Meklējot man jaunas izrāžu vietas, nokļuvu Dramaturgu teātrī uz Hermaņa Paukša „Erīdas” iestudējumu viņa paša režijā. Paukšu kā pieaugušo lugu autoru atceros kopš, šķiet, "Intervijas" izrādes sen, sen vēl uz Leļļu teātra skatuves ar Z.Neimani un D.Bonāti lomās.
Paša teātra tapšana esot interesanta. Savulaik kaut kāda projekta realizācijā vajadzējis izveidot divpdsmit lugu lasījumus. Šajā sakarā Dainis Grīnvalds esot uzrunājis Hermani Paukšu. Paukšs ieceri gribējis attīstīt līdz vismaz viena cēliena apjoma iestudējumiem.Tā ne divpadsmit, bet astoņi lugu lieli fragmenti tikuši iestudēti. Ar to tad sācies Dramaturgu teātris. Sākumā savu telpu neesot bijis ,bet spēlējuši uz Dailes un Nacionālā mazākajām skatuvēm, arī Rīgas Latviešu biedrības namā. Šobrīd teātrim ir savas telpas un savi aktieri, kas tapuši un top deviņās (šobrīd izsludināta uzņemšana desmitajai- info www.dramaturguteatris.lv ) studijās. Savi aktieri ir šī teātra lepnums. Apraksts teātra mājas lapā un pirms izrādes dzirdētais liecināja- nopietnā līmenī viss notiek. Redzētajai izrādei spēles vieta ir pietiekami liela. Iekārtojums nesalīdzināmi nopietnāks par kaut DDT. Teātra iespaids ir.
Par pašu izrādi. Sen zināmais sengrieķu stāsts par ķildu dievietes Erīdas dāvināto vienu ābolu ar uzrakstu VISSKAISTĀKAJAI trim sengrieķu dievietēm. Ābolu, kuru nespēdamas savā starpā sadalīt, dieviešu vērtētāja lomai izvēlas Parīdu, ganu, kas īstenībā ir valdnieka dēls.
Tā ir liela drosme- sen zināmu, populāru stāstu vēlreiz stāstīt. Vēl jo vairāk- rādīt. Pirms izrādes mani visvairāk interesēja prasme atveidot šo dievišķību. Šo atšķirību no cilvēkiem. Askētiska vide ar melnu fonu, bet ar grieķu kostīmiem (Gunas Stikānes veikums). Literārais teksts labs, kaut dažās vietās „griezās ausīs” ļoti mūsdienīgas, grāmatvediskas vārdu konstrukcijas. Komēdijas nosaukums gan īsti neatbilda tam, ko skatīju uz skatuves. Dažas smaidu izraisošas vietas bija. Tas gan netraucēja ar neatslābstošu interesi noskatīties izrādi .
Daudz piestrādāts pie skatuviskās kustības. Cik patētiski teatrāli bija Zeva (Ulvis Berkmanis) pirmie uznācieni, tik nožēlojams Zevs bija pavisam nedievišķīgi nektāru sadzēries un sareibis. Trīs „pozitīvās” dievietes Hēra (Madara Žuravļova-Šadrina), Atēna (Aiga Alksne) un Afrodīte (Iveta Ķērpe) , kas savā starpā nav nekādas saticīgās, kļūst gandrīz par zaldātiem ierindā, parādoties Zevam. Pretpols pārējam Olimpa sastāvam ir ķildu dieviete Erīda(Krista Laktuka). Tik cilvēciska savās vēlmēs ieriebt citiem dieviem, kas viesībās viņu nevēlas. Erīdai tas veiksmīgi izdodas, sanaidojot jau ta ne ļoti saticīgās Olimpa dievietes. Erīda darbojas kā īsta intrigante, kas iztaisās par labvēli.
Visas dievietes parvietojas tādā modeļu „gurnu solī”, kas Erīdas izpildījumā ir daudz vulgāraks, tā parādot atšķirību. Patika tas skatiens, kad it kā aizejošo ķildu dievieti pavadot , palikušās trīs lēnām vērš skatu aizejosšās virzienā, lai momenta novērstos ,redzot Erīdu atgriežamies. Lieks nebija ne skats, ne kustība. Tas, cik dievisķīgi skaistas izskatījās visas dievietes, patīkami parsteidza. Katra atšķīrīga ar savu- mātišķi sievišķīgā Hēra, jaunavīgi kareivīgā Atēna ar lepni uzrauto lūpu, meitenīgi krašņā Afrodīte. Tiešām- skaistas kā dievietes, kas viņas izrādē bija.
Patiess pretstats bija Parīds, kas brūnās, vienkāršās drānās pat nepazīst dievietes, kurām nākas sevi vārdā saukt. Tad sākas reāli kukuļošanas mēģīnājumi, lai to ābolu ar uzrakstu VISSKAISTĀKAJAI katra dabūtu sev. Īsti sievišķīgi un spēlējot uz vīrīeša Parīda vēlmem. Sekas Parīda izvēlei- Trojas karš, kas izrādē mazliet arī redzams no dievu Olimpa skatu punkta.
Iestudējums patiesi patika, iesaku šo izrādi redzēt un arī citas Dramaturgu teātrī, kas cerams , ir tikpat labas. Katrai lomai šajā teātrī ir 3-4 dublanti, tāpēc garantijas, ka redzēsiet manis nosauktos, nav. Izrāde nav gara, bez starpbrīža. Kafejnīcas nav, tātad, ar starpbrīža trūkumu nekas zaudēts nav.
Vēl viena nianse- izrādes sākas 19:30 .Pusstundu vēlāk kā citos teātros. Ir iespēja izvēlēties teātri, uz kuru var iet mazliet vēlāk. Pirms izrādes var apskatīt vestibīlā esošos izrāžu foto. Man patiesi patika izrāde un ceru, ka teātri apmeklēs, par savu atzīs arī citi teātrmīļī.
P.S. Šis apmeklējums notika pēc tam, kad Delfos Laura Gundara teksta komentāros Dramatugu teātris tika daudzkārt pieminēts. Paldies, ka pieminējāt! Kaut tā slavināšana bija tādā Langas-Bokšas garā, kad viss ir izcili. Tādi vērtējumi par plaši nezināmo liek uzmanīties. Var taču cilvēciski paust patiku par redzēto, vai ne?
