skribents007.1s.lv

 


Lauris Gundars nezina, kāpēc neiestudē latviešu lugu rakstniekus, bet es- zinu!


 Godīgi sakot, to zina daudzi, arī vismaz vairāki interneta komentētāji. Par visu -sīkāk šajā tekstā. Domājiet, vai tā ir?
 DELFU „Kultūras” daļā 24.aprīlī saruna ar Lauri Gundaru. Civēku ,kura rokās ir visas tās valsts naudas tērēsanas iespējas, lai taptu tiešām talantīgas jaunas lugas. Atcerēsimies, ka savulaik literātus „ražoja” LV (LVU) filologu fakultātē, no kuras beigušajiem tapa gan augstskolu pasniedzēji, gan žurnālisti, gan rakstnieki. Kas nu katram pēc spējām bija sasniedzams. Tagad jau labu laiku mums ir no Konservatorijas atdalītā Kultūras akadēmija, kas sekmīgi tērē valsts naudu, bet ar rezultātiem-  pavisam slikti. Tā var noprast no Gundara teksta intervijā. Vairāki iestudētākie mūsdienu dzīvie autori nekādā veidā ar L.Gundara pārstāvēto mācību iestādi nav saistīti. Nauda tiek tērēta, bet ar rezultātiem, ko parādīt, pavisam slikti. Arī pašu L.Gundaru aizgūtnēm neiestudē.
 Amizants ir Gundara priekšstats, ka jāpastāv principam- Gundars uzraksta, bet teātris bezierunu kārtībā iestudē. Gundaram honorārs, bet teātris lai vilina skatītājus kā māk- aktrisēm izģērbjoties, uz skatuves darot to, ko dzīvē pieklājīgs cilvēks nedara u.t.t.
 Tā nevar būt un nebūs! Atcerēsimies, ka arī klasiķiem ne visus darbus iestudēja, drukāja. Bija uzrakstītas lapas, kas dažādu iemeslu dēl palika „atvilknē”. Arī zemākas kvalitātes dēļ. 
  Pēc tam ,kad biju šeit, mājas lapā, publicējis bezmaksas reklāmrakstu par L.Gundara un Co īsajiem dramaturgu kursiem , sāku interesēties par iespēju uzzināt , ko viņš, Lauris Gundars, īsti māca. Atsūtija man datorraksta veidā viņa grāmatu vai darbu „Dramatika”. Izlasot šo darbu, citādi sāku skatīties uz Delfu raksta komentētājiem, kuriem daudzviet taisnība. Gundars savā apmācību sistēmā pamatā ielicis vienkāršu shēmu tēlu biogrāfiju būvēšanai, pamatlietām, bez kurām īsti nevienam tēlam lugas tekstā nebūtu jāparādās.  Tas ir katram tēlam jeb raksturam (tā saka Gundars)- cik vecs, kas ir vecāki, kā pelna, kāds ir sapnis. Viss, katram tēlam šo sagudro un esi dramaturgs. Interesanti, kādu biogrāfiju šādi veidoja katram Jāņu ciemiņam Blaumanis savās „Skroderdienās Silmačos”?  Vai citi autori saviem pirmajam un citiem kraukļiem (piemērs no klasikas, sapratīsiet)?  Savukārt lasītās jauno autoru un paša Gundara lugas seko šīs L.Gundara „Dramatikas” prasībām. Prasības ir izpildāmas, un tā netieši Gundars pat gandrīz norāda, ka dramaturgam pietiek ar šādu mehānisku tekstu būvēšanu. Talants nav nepieciešams. Tad nu top tekstu blāķi, kur ļaudis glīti sarunājas, bet uz skatuves nekas nenotiek! Top proza ,kas noformēta lugas pierakstā- lomās. Tajā pašā laikā pats Gundars esot uzsvēris, ka rakstnieks un dramaturgs nav viens un tas pats. No rezultāta, ko ražo dramaturgu kalve Kultūras akadēmijā, jāsecina, ka dramaturgs ir slikts literāts. Gundars veic tādu vāju literātu atlasi, kuriem regulāri izsniedz izstaigātos augstskolas gaiteņus ,bet ne prasmes un spējas apliecinošu diplomu. Savulaik LU filologi bija godīgāki- dodot vispusīgu, labu izglītību, deva beidzējam iespēju būt dažādam. Arī radoši. Daudziem izdevās. Ne visiem.
Visas vai lielākā daļa mūsdienu lugu ir teksti, kas nerosina darbību. Skatuvisko darbību, kas kopā ar izteikto vārdu ir pamatā teātra izrādei. To ,arī „Dramatikas”sakarā piemin komentāru autori Delfos. Vismaz savā mācību tekstā L.Gundars par darbību vai skatuvisko darbību tiešām nerunā! Savukārt saceptie dramaturgi nedomā, par darbību, jo nav mācīts un nezina.
Izskatās, ka „pateicoties” Kultūras akadēmijai un tās par dramaturgu kvalitāti atbildīgajiem rektoram J.Siliņam un programmas vadītājam L.Gundaram, mums ir daudz cilvēku ar dramaturgu diplomiem, bet bez reālām prasmēm, spējām un varēšanas. Rezultātā- teātri bez jaunām latviešu autoru lugām.
Vainīgajiem steidzīgi jāmaina programma, pašam Gundaram nopietni jāmācās par aizmirsto skatuvisko darbību. Ja nevar, tad jāpamet tas bezjēdzīgais „dramaturgu” ražošanas process. Varbūt var kāds cits, kas prot un zina labāk? Ja nevar citādi, varbūt LU filologi, vai kā viņus tagad sauc, var ieviest speckursu grupu dramaturģijas apgūšanā?. Redzētu tad, kā LU veiksies, bet vismaz beidzēji būs cilvēki ar izglītību nevis diplomēti dramaturgi ar nevienam nevajadzīgiem tekstiem.
Intervijā esošā atsaukšanās uz Dearty Deal Teatro un Ģertrūdes ielas teātri nav godīga. Ja paskatīsimies, ko saņem DDT no valsts ar dažādiem VKKF projektiem  un no Nacionālā teātra, tad teikt, ka mazie nav atbalstīti- nevar. Varētu pat salīdzināt iztērēto naudu attiecībā pret skatītāju skaitu.
Izskatās, ka Gundara prātā vienīgā vieta, kur rādīt mūsdienu viņa audzēkņu darbus ir dažādas pažobeles, kas sevi sauc par teātriem un paši nevar iztikt ar nopelnīto bez valsts pienesuma. Varbūt skarbi, bet dramaturgs un teātris ir godīga māksla, kur par un pret balso skatītāji ar savu maciņu, pērkot biļetes. Vai vajadzīga tāda gūzma dramaturgu, ja teātriem viņu veikums vienaldzīgs? Vai vajadzīgs Laura Gundara darbs, kad veiksmīgi pelnot Kultūras akadēmijā un daudzās vietās citur, pats lugu rakstīšanas process ir tā vienkāršots, tā sakropļots, ka praktiski nav skatāmu jaunu lugu. Nav. Ja tādu nav Kultūras akadēmijas beigušo dramaturgu pūrā, atbildība jāuzņemas pašam Laurim Gundaram. Nošauties neaicinu, bet pārdomāt lietderību turpmākai rosībai diploma ieguvēju ražošanā. Varbūt nevajag, pietiek? Lai nav tā, ka satiekot cilvēku ar KA dramaturga diplomu žēli jānoskatās uz diedelējošiem stacijas tuneļos. Sak, varbūt tas ir Gundara mācītais dramaturgs?
Skumji, ja cilvēks neapzinās savu atbildību par izdarīto un neizdarīto. Var jau laboties, ja grib un spēj. Redzēsim, kā būs. Ši intervija ļoti līdzinās sākotnējiem  literātu brēcieniem pēc naudas. Nauda nerada kvalitāti. Ar naudu var atalgot tapušu kvalitāti, bet to mūsdienu tekstdari nesaprot, jo nav radināti pakustēties, rakstīt, ja nav jau stipendija, ja nav jau atbalsts. Minētie divdesmit tūkstoši dramaturgu ģildei nedotu izcilas lugas,jo tā ģilde šobrīd izskatās ļoti mazaktīva. Ir veidot iesākta mājaslapa, kur pa jaunumam parādās reizi trīs mēnešos. Es arī tādiem nedotu divdesmit tūkstošus, ja pat informēt par sevi grūti. Ģildē ir tik daudz biedru! Ja kādi 2-4 uzņemtos šefību par LDĢ mājas lapu, arī organizācija izskatītos nopietnāk.
Brīdī, kad latviešu tekstdari būs gatavi saņemt par padarītu literāru tekstu, kad būs gatavi ar gataviem darbiem piedalīties konkursos, kur visiem balvas netiek,  sāksies augšupeja latviešu literatūrā.  Šādā siltumnīcas vidē kā šodien, kad katrs greizs teikums jau iepriekš tiek atalgots, nemudina censties. Rada grafomāniskus, nevienam nevajadzīgus tekstus. Rada pašu autoru neizpratni par to, kāpēc tās rindas nevienam nav vajadzīgas.
Secinājums viens- krasas pārmaiņas KA ar vai bez Gundara. Citādi- turpināsies esošais un vaidēšana, ka neiestudē. Aicinu dažu ieskatīties spogulī vai mācību programmā, un tad meklēt vainu tur, nevis teātros. Nevar veidot ar spieķīti steberējošo izlasi un cerēt uz olimpiskajām medaļām sprintā- tas, atceroties tekstdaru brēcienus, ka kultūru ar sportu nevar salīdzināt.. Var, ja tēlaini un man izdevīgi. 
Pati intervija ar komentāriem šeit:

 

Komentāri (8)  |  2013-04-25 19:31  |  Skatīts: 7285x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
@gajputns* - 2013-10-01 20:33
skribent007, Jūs neesat viens :) Arī šeit kāds atklāti un izversti izsakās par teātra, t.sk. dramaturģijas aktualitēm http://jautajums.wordpress.com/teatris/ Ne visiem glaimojoši

Skribents007* - 2013-10-01 22:44
Doma nav būt skarbam, bet godīgam. Vispatīkamāk sēdēt teātrī un skatīties, lai pēc izrādes var būt sajūsmā par redzēto.
Mums šolaiku teātra darboņi bieži ir ļoti nekritiski pret paveikto.

@gajputns* - 2013-10-09 12:18
amizanti vai kā , bet L.Gundaru g.k. iestudē paša ģimenes TT teātris :D

@gajputns* - 2014-02-18 14:39
ar to negribu teikt, ka tas slikti vai ka izrādes sliktas :)

čība* - 2014-05-22 13:31
viņš īsajos dramaturgu kursos piemin darbību. Interesanti paklausīties lugu un filmu analīzi. Interesanti viņu paklausīties kā nozares profesionāli.

Stalkers* - 2014-10-14 02:00
Lasu lasu skribents007 rakstus un komentārus dažādos portālos, nevaru saprast, no kurienes un kāpēc tāds aizvainojums uz/par mūsdienu dramaturģiju. Ļoti vēlētos uzzināt Jūsu 4 rakstura pazīmes.

Vērīgs lasītājs atradīs rakstura pazīmes katram "Skroderdienās Silmačos".

Jūs būtu pārsteigts, uzzinot, kādi jaunieši studē filoloģiju šajos laikos. Kā izteicās viens no LU pasniedzējiem: "Pusi no viņiem vajadzētu izslēgt vispār", bet to izdarīt nevar, jo pat budžeta vietas nav aizpildītas.
Un tā "gūzma dramaturgu", kas absolvē LKA, ir 4-8 cilvēki reizi četros gados.

Varbūt jūs daudz ko zināt par teātri un dramaturģiju "vēl no deviņdesmitajiem gadiem", taču pēc šī raksta skaidrs, ka jūsu skats uz notiekošo Kultūras akadēmijā, LG dramaturģijas darbīcās, Dramaturgu Ģildē u.c. ir ļoti nepilnīgs, šaurs, aprobežots.

Skribents007* - 2014-10-14 14:11
Stalkeram varu paskaidrot, ka nekāda naida pret pēdējo gadu desmitu dramaturģiju man nav. Pats ar prieku skatos mūsdienu autoru lugu izrādes, ja tās ir kvalitatīvas.
Tiesa, mani kaita tas pēdējās desmitgades uzsvars uz dalījumu- vecā un mūsdienu dramaturģija. Es uzskatu ,ka ir tikai viens iespējamais dalījums- laba un slikta dramaturģija. Zinu par tiem 4-8 Akadēmijas dramaturgiem reizi četros gados. Zinu, arī, ka tā ir nenozīmīgākā daļa reālajā autoru skaitā, ko iestudē teātri (visi vairāk kā 400- valsts dotētie un privātie, amatieri Latvijā). Zinu, ka LDĢ reāli neelpo.. Diemžēl.
Laura Gundara rosīšanos ar dramaturgu darbnīcām atbalstu. Vismaz ar reklāmu šajā mājas lapā. Jo bez viņa darītā cita nav. bet tas nenozīmē, ka nevar labāk.
Jo ir tā, ka akadēmiju absolvē Jūsu nosauktais skaits, bet lugu vajadzības vairāk kā 400 Latvijas teātriem apmierina nestudējušie, nemācītie autori. Studējošie ar grūtībām vai vispār nespēj iekarot iestudētāju simpātijas.
Latvijā šobrīd ir daudz rosīšānās īslaicīgu projektu līmenī dramaturģijas laukā, bet nav ilglaicīguma attīstībā.
Jā, es arī neticu, ka visi ,kas iestājas tapt par dramaturgiem, tādi var būt. Būt labam jaunietim nenozīmē būt labam dramaturgam. Arī- diemžēl.
Trakākais, ka šobīd pieaugot lugu kvantitātei, kvalitāte neaug. Nav tādu spīdekļu kā kādreiz Harijs Gulbis, kam līdzināties.
Reāli latviešu dramaturģiju pēdējā desmitgadē grauj profesionālo teātru režisoru ļoti zemā darba kvalitāte. Viņi laikam neprot strādāt ar gatavas lugas tekstu, bet tikai ar tekstu, ko veido, iestudējumu režisējot. Tāda profesionāla aprobežotība, kas neļauj pat labām lugām sevi parādīt skatītājam kā veiksmēm.
Šobŗid, ja neskaita veco gvardi ( Kublinski, Freibergu, Lūriņu Nacionālajā, Auškapu Dailē) nav režisoru, kas gatavi strādāt ar pabeigtu lugu. Viņi nesaprot ,ko ar to darīt.

Dramturgs* - 2015-06-15 23:08
Piektdien, 19.jūnijā, tiks paziņoti Spēlmaņu nakts balvas nominācijas, arī latviešu oriģināldramaturģijā. Nominācijas iegūs I.Ābeles "Aspazija. Personīgi", A.Rutkēvičas "Svešie svētki", A.Kalnozola "Benzīnvīrs", R.Bugavičutesdramatizējums"Bezgalīgais stāsts" un Avotu ielas 7 etīdes. Varbūt skribentam būtu interese uzzināt un rakstīt par to, kā notiek nomināciju izvēle un kas pieņem galējo lēmumu? Dramaturgu Ģilde, protams, t.i., žūrija atvēl punktus paši savām lugām un piešķir sev nominācijas. Rodas jautājums, cik godīgi un objektīvi tas ir un kāpēc tad nominācijas režijā neizvēlas režisori, nominācijas gada aktierdarbā neizvēlas aktieri, scenogrāfijā - scenogrāfi utt.


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ