skribents007.1s.lv

 


Tas, ko aizsūtīju un nepublicēja Kultūras Dienā.Atbalsts latviešu literatūrai vai tiem, kas grib labi paēst tikai tāpēc, ka grib saukties literāti?


Kultūras Dienā  zem raksta „Ŗakstniecībā esam atpakaļ XIX gadsimtā.” komentāros izvērtās diskusija par to ,ko grib literāti, ko grib lasītāji.

  Literāti grib  garantētu apmaksu savām pavadītajām šai saulē dienām, jo viņi strādā literāru darbu. Neviens pat negrib akcentēt saiti-atalgojums-padarītais. Tiek tikai teikts, ka saņem par maz, ka valsts atbalsts ir niecīgs. Labi. Pieļauju un saprotu, ka valsts par maz naudas iegulda  literatūrā. Tomēr mūsu literāri grib, lai mūsu visu līdzekļus(mūsu-tā ir valsts nauda) iegulda literatūras procesa nodrošināšanā. Negrb runāt par atdevi no ieguldītās naudas. Jo  ne vairāk ne mazāk, bet   gandrīz pusmiljons latu jau tiek rakstniekiem no valsts. Viņi paši saka, ka viņus izdod. Tātad vēl ir arī honorāri, atlīdzības, kas ir tikai normāli.  Bet netiek domāts par to, kā panākt, lai šī pašfinansēšanās daļa palielinās.  Tiek saukts- dodiet vairāk, jo mēs esam rakstnieki! Nevis atbalstīt tos, kas pēc 20-35 grāmatām, kas ar autora vārdu Latvijā zināmas, dzīvo sliktāk nekā varētu reālie latviešu literārās klasikas dzīvie pieminekļi, bet atbalstīt tos, kas grib nodarboties ar savu domu uzlikšanu uz papīra, datora cietā diska  neraugoties uz to, cik šie vārdu izplūdumi ārpus autora apziņas kādam ir vajadzīgi. Tas vairāk izskatās pēc vēlmes  atbalstīt medicīnisku  indikāciju-grafomāniju. Varbūt tad bija jāvēršas pie Veselības Ministrijas pēc atbalsta? Kultūras ministrijai ,no kuras prasa literāti, tomēr uzdevums ir dot kultūras rezultātu arī gatavu darbu veidā. Var atbalstīt procesu, lai rastos konkrēti iecerētie darbi, kuru aizmetņi jau novērtējami.

  Diskusija starp literātu un lasītāju izvēršas absurdi. Lasītājs grib rezultātu-literāru darbu, literāts. lepni paziņo, ka ir vairāku grāmatu autors. Lasītājs „laipni” pajautā, vai ārpus Latvijas kāds lasa šo autoru, kas tiek saukts par vienu no vadošajiem. Atbildē- saraksts. Viss labi. Es gan komentāros nebiju tik bezkaunīgs, bet tagad gribētu pajautāt-cik no ārzemēs izdotajiem, tulkotajiem  darbiem  tur izdoti tikai tāpēc, ka bija mūsu visu jeb Latvijas valsts atbalsts tulkošanai, iespējam, pat izdevniecību tipogrāfiju apmaksai. Zinu ,ka tāda prakse ir. Vai tad nav tā, ka par mūsu jeb valsts naudu izdod autoru šeit, Latvijā , izdod ārzemēs, autors- lepns, ka ļoti populārs. Reāli-viss ir valsts naudas veidots popularitātes burbulis. Ne vienmēr, bet tomēr…

  Literāti grib, lai atbalsta  algu veidā viņu vēlmi būt literātiem. Lasītāji grib lasīt   darbus, un atalgot autorus ar honorāriem, pērkot konkrētās grāmatas. Literāti saka, ka tā viņi nevar iztikt, nodarbojoties tikai ar literāro darbību. Ka ar papildus darbiem arī nevēlas apkrauties, jo tas traucēs literārajai darbībai. Kura, paši atzīst, negarantē rezultātu-literāru darbu.

  Zinot latviešu literatūras vēsturi, un to, ka praktiski no katra pagasta ir nākuši literāti ar vismaz vienu-divām grāmatiņām , un vairāki, man šķiet, ka nav godīgi attiecībā pret literatūru  un lasītāju pakļauties pašreizējām  organizēto literātu vēlmēm. Valstij jāveido romānu, stāstu, lugu konkursi, kuros var piedalīties un konkurēt uz balvu, iespējams, arī atbalstu izdošanai visi cilvēki Latvijā, kas saprot, kas ir literatūra, ir gatavi ar savu artavu bagātināt latviešu literatūras druvu. Konkursiem jābūt garantēti katru gadu. Varbūt pat vairākiem, jo viens konkursa datums katru gadu nestimulē kvalitatīvu darbu. Nevar laba literatūra rasties ‘rīt uz pieciem pēcpusdienā”. Bet gada laikā –gan. Un es kā lasītājs esmu ieinteresēts maksimāli ātri redzēt labāko grāmatu veidā savā plauktā. Atbalstīt gan vajadzētu tikai  tos, kurus pēc tam arī lasīs. Mums, kas esam arī lasītāji, interesē, lai mums būtu ko lasīt. Valsts atbalstam jāmainās- nevis atbalstīt procesu, neskatoties uz rezultātu, bet gan atbalstīt kvalitatīvu rezultātu. Tiem, kas grib saukties rakstnieki, ”būt procesā”, tas var nepatikt. Jādomā-kas ir mērķis-daži desmiti labi paēdušu cilvēku ,kuri grib saukt sevi par rakstniekiem, vai cerīga, uz attīstību un rezultātu vērsta latviešu literatūra.
P.S. TAs, ka redakcija negribēja šo viedokli ir laikam normāli,jo kam gan interesē viedoklis,kurš var traucēt pelnīt naudu ar grafomāniju? Mani tas pamudināja izveidot šo mājas lapu. paldies tiem,kuri man to ieteica un iemācīja!

Komentāri (2)  |  2012-07-09 19:05  |  Skatīts: 2271x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Pēča* - 2013-03-09 15:59
Viedoklis nav tik izstrādāts, lai tam veltītu veselu rakstu. Tas neizceļas uz citu fona ar informētību vai jebko interesantu. Tikpat labi var palasīt vēl komentārus portālos.

Skribents007* - 2013-03-09 17:18
Vienmēr var plašāk, skaidrāk, bet doma , problēma, risinājums ir. Tas gan bija sen, pamudināja izveidot šo lapu. Komnetārus nav loģiski plašāk izplūst.
Tiesa, situācijā nekas nav mainījies. Literātiem vajag naudu, bet lasītāju vajadzības neredz. Tās viņiem nav svarīgas, jo ienākumus nenosaka lasītājs.NAv stimula censties.


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ