Es zinu, tu baidies vilties,
Visiem garām skrej.
Mīļoto tu zīmē smiltīs,
Tad to ar ūdeni lej.
No ūdens tur izzūd viedais,
Tevis veidots sejs.
Tas smilšu vīrietis senais,
Kuru līdzināja vējš?
Nav šodien tā- smilšu, īstais
Tik tavā atmiņā sēž.
Vien dvēsele ir tava šķīsta,
Kam šodien vajag to vēl?
Ja atnāks un teiks- es ņemšu,
Vai esi vēl gatava dot?
