ko tu pats esi sasniedzis? Un mute ciet.
[18:12:02] Skribents007 Skribents: Cik daudz šobrīd Latvijā esošie kursi, izglītošanās ir ienākumu gūšanas veids vadītājiem un organizētājiem, un cik daudz - iespēja iegūt zināšana?. Ziņa, ka dramaturģijā mācīs Balodis. Kam daži gadi ar iestudētiem darbiem- mācīs?
[18:13:55] Skribents007 Skribents: varbūt nerunāt par to, kas ir laba dzeja?Tas katram savs. Varbūt labāk par to, vai tā dzeja kādam vajadzīga?
[18:16:49] Skribents007 Skribents: Varbūt katram autoram sākt domāt par to, kā uzrunāt vairāk lasītāju. Un ne tikai ierastā veidā, ja tas auditoriju nav paplašinājis.
[18:17:42] Skribents007 Skribents: Šodien vajag dzeju, tādu, lai lasītāju atgrieztos pie dzejas lasīšanas arvien vairāk.
[18:19:28] Skribents007 Skribents: Nav tā dzejnieka, kuru nelasa vairāk kā 1000 lasītāju.
[18:21:01] Skribents007 Skribents: Satori diskusijā viens paņirgājās, ka ar viena autora tekstiem publicējas ar dažadām bildēm un vārdiem. Tas nav sauciens pēc formas un satura dažādības?
[18:21:59] Skribents007 Skribents: Ja dzejai nav jābūt saprotamai visiem, tad jā, bet vai pietiek, ja vajag 200 cilvēkiem,300. ko tas dod latviešu dzejas attīstībā?
[18:23:32] Skribents007 Skribents: Nav mans viss ,bet cilvēki var justies aizvainoti, ja tiek atbalstīti tie, kuri viņiem nav vajadzīgi. Vajadzīgo nav , vai nostumti malā.
[18:24:59] Skribents007 Skribents: Apškrrūma ir Elksnes dzejas tradīciju pēctece. Cits teica, apzelē Elksni. Viņa uz prātu neiedarbojas primitīvas saprašanas-nesaprašanas līmenī.
[18:26:39] Skribents007 Skribents: Tiesa, kad pensionētai latviešu valodas skolotājai Latvju Tekstu otro numuru pēc kārtas ,teica- es pensijā, tagad nelasīšu gudru, bet labu literatūru.
[18:28:35] Skribents007 Skribents: Vai nesaprotama literatūra nav uzreiz jāpsludina par gudru? Neatceros ,ka kādreiz būtu bijušas problēmas ar saprašanu senākos laikos.
[18:30:42] Skribents007 Skribents: Vai šībrīža dzeja nav atpakaļ ceļš pie neinteresantās Staļina laika dzejas? Nāks atkal jauna paaudze, kas spēs būt emocionālāki, jūtīgāki, personīgāki, viss notiks.
[18:32:02] Skribents007 Skribents: Homēru lasa latviski oriģinālvalodā?
[18:34:04] Skribents007 Skribents: Es arī dzejnieks. man vairāk kā desmit dzejoļi jau ir. Dzejoli. vismaz vienu, ir uzrakstījis gandrīz katrs.
[18:35:23] Skribents007 Skribents: Vai nevajag mainīt konsultantus dzejas jomā iesācējiem? Varbūt tad būs dažādāki, interesantāki. Ietekmējas no konsultanta, ja nav pārmēru lielīgi gaiļi.
[18:39:13] Skribents007 Skribents: Vai skaisti rakstīt- nav rakstīt nebalstot visu uz negācijām? Tas ir nomācoši.
[18:41:47] Skribents007 Skribents: Publiski literatūras situācija varētu uzlaboties tiešām, ja kritikā, darbos rasties jauna periodika. TIkai! Ne tās pašas Latvju Tekstu grupas pārstāvju pārsvaru. lai kaut kāda konkurence, lai ir stimuls censties.
[18:43:43] Skribents007 Skribents: Cilvēka pieredzi vedo sabiedrība, apkārtējie, mani pēc Vāgnera un citas mūzikas uz modernāku aizveda pirmā brūte, kad abi Rīgā mācījāmies. Ietekmēja uz ko citu.
[18:47:16] Skribents007 Skribents: Par kritērijiem nav taisnība. Es minu kritērijus, kāpēc patīk, nepatīk, maniem oponentiem ar argumentiem pavisam trūcīgi. Var pateikt- kā tu tā saki?
[18:49:18] Skribents007 Skribents: Publicēties var visi, jautājums tikai vai var publicēties ar valsts atbalstu. kaut daži uztraucas-kā var pats gribēt un par savu naudu izdot. Var, un tas ir ētiskāk nekā tikai par valsts naudu, jo citādi nevienam īsti intereses nav.
[18:50:53] Skribents007 Skribents: Mūsdienu dzejā tŗūkst- emociju, personiskuma, tādas formas, kuru var viegli norunāt mīļotajai. un tādu, lai saņem buču nevis pļauku un vārdus- kas tas par murgu?
[18:53:28] Skribents007 Skribents: Vai šodien ir tapušas rindas, kuras vidusskolēns var noskaitīt pēdējā viduskolas dienai neatbildēti mīlētai kā savulaik- Ir aizaugušas takas, redzi pat,... un uz to puisi, kurš reiz tevi satiks, es laikam būšu mazliet greizsirdīgs.
[18:57:16] Skribents007 Skribents: Kungs, jūs pareizi runājāt, bet mūsdienu skolā tas nav obligāti- zināšanas pamatā viedoklim. pamatā viedoklis, kurš maksimāli pārliecināti pateikts. Tā viens skolotājs nesen teica.
[18:58:25] Skribents007 Skribents: Literāti, nesakiet, ka musketieru romānus uzrakstīt var zinot tikai, kas ir rapieris. Jansona kungam taisnība.
[19:00:17] Skribents007 Skribents: Atcerieties, kur Veidienbaums mācījās . Tolaik literatūrzināšana nāca līdzi.
[19:02:45] *** Saruna beigta, ilgums 2:16:59 ***
[19:31:54] *** Zvans RMM, aizņemts. ***
