Pēc diskusijas Rakstniecības un Mūzikas muzejā internetā radās jautājumi- kas ir Edvīns Jansons? Tad nu radās doma iepazīstināt ar šo gados ne ļoti jauno , bet jauneklīgo vīru. Viņa dzīves gaitas un zināšanas par literatūru un literātiem ir dziļas. Ne tikai no grāmatām smeltas.
Par sevi pats saka: „Esmu strādājis par vēstures skolotāju un pasniedzēju Ziemeru 7-gad. sk. (skolotājs, direktors), Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā, Ķoņu 8-gadīgajā skolā, Apes vidusskolā, Mazsalacas vidusskolā ,Valmieras 28. PTV, Jaunpiebalgas vidusskolā, Valmieras skolēnu namā, Vilces pamatskolā. Vidusskolas vēstures skolotājs; vēsturnieks; evaņģēlists; kapelāns. Kā hobiji: kalnu un kājnieku tūrisma instruktors; OS un kalnos kāpšana - reiz bija.”
Par savu izglītību pats saka: „Mācījos Lestenes pamatskolā. Bikstu pamatskolā. Dobeles septiņgadīgajā skolā. Rīgas 7. septiņgadīgajā skolā. Rīgas 1. strādnieku jauniešu vidusskolā, LVU juridiskajā fakultātē, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē(beidzis 1958.gadā, saņemot LVU diplomu, kurā man piešķirta vēsturnieka kvalifikācija un Vidusskolas vēstures skolotāja nosaukums). 2008. gadā beidzu Eiropas Kristīgā semināra LVDA LKKS filiāli Jelgavā un saņēmu 3 sertifikātus un diplomu praktiskajā teoloģijā.”
Šobrīd izdotās grāmatas 6 grāmatas. Gan dzeja, gan proza. Tos neskatot publicējies vēl sešos dzejas kopkrājumos.
Jau mazliet ieinteresēju? Tātad ,stāstīšu par dzejnieku, par rakstnieku, kurš studiju gados aktīvi darbojas Jauno autoru apvienībā, tajā laikā ir pirmie sekmīgie mēģinājumi prozā – stāsts „Svešais cilvēks” 1956. gadā iespiests universitātes laikrakstā „Padomju Students” un iegūst 2. vietu universitātes literārajā prozas konkursā. Drāmu „Pie cilvēkiem” 4. cēlienos, 8 ainās augsti novērtē prozaiķis un dramaturgs Arvīds Grigulis. Atzinīgi izsakās arī Valmieras teātra galvenais režisors Pēteris Lūcis, taču iestudēšanai to nepieņem, jo luga esot ar traģisku finālu, kas padomju cilvēkam nav pieņemams. Tad darba gaitas nav ļāvušas pievērsties rakstniecībai. Tagad autors. kuram nākamgad būs 80 gadi un atkal ir atsācis rakstīt, saka: „Man ir daudz bijuši personīgi kontakti ar Imantu Lasmani, Hariju Heisleru, Hariju Gāliņu, Jāni Plotnieku, ne tik cieši, bet daudzkārt ar Ojāru Vācieti, Knutu Skujenieku, Liju Brīdaku, kā arī Rakstnieku savienības prozas un dramaturģijas sekciju iknedēļas darbu iztirzājumu sanāksmēs ar Arvīdu Griguli, Ēvaldu Vilku, no 1948.- 1950. gadam - ar Vizmu Belševicu...”
Ceru, ka ieintriģēju vēl vairāk. Tagad mazliet par viņa dzeju. Viens no jaunākajiem dzejoļiem šeit: Rudens vīzija.
Kad migla pieglaužas logam,
Redzu, kā saullēktā plīvo
Pāri dārza vecajam žogam
Tavi mati rudens vējā.
Rudens lietus asaras laista
Vīstošās asteres ziedā,
Es redzu, cik esi tu skaista
Miglā gaistošās saules lēktā.
Caur miglu ieskanas telpā
Rudens lietus asaru dziesma.
Deg lapas vēja saltajā elpā.
Gaist mākoņos saullēkta liesma.
Caur miglu pieglaužas logam
Rudens lietus asaru dziesma.
Spulgo un mirdz tavās acīs,
Vēl saullēkta sarkanā liesma. 09.10.2012.
Dzejā Edvīnam Jansonam , šķiet, nekas nav par grūtu. Pat tādas formas kā triolets ir sastopamas viņa dzejā. Šķiet, mīļa autoram šī dzeja forma. Viņš spēj lirikā būt gan ironisks, gan izsmējīgs, gan patiesi latvisks savos dzejas un prozas vārdos. Vienmēr grib un priecājas būt savu lasītāju vidū. Iespējams, šī reālā satikšanās un sadzīviskā ,arī literārā sazināšanās ar tiem , kas mums daudziem šķiet vēstures lappuses nevis reāli cilvēki mūsu kultūrā, ļauj Edvīnam Jansonam vienkārši savā daiļradē būt gan meistarīgam, gan sabiedriski nevienaldzīgam. Ļoti nozīmīga vieta daiļradē ir garīgumam, tam ko kristieši sauc par Ticību. Dievam. Edvīnam Jansonam gan šis garīgums ir ļoti patiess un reizē latvisks. Saistīts ar dzimto zemi, savu tautu. Īsts dzejnieks nespēj nerunāt par mīlestību. Jansonam tas izdodas patiesi un ne patētiski. Lai tāpēc skan nākamais dzejolis. Es tiešām domāju, ka tas ,jums lasot, skanēs:
Ko man ar sirdi darīt…
Man jāizbeidz
Par tevi atkal domāt!
Laiks ātri steidz,
Sāk rudens nākt
Un skumjas sirdi mākt.
Man jāizbeidz
Vēl tevi gaidīt, cerēt!
Jau dzērves kliedz,
Beidz bites ziedos sanēt,
Bet sirds to negrib manīt.
Man jāizbeidz,
Kas bijis, nekad nenāks
Vairs atpakaļ,
Kaut sirds vēl sāp
un ilgās nesadzīst.
Man jāizbeidz!
Jau virši silos vīst,
Bet sirds to neatdzīst,
Vēl mīl un nesadzīst –
Ko man ar sirdi darīt…? 20. 09. 2012.
Tagad sekos pats interesantākais. Šodien varu pavēstīt, ka Edvīna Jansona jaunākā dzejas krājuma „Apskāviens” atvēršanas svētki. 27.oktobrī 13:00 Rīgā, Vīlandes ielā 9, Rīgas Vīlandes baptistu draudzes namā. Visi ir laipni aicināti! Zemāk- pasākuma programma afišā. Pasākuma vietā ir vairāki simti vietu. Droši ejiet tikties ar šo autoru, kas arī ir ļoti interesanta personība. Tiks atvērta grāmata ar 410 lappusēm! Dzejas.
Tie, kas apmeklē interneta vietni www.draugiem.lv, Edvīnu Jansonu var iepazīt šeit:
https://www.draugiem.lv/user/1075263/ pirms nākšanas uz grāmatas atvēršanas svētkiem.
Edvīna Jansona bibliogrāfija:
Kopkrājums ‘Mīlestības kāpnes Debesīs.” Rīga, Mana grāmata,2011.
Kopkrājums ‘Cīruļdziesma saules starā.’ Rīga, Mana grāmata,2011.
Kopkrājums „Dzejas krājums. 1.sējums.” Rīga, Mana grāmata,2011.
Kopkrājums ‘Zem Dieva mantijas.” Rīga, Mana grāmata,2011.
Kopā ar Laimdotu Vištarti divu dzejnieku „Mīlestības gramatika jūtu ugunskurā.” Rīga, Mana grāmata,2011.
Proza, pārdomas, esejas„ Ar gara acīm.” Rīga, Mana grāmata,2011.
„Ceļmalas virši”, dzeja, Rīga, Mana grāmata,2011.
„Dvēseles sirdspuksti.” dzeja, Rīga, Mana grāmata2011.
„Grēka maratons. Distances sākums.” , Rīga, Mana grāmata,2011.
„Grēka maratons. Vidzemes mazajos lielceļos.’ Rīga, Mana grāmata2011.
Kopkrājums ‘Mana Latvija”. Rīga, Mana grāmata,2012.
„Sirds nebeigs mīlēt’, dzeja, Rīga, Mana grāmata.,2012.
