Kultūras ministre apgalvo, ka tas neesot daudz- viens santīms mēnesī par latviešu mūziku un citiem autordarbiem. Tracis, protams, atkal ap naudu. Šoreiz- autoratlīdzības nodevu no datu nesējiem. Sabiedrība uzskata, ka tā maksa ir pārāk liela, bet ministre un daļa autoru uzskata, ka viņiem pienākas iespēja pagrābt nenopelnīto, bet piešķirto.
Pareizi jau daļa situācijas vērtētāju saka, ka tos pašus datu nesējus izmanto ļoti plaši daudzās tautsaimniecības nozarēs. Viņi savu daļu paņemt šādi, no valsts piešķirtā, nevar. Pašiem jānopelna. Ir ļaudis, kuriem tādas iespējas nav!
Arī paši autori ir dažādi. Tepat manā lapā pieminētie Vādons, Langa, jaunākais Rokpelnis(ne padomju himnas autors, bet viņa dēls) un citi bez valsts naudas badā nomirtu. Viņu darbi ne īpaši tautā pieprasīti, kaut pakaļ met!
Ir autori, kuri paši pelna, no valsts neko daudz negaida, bet strādā. Viņus lasa, zina arvien labāk. Manā lapā pieminētie Apškrūma, Edvīns Jansons. No valsts jeb mūsu naudas –nekā! Tiesa, starp abiem pēdējiem ir atšķirība. Apškrūma ir reģistrēta AKKA-LAA. Jansons –nav. Dzejniece var cerēt uz autoratlīdzības iemaksām no AKKA-LAA, bet Jansons-nevar.
Tātad- trīs šķiru autori. Pirmie, kas kā pie mākslīgās asinsrites pieslēgti paši eksistēt nespējīgi. Otrie, kā Apškrūma, kas paši pelna, cilvēki lasīti, atzīti autori, bet saņem, ja saņem, protams, tikai autormaksājumus, kas Latvijas situācijā Apškrūmai nozīmē vienu. Daļu no viņas honorāra pievāc Māras Zālītes un Co kantoris. Jums ir iespēja piezvanīt kakistiem un pajautāt- vai viņi var sakontaktēt ar autoru, iepazīstināt ar daiļradi publicēšanas nolūkiem- nekā! Pašiem jāmeklē. Tikai noslaukt to „niecīgo” atlīdzības daļu viņi var. Savukārt tādi kā Jansons var cerēt tikai uz naudu par konkrēti pārdotajiem savu darbu izdevumiem. Viss. Ne uz ko vairāk. Ja Apškrūmai ir varbūt iluzoras cerības uz kādu santīmu no datu nesēju atlīdzības, tad Jansonam un viņam līdzīgiem- nekā.
Protams, interesanti būtu zināt, vai datu nesēju naudu ir saņēmis Vādons, Langa, Eipurs? Es vienkārši neticu, ka kāds pārkopētu viņu tekstus kaut kādai vajadzībai! Ja nu vienīgi literatūras vēstures jaunākos laikus apgūstošs students. Savukārt Apškrūma nenoliedzami tiek kopēta ļoti daudz. Vienkārši praktiskos nolūkos. Lai publiski lietotu u.t.t. Tātad vēl viens piemērs, ka iekasēt jau var, bet sabiedrībai saprotami un godīgi sadalīt nevar.
Jā , ir vēl autori, par kuriem uzzināju, kad man pastāstīja- tie, kas negrib neko no savu darbu lietotāja, kas savus darbus izplata par brīvu. Kā man teica, tie ir autori, kas ārzemēs savus darbus izplata ar CC licenci. Esot pats tāds joks, ka Latvijā notiekot cīņa pret to, ka sādu licenci varētu lietot… Autori grib dot savu par velti un brīvi, bet valsts mūsu visu vārdā –pretojas?
Skaidrs, ka visvairāk pārkopēs un citādi izplatīs CC licenču aizstāvjus, Jansonam un Apškrūmai līdzīgos, bet… AKKA-LAA autoru sarakstos ir arī Vādons, Langa(Bokša), Eipurs. Jādala visiem, jo kritēriju īsti nav? Tātad reāli uz Apškrūmas un CC licenču darbu liedotāju līdzīgo rēķina savu kabatu papildinās mākslas nespējnieki?
Tas nav godīgi? Skaidrs, ka nav, bet AKKAI-LAA ļoti izdevīgi un nespējīgajiem autoriem arī ļoti izdevīgi.
Autori, kas sabiedrībā ir kā ālavas teles, nespējīgas dot veselīgu teļu…. (Atvainojos- sabiedrībai nozīmīgu un interesantu darbu) tagad savu vēlmi saņemt pamato ar to, ka kādus kopē un pavairo. Būsim godīgi. Deviņdesmitajos, kad internets bija retums, dators- dargs, cilvēki kopēja, jo informācijas vakuumā gribēja uzzināt iepazīt. Tagad visu var viegli nopirkt. Neviens neņems no cita datora kopētas nezināmas lietas, ja visu var nopirkt, saņemt –pat ar piegādi pie mājas durvīm. Pat godīgi nopērkot- internetā. Ielādējot. Protams, ne tos ,kuri visskaļāk gaudo par trūkumu, tajā pašā laikā nemitīgi joņojot pa pasauli, dažādām zemēm. Tā, kā kādreiz pat dižgari nedarīja. Dižgariem gan nebija laika- bija rāda jauni talantīgi darbi, bet mūsu klaidonīšiem –pasaules skrējējiem ,kas nu iznāk, tas iznāk. Labi ,ka siles brāļi pēc darba iznākšanas sadala tos 150 darbu eksemplārus un– atkal-skriet pa pasauli. Par mūsu visu samaksātajām datu, autortiesību, bibliotēku patapinājuma, VKKF stipendiju, radošo komandējumu un citām naudām. Vai kāds brīnums, ka šādiem „mūžīgajiem ceļotājiem” laika un domu radošajai darbībai neatliek. Tad nu atliek prasīt. Savukārt kultūras ministre padevīgi saka- tas jau nav daudz- santīms. Tomēr tas ir santīms, kas maksāts valstij lai būtu skolas, slimnīcas, ceļi, pa kuriem līdz tiem tikt. Ja tas viss būtu, ja cilvēki nemirtu bez medicīniskas palīdzības, bērni uz skolu neceltos pamatskolas vecumā sešos no rīta, ,lai lai brauktu garām slēgtai skolai uz citu. Tad varētu teikt- lai jau tiek arī nabadziņiem- ubadziņiem. Tagad tā nav. Valsts vadībai kultūras ministres personā laikam šķiet, ka rakstnieki badā mirst. Kā Kārlis Sebris esot smējis, kad viņam „Pie bagātās kundzes” bezdarbnieks tādam lielam, resnam jātēlo- varbūt esot no bada uzpampis? Pagaidām gan mūsu pie politiķiem raudošās un puņķojošās tekstdares izskatījās pēc padomju laika kompartijas nama darbiniecēm, kurām bezdarbībā miesas aug. Līdzi miesām aug laikam arī- nenopelnītās naudas kāre.
Ši raksta morāle vienkārša- ja nevar godīgi un saprotami sabiedrības interesēs naudu tērēt, tad vismaz nevajag vēl trakāk šķiest un brīnīties, ka nekas īsti nozīmīgs un nopietns no jauna netop. Nepieminēsim tikai Pēteri Vasku un citus. Viņš ir viens kārtīgs padomju laika izglītības produkts, kas tagad plūc sava darba augļus. Tiem pārdalīt kārajiem nav īsti ko parādīt savai varēšanai. Tikai svešas un nenopelnītas naudas kārību.
P.S. Tikko zināms kļuva, ka mūsu valdība lēmusi-2lati par katru datoru un 4% no zibatmiņas vērtības. Kam? Uzskatījums zināms. Autoriem atlīdzība paredzēta 38,66% apmērā, izpildītājiem - 30,67%, fonogrammu producentiem - 24%, bet filmu producentiem - 6,67%.
Tikai... kā jau es rakstā teicu- ne visiem, bet tiem, kas jau tā tagad barojas no mūsu visu nodokļu naudām, kas piezīodušies piel visām varām lišķīgās sākot no komjaunatnes prēmijas novērtētās Māras Zālītes AKKA-LAA kantora. Tiem, kuri sava nopelnītā procetus atdod alkatīgajiem akkiešiem, tagad no mūsu visu naudas vēlreiz kompensēs to naudu, ko tautas valodā runājot "ievelk nāsīs' par apkalpošanu AKKA-LAA. Tāds izdevīgs rūpals. Savukārt tie, kas savus tiešām niecīgos un sūri grūti nopelnītos grašus grib saņemt paši, bez AKKA-LAA starpniecības, nesaņems nekā. Kas nav pie siles pieticis, tiem nepienākas. Kas Māru Zālīti un viņas kantori barot negrib, tiem nebūs. Bet mēs visi -maksāsim. Nespējniekiem kultūrā. Viņu izklaidēm.
