Latvijas Radošo savienību paziņojums.
Mēs saprotam, ka 1.aprīlis nav īstā diena nopietniem paziņojumiem. Tomēr rīt jau var būt par vēlu. Esošā politiskā situācija valstī, Eiropā un pasaulē liek mums spert šo soli.
Ilgstoši diskutējot, mēs esam pieņēmuši lēmumu atteikties no valsts stipendijām, pabalstiem un visa cita veida finansējuma, kas mums šobrīd jau šķiet radošai personai morāli degradējošs, pazemojošs.
Mēs vēlamies turpmāk strādāt, balstoties uz mūsu radošā darba rezultātu nepieciešamību lasītājam, skatītājam. Mēs vēlamies nevis radīt un gaidīt no valsts, bet saņemt godīgu, visiem saprotamu radošā darba atzinību atalgojuma veidā, kad izdevniecība maksā autoram honorāru, atbilstoši literārā darba vērtībai, kad teātros skatītāji maksā par izrādi pilnu biļetes cenu, un labākie darbi desmit gadu nenoiet no skatuves, vēl joprojām skatītājiem labprāt maksājot 30 eiro par biļeti. Mēs uzskatām, ka latvju vizuālā māksla ir sasniegusi tādus augstumus, ka mēs varam atteikties no kroplīgām instalācijām kā mākslas parodijas, jo mūsu gleznotāji, grafiķi un tēlnieki ir tādā līmenī, ka viņi šobrīd jau reāli pārdod nevis gatavas gleznas, grafikas, skulptūras, bet tikai ieceres, uz kurām mecenāti un mākslas kolekcionāri gaida vairākus gadus ilgā rindā.
Esošajā situācijā mums šķiet nelietderīgi turpināt uzturēt kroplo naudas pumpi it kā mākslai- VKKF, kura laiks jau ir pagājis. VKKF ir jālikvidē, jo mūsu radošie cilvēki jau iztiek bez šī kroplā finansējuma, kas mūs, radošos cilvēkus sabiedrības acīs padarīja par neveiksmīgiem māksliniecisko pabalstu diedelētājiem, kas mums ir pazemojoši.
Arī daudzu gadu muļļātā iecere par Laikmetīgās Mākslas muzeju vairs nav aktuāla. Radošajiem cilvēkiem atsakoties no instalācijām, performancēm kā agrāku laiku artefakta, mums vairs nav un nebūs radošā veikuma, kas būtu mākslīgi jānodala no Rozentāla, Zāles, Zaļkalna veikuma. Nebūs nepieciešams mākslīgais dalījums klasiskajās un mūsdienu vērtībās. Mēs būsim lepni novietot savus darbus nākošajās zālēs aiz nosauktajiem un daudziem citiem, lai skatītājs, mākslas baudītājs pārliecinās- mākslas līmenis Latvijā nav krities, lai arī kā to apgalvo dažs odiozs mūsu darba noniecinātājs kā Skribents007. Jā gan, atsakoties no Laikmetīgās Mākslas muzeja ieceres, noteikti vajag steigšus plānot Mākslas muzeja nākamo paplašināšanu, lai vienuviet ļaudis redz mākslas kvalitāšu nemainīgumu gadu gaitā vienuviet.
Protams, mēs ceram savā turpmākajā darbībā uz vadošajiem mākslas cilvēkiem Liānu Langi, kura šobrīd beidz Pumpura „Lāčplēsim” vismaz līdzvērtīgu, ja ne Nobela prēmijas cienīgu eposu. Mēs ceram uz tēlniecības dižgaru Aigaru Bikši, kuram darbnīcā ir gatava Pārdaugavas Uzvaras parka teritorijai vēl grandiozāka iecere pat par Angkoru, lai gadu tūkstošiem pasaulei vēstītu par mākslas virsotnēm mūsu zemē. Tēlniecības ģēnijam Bikšem šo ieceri piepildīt palīdzēja ļaudis, kuri no šīs sadarbības brīvajā laikā veidoja dažu lielveikala projektu, visu enerģiju veltījot mūžīgām gara piepildītām mākslas vērtībām. Teātra mākslā jaunas pasaules virsotnes mums un citām tautām radīs Mārtiņš Eihe. Diemžēl, bet laikā, kad Mārtiņš pa naktīm un dienām strādāja pie epohālā un ģeniālā muzikāli dramatiskā darba „Pasaules okeāns”, viņš lielo ieceru vidū nepievērsās niecīgai iecerei- kaut kāda pavisam nedramatiska darba „Daugavas” iestudēšanai. Redzēsiet, ka „Pasaules okeāns”būs notikums uz pasaules skatuvēm pretēji sīkajai un nebūtiskajai „Daugavai” nomales teātrī.
Jau šīs nosauktās un vēl daudzās ieceres un paveiktie darbi, kuras nav vēl skatījusi sabiedrība, liecina, ka valsts nauda un VKKF ir tie žņaugi mākslas tapšanai, kurus tagad, iedvesmojoties no maidaniešiem Ukrainā, mēs oficiāli un galīgi nokratām.
Lai neviens turpmāk nevar pārmest, ka mums valsts, arī caur VKKF, dod naudu, kuru mēs negribam, kura mums nav vajadzīga! Mums nevajag neko, kas nāk no politiķu netīrajām rokām! Mūsu māksla, radošās virsotnes ir pašpietiekamas!
Lai visi saprastu, ka radošo nodomi ir nopietni, viena no mūsu vadonēm un cīņā saucējām Liāna Langa ir gatava pašsadedzināties no pēdējās savas izsmēķētās cigaretes pie Brīvības vai Uzvaras pieminekļa (atkarībā no tobrīd Latvijā valdošās varas), pēc tam kad kolēģis Aivars Eipurs viņu būs aplējis ar benzīnu un Liānas galvu apsējis ar gandrīz Aivaram nenoņemamo galvas lakatiņu, lai liesmas radoši un skaisti izgaismotu aizmugurē esošo vienu vai otru monumentu.
Latvijas Radošo savienību padome.
Latvijas Dizaineru savienība
Latvijas Komponistu savienība
Latvijas Fotogrāfijas mākslas savienība FIAP
Latvijas Zinātnieku savienība
Latvijas Dramaturgu ģilde
Latvijas Mākslinieku savienība
Latvijas Arhitektu savienība
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Rakstnieku savienība
Latvijas Kinematogrāfistu savienība
2014.gada 1.aprīlī.
